1

Šī lieta attiecas uz aizliegtu vienošanos īstenošanu pārtikas produktu iepakojuma nozarē saistībā ar polistirola un polipropilēna trauciņiem, kas tiek izmantoti tādu svaigu pārtikas produktu kā gaļa, putnu gaļa un zivis iepakošanai, lai tos pārdotu mazumtirdzniecībā. Aizliegtās vienošanās it īpaši attiecās uz tādām ģeogrāfiskām zonām kā Itālija, dienvidrietumu Eiropa, kā arī Centrāleiropa un Austrumeiropa. Galvenie pret konkurenci vērsto vienošanos mērķi bija saglabāt augstas cenas, saskaņoti veikt pieaugošo izejvielu cenu pārnešanu un saglabāt status quo attiecībā uz vēsturisko klientu un tirgu sadali. Eiropas Komisija apgalvo, ka prasītāji CCPL – Consorzio Cooperative di Produzione e Lavoro SC, Coopbox group SpA, Poliemme Srl, Coopbox Hispania, SL un Coopbox Eastern s.r.o. ir bijuši šo aizliegto vienošanos dalībnieki.

2

Savā 2015. gada 24. jūnija Lēmumā C(2015) 4336 final par procedūru saskaņā ar LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta piemērošanu (AT.39563 – Pārtikas produktu iepakojumi mazumtirdzniecībai; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas paziņots 2015. gada 1. jūlijā, Komisija precizēja, ka prasītāji bija grupas Coopbox dalībnieki, tās mātesuzņēmums kontrolēja sabiedrības, kas piederēja grupas CCPL svaigu pārtikas produktu iepakojumu struktūrai, pēdējais minētais ir konsorcijs, kura sastāvā bija desmit kooperatīvi, kuriem piederēja kapitāldaļas dažādās citās sabiedrībās un kas darbojās tādās dažādās nozarēs kā svaigu pārtikas produktu iepakojumu nozare (ar Coopbox starpniecību), būvmateriālu nozare, uzņēmējdarbības pakalpojumu nozare, enerģētikas nozare un nekustamā īpašuma nozare. Komisijas ieskatā CCPL bija grupas CCPL galvenais mātesuzņēmums. Prasītājiem tika uzlikti naudas sodi par kopējo summu EUR 33694000 apmērā, proti, EUR 22137000 par Itālijā izdarīto pārkāpumu, EUR 10955000 par dienvidrietumu Eiropā izdarīto pārkāpumu un EUR 602000 par Centrāleiropā un Austrumeiropā izdarīto pārkāpumu.

3

Šo naudas sodu summa tika noteikta pēc tam, kad, piemērojot iecietības programmu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas [naudas soda] un sodanaudas [naudas soda] samazināšanu karteļu [aizliegtu vienošanos] gadījumos (OV 2006, C 298, 17. lpp.), par Itālijā izdarīto pārkāpumu naudas sods tika samazināts par 20 % un par dienvidrietumu Eiropā, kā arī par Centrāleiropā un Austrumeiropā izdarīto pārkāpumu naudas sods tika samazināts par 30 % jeb par aptuveni EUR 14 miljoniem. Turklāt Komisija saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas [(EK)] Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu (OV 2006, C 210, 2. lpp.; turpmāk tekstā – “2006. gada pamatnostādnes”), 35. punktu daļēji apmierināja prasītāju uz maksātspējas neesamību balstīto lūgumu un galīgo naudas sodu, kas Komisijai būtu bijis tiem jāuzliek, samazināja par [konfidenciāli] ( 2 ), kas atbilst aptuveni [konfidenciāli] euro.

4

Apstrīdētā lēmuma 2. panta pēdējā punktā ir paredzēts, ka naudas sodi ir jāsamaksā trīs mēnešu laikā no tā paziņošanas datuma un ka, beidzoties šim termiņam, automātiski ir jāmaksā procenti atbilstoši Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmēm, kuras tā piemēro galvenajiem pārfinansēšanas darījumiem tā mēneša pirmajā dienā, kurā lēmums ticis pieņemts, pieskaitot tai 3,5 procentu punktus. Gadījumā, ja sodītais uzņēmums ceļ prasību, tas var segt naudas sodu, iesniedzot bankas garantiju vai veicot naudas soda pagaidu maksājumu.

5

Šajā ziņā vēstulē, ar kuru tika paziņots apstrīdētais lēmums, ir precizēts, ka, beidzoties maksāšanas termiņam, Komisija uzsāks prasījuma piedziņu, kas radīs procentu maksājumu pilnā apmērā, sākot no dienas pēc minētā termiņa beigām, līdz summas faktiskās samaksas dienai ieskaitot. Procenti tiek aprēķināti, izmantojot likmi 0,05 % apmērā un pieskaitot tai 3,5 procentu punktus, proti, likmi 3,55 % apmērā. Pārsūdzības gadījumā prasītājiem naudas sods ir jāsamaksā pirms termiņa beigām, iesniedzot finanšu garantiju, ko pieņem Komisijas grāmatvedis, vai arī veicot naudas soda pagaidu maksājumu. Gadījumā, ja tiek iesniegta finanšu garantija, naudas soda summai tiek pieskaitīti procenti 1,55 % apmērā. Maksājuma nokavējuma vai finanšu garantijas nodrošināšanas gadījumā tiks piemēroti nokavējuma procenti, kas tiek aprēķināti, piemērojot iepriekš minēto likmi un tai pieskaitot 3,5 procentu punktus.

6

Ar savu prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā tika saņemts 2015. gada 10. septembrī, prasītāji cēla prasību atcelt tiem ar apstrīdēto lēmumu uzliktos naudas sodus vai, pakārtoti, samazināt šo naudas sodu apmēru. Savu prasību atbalstam tie it īpaši apgalvo, ka, nosakot uzlikto naudas sodu apmēru, ir tikuši pārkāpti samērīguma un piemērotības principi.

7

Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 29. septembrī, prasītāji iesniedza šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tie būtībā lūdz Vispārējās tiesas priekšsēdētāju:

8

Savos apsvērumos, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2015. gada 15. oktobrī, Komisija lūdz Vispārējās tiesas priekšsēdētāju:

9

Prasītāji uz Komisijas apsvērumiem atbildēja ar 2015. gada 28. oktobra procesuālo rakstu. Komisija savu nostāju par to pauda 2015. gada 6. novembra procesuālajā rakstā, kam sekoja vēstuļu apmaiņa 2015. gada 18., 23. un 30. novembrī, kā arī 3. decembrī.

14

Tādos apstākļos kā šajā lietā vispirms ir jāpārbauda, vai ir izpildīts nosacījums par fumus boni juris. Attiecībā uz šīs pārbaudes precīzo apjomu, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma 2. pantu un vēstuli, ar ko tika paziņots šis lēmums (skat. 4. un 5. punktu), pieteikums par pagaidu noregulējumu, šķiet, var tikt iesniegts tikai ar mērķi saņemt atbrīvojumu no pienākuma iesniegt bankas garantiju, kas ir mazāk apgrūtinoša alternatīva naudas soda pagaidu samaksai un ir nepieciešamais nosacījums, lai novērstu, ka Komisija veic tūlītēju pēdējā minētā piedziņu (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2009. gada 29. oktobris, Novácke chemické závody/Komisija,T‑352/09 R, EU:T:2009:422, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

16

Izskatāmajā lietā prasītāji, pamatojot pamatlietā pakārtoti izvirzītos prasījumus samazināt tiem uzlikto naudas sodu apmēru, pārmet Komisijai it īpaši to, ka tā nav ņēmusi vērā grupas CCPL, kurai tie pieder, maksātspējas neesamību. Atzinusi, ka šo grupu ir skārusi nopietna finanšu krīze, Komisija esot atteikusies piešķirt prasītājiem lielāku naudas sodu samazinājumu, kas ļautu tiem nodrošināt ekonomisku izdzīvošanu.

17

Prasītāji atgādina, ka pašreiz grupu CCPL ir skārusi ļoti smaga finanšu krīze, tāpēc tai bija jāizstrādā pārstrukturēšanas plāns, par kura saturu Komisija tika informēta administratīvā procesa laikā. Plānā ietvertie būtiskie pasākumi esot kapitāldaļu portfeļa racionalizācija, tostarp kapitāldaļu citās nozarēs, kas nav pārtikas produktu iepakojuma nozare, pārdošana. Saskaņā ar šo plānu CCPL2014. gada 8. augustā esot noslēgusi vienošanos ar kreditorbankām par atturēšanos no jebkādas darbības līdz 2015. gada 30. jūnijam, un tās priekšmets ir moratorijs attiecībā uz kapitāldaļu atlīdzināšanu, kā arī apņemšanās neatsaukt piešķirtos kredītus. Šīs vienošanās par atturēšanos no jebkādas darbības mērķis esot turpināt pārstrukturēšanas plāna īstenošanu un pabeigšanu. Prasītāji apgalvo, ka ieņēmumi no paredzēto kapitāldaļu pārdošanas neesot pietiekami, lai bankām pilnībā atlīdzinātu grupas CCPL parādus EUR [konfidenciāli] apmērā, tāpēc par šiem parādiem ar kreditorbankām ir jāpanāk citas vienošanās, tie ir jāpārfinansē un jāatlīdzina pēc pārstrukturēšanas plāna termiņa beigām. Tā kā kreditorbankas pārstrukturēšanas plānu vēl nav apstiprinājušas, prasītāji uzskata, ka grupai CCPL ārpus minētā plāna nav finansiālu iespēju samaksāt ar apstrīdēto lēmumu uzliktos naudas sodus.

18

Prasītāji uzsver, ka pati Komisija apstrīdētā lēmuma IV pielikumā un, piemērojot 2006. gada pamatnostādņu 35. punktu (skat. iepriekš 3. punktu), atzīst būtisku piespiedu likvidēšanas draudu esamību. Tādējādi esot pilnīgi nesaprotams, kā Komisija varēja uzskatīt, ka tie līdz 2015. gada 1. oktobrim būtu spējīgi samaksāt naudas sodus, kuru kopējā summa ir EUR 33 miljoni, it īpaši tādēļ, ka to rīcībā šim nolūkam neesot neviena no apstrīdētā Komisijas lēmuma IV pielikumā minētajiem finansējuma avotiem.

19

Ciktāl Komisija pārmet Coopbox, ka pārstrukturēšanas plānā paredzētie ieņēmumi ir EUR [konfidenciāli] apmērā, savukārt uzlikto naudas sodu samaksai ir atvēlēti tikai EUR [konfidenciāli], lai arī Coopbox 2013. gada budžetā šim nolūkam bija paredzējis EUR [konfidenciāli], prasītāji uzsver, ka EUR [konfidenciāli] ierakstīšana pati par sevi nebūt nenozīmēja, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā to rīcībā būtu bijusi likviditāte, kas vajadzīga, lai samaksātu iespējamo sodu. Tie atkārto, ka vienīgie grupas CCPL rīcībā esošie līdzekļi varētu būt tie, kas ir iegūti, izpildot pārstrukturēšanas plānu. Taču kreditorbankas šo plānu vēl neesot apstiprinājušas. Katrā ziņā no paredzētās kapitāldaļu pārdošanas iegūtie ieņēmumi neesot pietiekami, lai bankām atlīdzinātu parādus EUR [konfidenciāli] apmērā.

20

Turklāt tie neesot prasītāji, kas esot “nolēmuši” naudas sodu samaksai paredzēt tikai EUR [konfidenciāli], bet runa esot par dzīvotspējas slieksni, ko pārstrukturēšanas plānā ir noteikušas kreditorbankas. Šīs bankas esot gatavas pieņemt plānu tikai ar nosacījumu, ka soda līmenis nepārsniedz EUR [konfidenciāli] slieksni. Savukārt prasītājiem, lai novērstu bankrotu, neesot bijis citas izvēles, kā tikai pieņemt plānu saskaņā ar faktiski kreditorbanku paredzētajiem nosacījumiem.

21

Ciktāl Komisija uzskata, ka grupa CCPL varētu iegūt papildu līdzekļus ārpus šī plāna, it īpaši pārdodot mazākuma finansiālās kapitāldaļas tādās sabiedrībās kā Refincoop SpA, Erzelli Energia Srl, Smec Srl, Sagif SpA un Athenia Net Srl vai saņemot iespējamu finanšu atbalstu no tādiem tās dalībniekiem kā kooperatīvi CMB SC vai CCFS SC, prasītāji, pirmkārt, apgalvo, ka, ja ieņēmumus no kapitāldaļu pārdošanas grupa izmantotu naudas sodu samaksai, nevis savu parādu atmaksāšanai, tas izraisītu to piespiedu likvidāciju. Tādējādi, pieņemot, ka no šo kapitāldaļu pārdošanas ir iegūti ieņēmumi, tie vispirms esot jāizmanto parādu atmaksāšanai. Otrkārt, [konfidenciāli].

[..]

26

Attiecībā uz iespēju gūt papildu līdzekļus, iespējams, saņemot finansiālu atbalstu no CCPL dalībniekiem, prasītāji atgādina, ka četri kooperatīvi – Coopsette SC, Unieco SC, Open Co SC un CEAP SC, kas ir CCPL dalībnieki, ir kritiskā finanšu stāvoklī. Attiecībā uz pārējiem kooperatīviem, it īpaši CMB un CCFS, tie norāda, ka CMB pieder mazāk nekā 20 % CCPL kapitāldaļu un ka šīm kapitāldaļām ir tikai institucionāls raksturs. CCPL esot pirmā līmeņa kooperatīvu konsorcijs, un tā galvenais mērķis esot palīdzēt sasniegt savu dalībnieku savstarpējības mērķus. Tāpēc būtu grūti identificēt konkrētas CMB saimnieciskās vai rūpnieciskās intereses, ar kurām varētu tikt pamatotas tā finanšu saistības CCPL atbalstam. Otrkārt, iekšējos noteikumos par CCFS finanšu darbību katram dalībniekam esot noteiktas maksimālās ietekmes robežvērtības, proti, viena sestā daļa no pēdējā apstiprinātajā grāmatvedības bilancē norādītajiem neto aktīviem, lai novērstu augstu riska koncentrāciju vienā sabiedrībā. Taču, ņemot vērā būtisku CCPL neto aktīvu samazinājumu 2013. un 2014. gadā ciesto zaudējumu dēļ, esot pilnīgi neiespējami, ka CCFS iesniegtu pieteikumu kredīta saņemšanai.

[..]

32

Šajā ziņā vispirms ir jānorāda, ka šajā kontekstā nav nozīmes vispārējai un principiālai argumentācijai, kurā Komisija apgalvo, ka, nosakot naudas soda apmēru, tai neesot jāņem vērā attiecīgā uzņēmuma nerentablais finanšu stāvoklis, citādi tā piešķirtu nepamatotu konkurences priekšrocību tirgus apstākļiem mazāk piemērotiem uzņēmumiem. Ir skaidrs, ka apstrīdētā lēmuma IV pielikumā un, piemērojot 2006. gada pamatnostādņu 35. punktu, Komisija faktiski ir ņēmusi vērā prasītāju nerentablo finanšu stāvokli.

33

Tādējādi minētajā pielikumā Komisija uzskatīja, ka [konfidenciāli]. Komisijas ieskatā [konfidenciāli], šī situācija galvenokārt ir izveidojusies [konfidenciāli], un tam ir bijusi būtiska ietekme uz Coopbox parādsaistībām, [konfidenciāli]. Komisija arī norāda, ka Coopbox pašreizējā situācijā nekas neliecina, ka [konfidenciāli]. Tādējādi Komisija saskata [konfidenciāli].

34

Tātad šajā lietā nav jāskata Komisijas minētie principiālie jautājumi, bet ir jāpārbauda, vai, piešķirot naudas soda apmēra samazinājumu tikai [konfidenciāli] apmērā, tā, lai tiktu ņemta vērā “Coopbox” maksātspējas neesamība, ir pietiekami ņēmusi vērā finanšu krīzi, kas apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī skāra grupu CCPL. Šajā kontekstā vairāki apstākļi norāda, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija, šķiet, faktiski nav pietiekami novērtējusi prasītāju nerentablo finansiālo stāvokli saistībā ar grupas CCPL, kurai tie piederēja, stāvokli.

35

Tādējādi, pirmkārt, piešķirot “Coopbox” naudas soda apmēra samazinājumu tikai [konfidenciāli] apmērā, Komisija, šķiet, nav novērtējusi grupas CCPL finanšu iespēju faktisko vērtību. Šajā ziņā ir jānorāda, ka šajā pagaidu noregulējuma tiesvedībā lietas dalībnieki ir vienisprātis, un to pamato lietas materiālos iekļautie dokumenti, ka grupa CCPL piedzīvo finanšu krīzi, kuras dēļ tai bija jāizstrādā pārstrukturēšanas plāns, kas sākotnējā 2014. gada versijā bija saistīts ar vienošanos ar grupas kreditorbankām par atturēšanos no jebkādas darbības un kas 2015. gada aprīlī tika atjaunināts. Būtiskie plānā paredzētie pasākumi ir grupas CCPL parādu pārstrukturēšana un konkrētu sabiedrību kapitāldaļu pārdošana, paredzot no šo kapitāldaļu pārdošanas iegūtos ieņēmumus izmantot grupas saimnieciskās darbības atsākšanai, vienlaicīgi ļaujot tai atmaksāt parādus bankām.

36

Prasītāji uzsver, un Komisija pret to nav paudusi nekādus pieņemamus iebildumus, nepieciešamību efektīvi īstenot pārstrukturēšanas plānu, kuram, šķiet, ir izšķiroša nozīme grupas izdzīvošanā, jo šīs pēdējās minētās stāvoklis ir kļuvis vēl nedrošāks tāpēc, ka kreditorbankas minēto plānu vēl nav apstiprinājušas tieši tā iemesla dēļ, ka prasītājiem, kā apgalvo minētās bankas, ir uzlikti lieli naudas sodi. Šajā kontekstā, lai arī Komisija šajā ziņā ir paudusi zināmu skepsi, sākotnēji nešķiet pārsteidzoši, ka šīs bankas grupai CCPL kā prioritāti izvirza to banku prasījumu atmaksāšanu, kas ir radušies pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, plānā, kas arī tika izstrādāts pirms šī lēmuma pieņemšanas, paredzot tikai samaksu, kas būtu atkarīga no turpmākiem sodiem. Apstāklis, ka šim nolūkam tika paredzēta tikai summa EUR [konfidenciāli] apmērā, šķiet, atspoguļo parāda nedrošību saistībā ar ieņēmumiem, kas bija gaidāmi no grupas pārstrukturēšanas, it īpaši no aktīvu pārdošanas, un bankām ir pamatotas šaubas par to, vai tie ir pietiekami pat tam, lai prioritāri atmaksātu to prasījumus.

[..]

39

Treškārt, apgalvojot, ka prasītāji varot samaksāt uzliktos naudas sodus, izmantojot dažu CCPL kooperatīvu akcionāru, it īpaši CMB un CCFS, līdzekļus, Komisija, šķiet, nepārzina grupas CCPL kooperatīvu struktūru. Atšķirībā no ekonomiskās grupas, kurai ir integrēta vertikāla organizācija un kuru vada mātesuzņēmums, kas identificē un nosaka ekonomisko stratēģiju, kā arī visu grupas locekļu kopējās intereses, un tādējādi rodas savstarpēja finansiāla atbildība, kooperatīva dalībnieki parasti saglabā lielāku saimniecisku un finansiālu neatkarību. Pamatojoties uz sadarbības principu, kooperatīva mērķis ir tikai nodrošināt tā dalībnieku interešu īstenošanu, it īpaši sniedzot tiem pakalpojumus, organizējot produktu centralizētu pārdošanu, kopīgi iepērkot izejvielas vai piedāvājot darba iespējas. No tā izriet, ka dalībniekam ir tikai ļoti ierobežotas objektīvas intereses atbalstīt cita šī paša kooperatīva dalībnieka finansēšanu. Arī dalībnieka intereses nodrošināt “sava” kooperatīva finansiālu izdzīvošanu gadījumā, ja tam draud piespiedu likvidācija, ir ierobežotas, ciktāl viņš ir atkarīgs no konkrētām priekšrocībām, kuras viņš gūst no savas dalības, iespējas iestāties citā kooperatīvā, vajadzības gadījumā jaundibinātā kooperatīvā vecā kooperatīva likvidācijas dēļ, kā arī ar šo jauno dalību saistītiem izdevumiem.

40

Tas principā ir attiecināms arī uz grupas CCPL struktūru, attiecībā uz kuru prasītāji būtībā norāda, – un Komisija pret to neiebilst, – ka runa ir par pirmā līmeņa kooperatīvu konsorciju, kura galvenais mērķis ir palīdzēt sasniegt šo kooperatīva locekļu, it īpaši CMB, kura kapitāldaļām ir tikai institucionāls raksturs, savstarpējības mērķus. No tā var tikt secināts, ka CMB, – kam ir jāizdara izvēle, vai savi šķietami lielie līdzekļi (skat. 28. punktu) ir jāizmanto, lai atbalstītu kooperatīva struktūru, kurai ir ievērojamas parādsaistības un kura ir nelabvēlīgā stāvoklī, it īpaši tai uzlikto naudas sodu dēļ, un kurai draud piespiedu likvidācija, vai vajadzības gadījumā ir jāveic ieguldījums jaunā kooperatīva struktūrā, – nav objektīvu interešu uzņemties saistības, lai galvenajam meitasuzņēmumam CCPL vai līdzkooperatīviem sniegtu būtisku finansiālu atbalstu. Šo pašu iemeslu dēļ CCFS finansēšanas kooperatīvam šīs intereses ir niecīgas, jo tā darbība turklāt ir pakļauta stingriem banku noteikumiem un tas ir visnozīmīgākais grupas CCPL bankas kreditors, precizējot, ka saskaņā ar tā iekšējo sistēmu tā prasījumi ir jāsedz ar attiecīgām garantijām. Taču smagās finanšu situācijas dēļ šī grupa pat nav spējīga sniegt CCFS papildu garantijas, kas, šķiet, sākotnēji izslēdz, ka būtu jebkāda saprātīga iespēja, ka CCFS varētu finansēt apstrīdētajā lēmumā uzlikto naudas sodu.

41

Tādējādi sākotnēji nešķiet, ka prasītāju izvirzītajiem argumentiem, lai pierādītu, ka Komisija nav pietiekami novērtējusi grupas CCPL nerentablo finanšu stāvokli, nav pienācīga pamatojuma. Katrā ziņā pagaidu noregulējuma tiesnesis var tikai konstatēt, ka tikko minētie apstākļi ir sīkāk jāizvērtē tiesai, kas izskata lietu pēc būtības pamattiesvedībā. Tādējādi pastāv fumus boni juris attiecībā uz to, ka prasītājiem būtu piešķirams lielāks naudas sodu apmēra samazinājums par to, ko Komisija ir piešķīrusi apstrīdētajā lēmumā.

42

Jāpiebilst, ka saskaņā ar LESD 261. pantu un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101.] un [102.] pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 31. pantu Vispārējai tiesai, pieņemot nolēmumu par pārsūdzēto Komisijas lēmumu saistībā ar naudas soda vai kavējuma naudas noteikšanu, ir neierobežota kompetence. Izskatāmajā lietā ir pietiekama varbūtība, ka Vispārējā tiesa, īstenojot šo kompetenci un lemjot par prasību pamatlietā, piešķirs vēl lielāku prasītājiem uzlikto naudas sodu samazinājumu (šajā ziņā skat. rīkojumu, 2011. gada 13. aprīlis, Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija,T‑393/10 R, Krājums, EU:T:2011:178, 60. punkts). Tiesa, kurai ir neierobežota kompetence, īstenojot savas grozīšanas pilnvaras, var ņemt vērā tiesisko un faktisko situāciju, kas pastāv dienā, kad tā pieņem savu nolēmumu (šajā ziņā skat. spriedumus, 1974. gada 6. marts, Istituto Chemioterapico Italiano un Commercial Solvents/Komisija, 6/73 un 7/73, Krājums, EU:C:1974:18, 51. un 52. punkts; 1995. gada 14. jūlijs, CB/Komisija,T‑275/94, Krājums,EU:T:1995:141, 61. punkts, un 2011. gada 5. oktobris, Romana Tabacchi/Komisija,T‑11/06, Krājums, EU:T:2011:560, 282.–285. punkts). Taču prasītāji 2015. gada 28. oktobra procesuālā raksta 3. un 42. punktā uzsver, un pret to Komisija nav cēlusi pienācīgus iebildumus, ka grupas CCPL, it īpaši kooperatīvu Coopsette un Open, finanšu un saimnieciskais stāvoklis 2015. gada trešajā ceturksnī ir tikai pasliktinājies salīdzinājumā ar stāvokli, kas ir ņemts vērā apstrīdētajā lēmumā.

43

Tāpēc, pārbaudījis fumus boni juris, pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka sākotnēji pastāv pietiekami liela varbūtība, ka tiesa, kas izskata lietu pēc būtības, piešķirs prasītājiem lielāku naudas sodu apmēra samazinājumu par to, ko Komisija ir piešķīrusi apstrīdētajā lēmumā.

48

Kā izriet no apstrīdētā lēmuma 2. panta un vēstules, ar ko šis lēmums tika paziņots (skat. iepriekš 4. un 5. punktu), Komisija atļāva prasītājiem izmantot bankas garantiju, kas tiem ļautu uz laiku izpildīt uzlikto naudas sodu maksāšanas pienākumu, nemaksājot noteiktās summas to iekasējamības dienā.

49

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka iespējai prasīt sniegt bankas garantiju atbilstot vispārējai un saprātīgai Komisijas rīcības tendencei, prasītāji tikai izņēmuma apstākļos var tikt atbrīvoti no pienākuma iesniegt šādu garantiju, kas ir nosacījums, lai netiktu veikta tūlītēja uzlikto naudas sodu piedziņa (šajā ziņā skat. rīkojumus, 2001. gada 23. marts, FEG/Komisija,C‑7/01 P(R), Krājums, EU:C:2001:183, 44. punkts un tajā minētā judikatūra, un Fapricela/Komisija, minēts 46. punktā, EU:T:2011:395, 22. punkts un tajā minētā judikatūra).

50

Lai pierādītu šādu izņēmuma apstākļu esamību, prasītājiem principā ir jāsniedz pierādījums, ka tie objektīvi nespēj iesniegt bankas garantiju vai arī ka tās nodrošināšana apdraudētu to pastāvēšanu (šajā ziņā skat. rīkojumus Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija, minēts 42. punktā, EU:T:2011:178, 23. punkts un tajā minētā judikatūra, un Fapricela/Komisija, minēts 46. punktā, EU:T:2011:395, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).

51

Šie abi ārkārtas apstākļi ir alternatīvi, nevis kumulatīvi. Tādējādi, ja prasītājiem izdotos juridiski pietiekami pierādīt, ka tiem objektīvi nav iespējams iesniegt bankas garantiju par tiem uzliktā naudas soda summu, tad saskaņā ar iepriekšējā punktā minēto judikatūru būtu jāatzīst, ka prasītās izpildes apturēšana ir steidzama.

[..]

56

Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka grupa CCPL 2015. gada jūlijā ir vērsusies trīspadsmit finanšu iestādēs – Unicredit, Intesa SanPaolo, Monte dei Paschi di Siena, Banca Nazionale del Lavoro, Unipol Banca, Banca Popolare di Milano, Banco Popolare, BPER, Cariparma, Carige, CCFS, Coopfond un Carisbo –, lūdzot izsniegt bankas garantiju par prasītājiem apstrīdētajā lēmumā uzlikto naudas sodu summu. Visi šie lūgumi tika noraidīti.

[..]

61

Interpretējot šos dokumentus, ir jākonstatē, ka ļoti liels finanšu iestāžu vairākums savu atteikumu ir pamatojis ar sīki izklāstītiem argumentiem attiecībā uz grupas CCPL finanšu un saimniecisko stāvokli, kura dēļ tās nevarot sniegt prasīto bankas garantiju. Šajā ziņā tās it īpaši ir balstījušās uz attiecīgiem grupas CCPL mantiskajiem grāmatvedības dokumentiem, šīs grupas pārstrukturēšanai izstrādāto plānu un uzlikto naudas sodu apmēru.

62

Attiecībā uz attiecīgo kontekstu, kādā ir ticis iesniegts lūgums sniegt bankas garantiju, no lietas materiāliem izriet, ka 2015. gada jūlija sākumā stratēģisko konsultāciju birojs, kas pārstāv grupu CCPL, nosūtīja vēstules finanšu iestādēm, tostarp grupas CCPL kreditorbankām, kā arī vairākiem advokātiem. Šajā sakarā minētais birojs tām iesniedza dokumentu, kurā bija ietverti “iespējami alternatīvi scenāriji” grupai un noteiktas divas alternatīvas iespējas – celt prasību par apstrīdēto lēmumu, tostarp par bankas garantijas sniegšanu, un iesniegt vienošanos par grupas parādu pārstrukturēšanu, lai novērstu bankrotu, vai uzsākt bankrota procesu ar likviditātes raksturu. Šajā dokumentā it īpaši ir izklāstītas priekšrocības, ko sniedz pārstrukturēšana ar bankas garantijas attiecībā uz aktīvu pārdošanas vērtību sniegšanu un prasījumu atmaksāšana salīdzinājumā ar likvidācijas iespēju. Šajā kontekstā ir minēti noteikumi par bankas garantijas daļu sadalījumu starp bankām, tādējādi astoņas bankas, tostarp galvenās kreditorbankas, sniegtu garantiju tikai par to individuālo summas daļu, kas atbilstu attiecīgajam bankas prasījumam pret grupu.

63

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pagaidu noregulējuma tiesnesis neredz saprātīgu iemeslu apšaubīt, ka tikko minētais dokuments, – kuru Komisija kvalificē kā vienkāršu sagatavojošu dokumentu sarunām ar kreditorbankām, – faktiski bija viens no elementiem, uz kuriem attiecīgās finanšu iestādes bija balstījušas savu atteikumu sniegt prasīto bankas garantiju. Tāpēc atteikums attiecās arī uz iespēju sadalīt garantijas pa daļām.

64

No tā izriet, ka prasītāji, būdami grupas CCPL locekļi, laikus un ar patiesu vēlmi ir centušies saņemt bankas garantiju par tiem uzlikto naudas sodu summu. Šie centieni bija nesekmīgi tādēļ, ka finanšu iestādes, pie kurām tie vērsās, noraidīja lūgumus sniegt garantiju pēc tam, kad bija sīki pārbaudījušas grupas CCPL saimniecisko un finanšu stāvokli, kā tas ir norādīts gandrīz visās viņu atteikuma vēstulēs, kas pierāda, ka šīs iestādes ļoti labi pārzināja visas grupas stāvokli. Šādos apstākļos nav svarīgi, ka tikai viena sabiedrība Unipol Banca savu atteikumu īsumā pamatoja ar norādi “padziļināts lūguma novērtējums”.

[..]

66

Prasītāji, kuriem kopumā divpadsmit finanšu iestādes bija atteikušas sniegt bankas garantiju, pamatojot šo atteikumu ar iepriekš izklāstītajiem iemesliem, ir pietiekami juridiski pierādījuši, ka tiem bija objektīvi neiespējami saņemt šo garantiju, vēl jo vairāk tāpēc, ka salīdzināmās situācijās judikatūrā ir ticis nospriests, ka divi vai trīs atteikumi ir pietiekami (rīkojumi, 2006. gada 13. jūlijs, Romana Tabacchi/Komisija,T‑11/06 R, Krājums, EU:T:2006:217, 102. un 103. punkts, un 1. garantovaná/Komisija, minēts 44. punktā, EU:T:2011:63, 56. punkts).

67

Neviens no Komisijas izvirzītajiem argumentiem šī secinājuma apstrīdēšanai nav atbalstāms.

68

Pirmkārt, Komisija pārmet, ka prasītāji nav pietiekami izmantojuši grupas CCPL līdzekļus, nevēršoties pie CCPL kooperatīviem akcionāriem, it īpaši CMB vai CCFS, kuriem katram pieder 19,42 % kapitāldaļu un kuriem ir pietiekami līdzekļi (skat. 28. punktu), lai sniegtu finansiālu atbalstu, kas varētu būt atbalsts, lai, iespējams, saņemtu bankas garantijas.

69

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka grupas, kurai pieder lietas dalībnieki, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, iespējas ņemšana vērā ir balstīta uz domu, ka šī lietas dalībnieka objektīvās intereses nav autonomas salīdzinājumā ar to personu interesēm, kas to kontrolē vai kas ir šīs pašas grupas locekļi, precizējot, ka šī pieeja, ņemot vērā grupas akcionāru struktūru, ir piemērojama pat mazākuma akcionāriem, kam pieder 50, 40, pat 30 % attiecīgās sabiedrības kapitāla (šajā ziņā skat. rīkojumus Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija, minēts 42. punktā, EU:T:2011:178, 38. punkts; 2011. gada 21. jūnijs, MB System/Komisija,T‑209/11 R, EU:T:2011:297, 35. punkts, un 2013. gada 26. septembris, Tilly-Sabco/Komisija,T‑397/13 R, EU:T:2013:502, 41. punkts).

70

Tomēr, kā ir izklāstīts iepriekš 39. un 40. punktā, grupā CCPL, it īpaši kooperatīviem CMB un CCFS, no vienas puses, un prasītājiem, galvenajam mātesuzņēmumam un līdzkooperatīviem, no otras puses, nav pietiekami cieši saskaņotu interešu. Tādējādi iepriekš 69. punktā aprakstītais grupas jēdziens kooperatīvu vidē nav piemērojams, tāpēc šajā kontekstā nevar tikt ņemti vērā CMB un CCFS finanšu līdzekļi. Šajos apstākļos nav jānosaka, vai mazākuma dalība tikai 19,42 % apmērā no kapitāla var tikt uzskatīta par pietiekami lielu, lai sāktu piemērot grupas jēdzienu.

[..]

75

No visa iepriekš minētā izriet, ka prasītāji ir juridiski pietiekami pierādījuši, ka prasītais pagaidu pasākums ir jāpiemēro steidzami.

77

Šajā lietā prasītāji ir pierādījuši ne tikai sava pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamību, jo tiem bija objektīvi neiespējami saņemt bankas garantiju par tiem uzlikto naudas sodu, bet arī ir pamatojuši fumus boni juris attiecībā uz pakārtoti izvirzīto prasījumu par tiem uzliktā naudas soda apmēra samazinājumu. Tādēļ ir jāatzīst, ka tiem ir leģitīmas intereses apturēt pienākuma iesniegt bankas garantiju par šiem naudas sodiem izpildi (šajā ziņā skat. rīkojumu Westfälische Drahtindustrie u.c./Komisija, minēts 42. punktā, EU:T:2011:178, 63. punkts). Ja to pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu netiktu apmierināts, Komisija būtu tiesīga veikt naudas sodu tūlītēju piedziņu, kas visdrīzāk izraisītu prasītāju piespiedu likvidāciju, par kuru Komisija apstrīdētā lēmuma IV pielikumā ir norādījusi, ka tā būtu jānovērš. Turklāt ir acīmredzami, ka grupā CCPL pašlaik ir nodarbināti 822 darbinieki, no kuriem 647 darbojas svaigu pārtikas produktu iepakojuma nozarē. Tādējādi piespiedu likvidācijas gadījumā bezdarba līmenis palielinātos, ko apstrīdētā lēmuma IV pielikumā ir skaidri atzinusi arī Komisija.

78

Ciktāl Komisija atsaucas uz sabiedriskajām interesēm saistībā ar Eiropas Savienības konkurences tiesību normu efektivitātes nodrošināšanu un tās uzlikto naudas sodu preventīvu iedarbību, ir jākonstatē, ka šīm interesēm nav pretrunā tās uzlikto naudas sodu apmēra samazināšana, pat ja tā ir būtiska. Kā izriet no 2006. gada pamatnostādņu 35. punkta, Komisija skaidri rezervē sev tiesības piešķirt naudas soda apmēra samazinājumus, lai ņemtu vērā attiecīgo uzņēmumu maksātspējas neesamību. Tāpēc pagaidu noregulējuma tiesnesim, kam laikā, kad norisinās tiesvedība pamatlietā, ir jārod līdzsvars starp uzliktā naudas soda preventīvu iedarbību un sodītā uzņēmuma finanšu stāvokli, nevar tikt liegtas tiesības piešķirt atbrīvojumu no pienākuma iesniegt bankas garantiju.

[..]

80

No visa iepriekš minētā izriet, ka, ņemot vērā īpašos apstākļus, kas raksturo prasītāju faktisko un tiesisko situāciju, it īpaši objektīvu neiespējamību tām šobrīd iesniegt bankas garantiju, kas segtu noteiktos naudas sodus, pēdējo minēto interesēm ir jādod priekšroka salīdzinājumā ar Komisijas minētajām interesēm.

81

Tomēr ir jānorāda, pirmkārt, ka fumus boni juris ir atzīts tikai attiecībā uz pakārtoti izvirzītajiem prasījumiem, kuru mērķis ir panākt uzlikto naudas sodu apmēra samazinājumu, un, otrkārt, ka prasītāji savos 2015. gada 28. oktobra, kā arī 18. un 30. novembra procesuālajos rakstos ir paziņojuši, ka ir gatavi maksāt naudas sodus pa daļām. Šajā ziņā tie atgādināja, ka saskaņā ar grupas CCPL pārstrukturēšanas plānu, kas ir iesniegts kreditorbankām apstiprināšanai, šobrīd naudas sodu samaksai tie varētu atvēlēt EUR [konfidenciāli]. Turklāt tie pauda gatavību, ja vien šīs bankas to apstiprinātu, minētajam maksājumam atvēlēt iespējamos ieņēmumus, kas var būt pat EUR [konfidenciāli] apmērā, no paredzamās Refincoop, Erzelli Energia un Smec kapitāldaļu pārdošanas.

82

2015. gada 30. novembra procesuālajā rakstā prasītāji piebilda, ka, tiklīdz tiks pārdotas tiem piederošās kapitāldaļas Refincoop, Erzelli Energia un Smec, vienīgie tiem piederošie aktīvi būs kapitāldaļas [konfidenciāli]. Lai Komisija atturētos no apstrīdētā lēmuma izpildes darbību īstenošanas saistībā ar prasītājiem un lai nosegtu visu noteikto naudas sodu apmēru, prasītāji paredz tās pārdot trešajām personām [konfidenciāli], to bilances vērtība ir vairāk nekā EUR [konfidenciāli]. Šādā gadījumā nebūtu iespējams paredzēt šīs pārdošanas datumu un termiņu, kādā šādā veidā gūtos ienākumus varētu izmantot naudas sodu samaksai. Turklāt iespēja, ka prasītāji varētu veikt [konfidenciāli] pārdošanu, esot atkarīga no kredītbanku piekrišanas.

[..]

85

Šajos apstākļos, lai ņemtu vērā Savienības finanšu intereses, kā arī uzlikto naudas sodu preventīvo iedarbību, prasītā atbrīvojuma piešķiršana ir jāsaista ar nosacījumu, ka prasītājiem:

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS

nospriež:

Luksemburgā, 2015. gada 15. decembrī