|
21.8.2017 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 277/10 |
Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 21. jūnija spriedums (Amtsgericht Kehl (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret A
(Lieta C-9/16) (1)
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Regula (EK) Nr. 562/2006 - Kopienas Kodekss par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) - 20. un 21. pants - Iekšējo robežu šķērsošana - Pārbaudes iekšzemē - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atļautas pārbaudes, lai noskaidrotu identitāti personām, kas apturētas identitātes noskaidrošanai 30 kilometru apgabalā no robežas ar citām Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu, līgumslēdzējām valstīm - Iespēja veikt pārbaudi neatkarīgi no attiecīgās personas uzvedības un īpašu apstākļu esamības - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir atļauti atsevišķi personu kontroles pasākumi dzelzceļa staciju teritorijā)
(2017/C 277/13)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Amtsgericht Kehl
Lietas dalībnieks pamatlietā
A
Piedaloties: Staatsanwaltschaft Offenburg
Rezolutīvā daļa:
|
1) |
LESD 67. panta 2. punkts, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Regulas (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 610/2013, 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds ir aplūkots pamatlietā un kurā attiecīgās dalībvalsts policijas iestādēm ir piešķirtas pilnvaras pārbaudīt jebkuras personas identitāti 30 kilometru plašā teritorijā no šīs dalībvalsts sauszemes robežas ar citām Konvencijas, ar kuru īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām, kas parakstīta Šengenā (Luksemburga) 1990. gada 19. jūnijā, līgumslēdzējām valstīm, lai kavētu vai nepieļautu nelikumīgu ieceļošanu vai nelikumīgu uzturēšanos minētās dalībvalsts teritorijā vai lai novērstu atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kas ir vērsti pret robežas drošību, neatkarīgi no attiecīgās personas uzvedības un īpašu apstākļu esamības, ja vien šajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēts nepieciešamais šo pilnvaru regulējums, kas garantē, ka šo pilnvaru praktiskajai īstenošanai nevar būt robežpārbaudēm līdzvērtīga iedarbība; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai; |
|
2) |
LESD 67. panta 2. punkts, kā arī Regulas Nr. 562/2006, ar grozījumiem, kuri izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 610/2013, 20. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds aplūkots pamatlietā, ar kuru attiecīgās dalībvalsts policijas iestādēm, lai kavētu vai nepieļautu nelikumīgu ieceļošanu šīs dalībvalsts teritorijā, tiek piešķirtas pilnvaras vilcienos un šīs dalībvalsts dzelzceļa infrastruktūras teritorijā pārbaudīt jebkuras personas identitāti vai robežšķērsošanas dokumentus, kā arī šajā nolūkā īslaicīgi aizturēt un iztaujāt jebkuru personu, ja šīs pārbaudes ir pamatotas ar apzināto situāciju vai robežpolicijas pieredzi, ar nosacījumu, ka minēto pārbaužu veikšanai valsts tiesībās ir paredzēti precizējumi un ierobežojumi, kuri nosaka šo pārbaužu intensitāti, biežumu un selektivitāti; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. |