11.1.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 7/29

Prasība, kas celta 2015. gada 1. oktobrī – VIK/Komisija

(Lieta T-576/15)

(2016/C 007/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: VIK Verband der Industriellen Energie- und Kraftwirtschaft e. V. (Esene, Vācija) (pārstāvis – C. Kahle, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

—

atbilstoši LESD 264. pantam atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 25. novembra lēmumu procedūrā “Valsts atbalsts SA.33995 (2013/C) (ex 2013/NN) – Vācija, Atbalsts atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai un samazināta EEG piemaksa energoietilpīgiem lietotājiem” C(2014) 8786 final, kas publicēts Oficiālajā Vēstnesī (OV L 250, 25.9.2015., 122. lpp.), tiktāl, ciktāl:

—

Lēmuma 1. pantā un 3. panta 1. punktā atbildētāja atbalstu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanai, kā arī samazināto EEG piemaksu saskaņā ar EEG 2012 ir kvalificējusi kā jaunu atbalstu un

—

Lēmuma 2. pantā, 3. panta 2. punktā, 6. pantā un 7. pantā atbildētāja ir atzinusi īpašo kompensācijas regulējumu par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un ir izdevusi rīkojumu atgūt atbalstu;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.

Pirmais pamats: priekšrocības neesamība

Prasītājs norāda, ka īpašais kompensācijas regulējums nav atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo ar samazināto EEG piemaksu lielajiem elektroenerģijas lietotājiem netiek piešķirtas nekādas priekšrocības.

2.

Otrais pamats: selektivitātes neesamība

Tāpat prasītājs norāda, ka īpašais kompensācijas regulējums nav atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo nav izpildīts selektivitātes nosacījums. Lielajiem elektroenerģijas lietotājiem nav piešķirtas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā. Turklāt samazinātā EEG piemaksa esot pamatota ar šī regulējuma raksturu un iekšējo struktūru.

3.

Trešais pamats: valsts līdzekļu neesamība

Šajā ziņā tiek norādīts, ka nedz federālā mēroga kompensācijas sistēma, nedz arī īpašais EEG 2012 kompensācijas regulējums neietver atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo nav radušies izdevumi no valsts līdzekļiem.

4.

Ceturtais pamats: konkurences izkropļojumu neesamība

Prasītājs šajā ziņā vērš uzmanību uz to, ka ar samazināto EEG piemaksu tiek vienīgi līdzsvaroti neizdevīgāki konkurences apstākļi, kādi lielajiem elektroenerģijas lietotājiem un energoietilpīgajiem lietotājiem ir salīdzinājumā ar uzņēmējdarbības nozarēm citās valstīs tādēļ, ka tiek maksāta EEG piemaksa.

5.

Piektais pamats: atbalsta saderība ar kopējo tirgu

Prasītājs apgalvo, ka tad, ja samazinātā EEG piemaksa tiktu kvalificēta kā atbalsts, šis atbalsts būtu saderīgs ar kopējo tirgu. Šis samazinājums neizkropļojot konkurenci; vēl jo vairāk, ar to attiecīgajiem uzņēmumiem tiekot līdzsvaroti neizdevīgāki konkurences apstākļi.

6.

Sestais pamats: jauna atbalsta neesamība

Prasītājs arī apgalvo, ka, ja Vispārējā tiesa īpašo kompensācijas regulējumu kvalificēs kā atbalstu, tādā gadījumā jautājums būs par pastāvošu atbalstu, kuram nav piemērojama procedūra, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1) 6. pantā.

7.

Septītais pamats: vispārējā tiesiskās paļāvības aizsardzības principa un tiesiskās noteiktības principa pārkāpums

Prasītājs šajā ziņā uzsver, ka, pieņemdama EEG 2000, atbildētāja esot radījusi tiesisko paļāvību, kas ir tikusi ietekmēta ar galīgo lēmumu.

(1)  Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).