15.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 59/47

Prasība, kas celta 2015. gada 22. decembrī – Mitteldeutsche Braunkohlengesellschaft u.c./Komisija

(Lieta T-750/15)

(2016/C 059/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Mitteldeutsche Braunkohlengesellschaft mbH (Ceica, Vācija), RWE Power AG (Esene, Vācija), Vattenfall Europe Mining AG (Kotbusa, Vācija) (pārstāvji – U. Karpenstein, K. Dingemann un M. Kottmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

—

atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 23. jūlija Lēmumu C(2014) 5081, final, procedūrā State aid SA.38632 (2014/N) (ex 2013/NN) – Germany – EEG 2014 – Reform of the Renewable Energy Law – tiktāl, ciktāl tajā par valsts atbalstu ir kvalificēts EEG 2014 [Gesetz für den Ausbau erneuerbarer Energien] 61. panta 3. un 4. punkta regulējums par pašapgādes iekārtām un tās atbilstīgi 5. punkta otrajam ievilkumam (75. lpp.) atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu tikai līdz 2017. gada 31. decembrim;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats: Selektīvu priekšrocību noteiktiem uzņēmumiem neesamība

Pirmajā prasības pamatā prasītāji norāda, ka apstrīdētajā lēmumā regulējums par elektroenerģiijas pašapgādes iekārtām (EEG 2014 61. panta 3. un 4. punkts) nepamatoti ir kvalificēts kā selektīvs pasākums un tādējādi kā valsts atbalsts.

Otrais pamats: Valsts finanšu līdzekļu neesamība

Otrā pamata ietvaros prasītāji apgalvo, ka ar EEG maksu finansētā atjaunojamo enerģiju izmantošanas veicināšana netiek veikta no valsts, bet gan no privātiem līdzekļiem. Nedz EEG maksas iekasēšana, nedz tās izlietošana nav – kā noteikts judikatūrā – pastāvīgā valsts uzraudzībā. Turklāt attiecīgais regulējums neradītu slogu valsts budžetam, jo EEG maksas kopējais apmērs nesamazinās pašapgādes iekārtu atbrīvojuma no šīs maksas dēļ.