“Prasība, kas celta 2015. gada 22. decembrī – EDF/Komisija

(Lieta T-747/15)

(2016/C 078/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Électricité de France (EDF) (Parīze, Francija) (pārstāvis – M. Debroux, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

galvenokārt, atcelt Komisijas 2015. gada 22. jūlija lēmuma par valsts atbalstu SA.13869 (C 68/2002) (ex NN 80/2002), ko Francija sniegusi EDF: no aplikšanas ar nodokli atbrīvotu finanšu rezervju pārkvalificēšana par kapitālieguldījumiem nolūkā atjaunot vispārīgo apgādes tīklu (VAT) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), 1., 2., 3., 4. un 5. pantu, ņemot vērā būtisku procedūras noteikumu pārkāpumu un kļūdas tiesību piemērošanā un faktu vērtējumā,

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 1., 2. un 3. pantu, ciktāl summa, kuru EDF tika noteikts atlīdzināt, bija pārāk augsta, un

—	katrā ziņā piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs galvenos pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 266. pants.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots LESD 107. pants. Šis pamats ir sadalīts divās daļās.

—

Pirmā daļa, kas attiecas uz privātā ieguldītāja kritērija piemērojamību, ir sadalīta piecās daļās:

—	pirmā daļa, saskaņā ar kuru Komisija bez jebkāda attaisnojuma un pamatojuma neesot ņēmusi vērā vairākus dokumentus un materiālus, ko Francija un EDF tai esot pienācīgi darījušas zināmus,

—	otrā daļa, saskaņā ar kuru Komisija sistemātiski esot sajaukusi aspektus, kas attiecīgi ir saistīti ar privātā ieguldītāja kritērija piemērojamību un piemērošanu,

—

trešā daļa, saskaņā ar kuru Komisija nepamatoti esot izslēgusi informēta privātā ieguldītāja kritērija piemērojamību tikai tāpēc, ka pasākuma pārbaudē papildus apsvērumiem, kuri attiecas uz tās kā akcionāra statusu, Francija esot ņēmusi vērā apsvērumus, kas attiecas uz tās kā publiskās iestādes statusu,

—	ceturtā daļa, saskaņā ar kuru Komisija nepamatoti esot noteikusi EDF individuālu pienākumu sagatavot formālu biznesa plānu, lai attaisnotu informēta privātā ieguldītāja kritērija piemērojamību,

—	piektā daļa, saskaņā ar kuru Komisija neesot ņēmusi vērā šī pasākuma raksturu un priekšmetu, kontekstu, kādā tas iekļaujas, kā arī izvirzīto mērķi un noteikumus, kādi ir piemērojami minētajam pasākumam.

—

Otrā daļa, kas attiecas uz privātā ieguldītāja kritērija piemērošanu, ir sadalīta trīs daļās:

—	pirmā daļa, saskaņā ar kuru Komisija nepamatoti esot secinājusi, ka Oxera ziņojums nebija pieņemams kā pierādījums,

—

otrā daļa, saskaņā ar kuru Komisijas metodoloģijā esot acīmredzamas kļūdas. Pirmkārt, Komisija neesot ņēmusi vērā ne tālaika kontekstu, ne kritērijus, ko tālaika ieguldītāji esot izvēlējušies. Otrkārt, tēze par “nodokļu dāvanu”, no kuras Komisija neatkāpjas, esot ne tikai kļūda tiesību piemērošanā, bet esot izraisījusi arī kļūdas ieguldījumu atbilstības vērtējumā. Treškārt, Komisija esot pavairojusi metodoloģiskās kļūdas, attiecībā uz katru no kurām pietiek pierādīt, ka Komisija nav acīmredzami pierādījusi, ka privātā ieguldītāja kritērijs neesot ticis piemērots,

—	trešā daļa par Komisijas pieļauto metodoloģisko kļūdu sekām.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza arī divus pakārtotus pamatus.

Pirmais pamats, kas ir izvirzīts pakārtoti, attiecas uz to, ka attiecībā uz lielāko daļu no iespējamā atbalsta esot iestājies noilgums. Šis pamats ir sadalīts divās daļās:

—	pirmā daļa, saskaņā ar kuru runa galvenokārt esot par pastāvošu atbalstu, kas izriet no pasākuma, kurš īstenots pirms Eiropas elektroenerģijas tirgus atvēršanas konkurencei,

—	otrā daļa, saskaņā ar kuru liela daļa apgalvotā atbalsta izrietot no pasākuma, kas īstenots vairāk nekā desmit gadus pirms pirmā pierādījumu savākšanas pasākuma.

Otrais pamats, kas ir izvirzīts pakārtoti, attiecas uz aprēķina kļūdām, kuras Komisija esot pieļāvusi, nosakot iespējamo atbalstu. Šis pamats ir sadalīts trīs daļās:

—	pirmā daļa, saskaņā ar kuru Komisija esot pieļāvusi kļūdas, kas attiecas uz atjaunošanai paredzēto uzkrājumu kopējo summu,

—	otrā daļa, saskaņā ar kuru Komisija esot pieļāvusi kļūdas, kas attiecas uz piemērojamo nodokļa likmi,

—	trešā daļa, saskaņā ar kuru apgalvotā atbalsta summa būtu jāpārskata, pamatojoties uz šiem koriģētajiem datiem.”