30.11.2015

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 398/57

Prasība, kas celta 2015. gada 18. septembrī – De Capitani/Parlaments

(Lieta T-540/15)

(2015/C 398/72)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emilio De Capitani (Brisele, Beļģija) (pārstāvji – O. Brouwer un J. Wolfhagen, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi:

—

atcelt Eiropas Parlamenta 2015. gada 8. jūlija Lēmumu A(2015)4931 par atteikumu sniegt pilnīgu piekļuvi dokumentiem LIBE-2013–0091–02 un LIBE-2013–0091–03 attiecībā uz likumdošanas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai un apmācībai (Eiropolu), un ar kuru atceļ Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2005/681/TI;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, t.sk. lietā iespējami iestājušos personu izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un nepareizi piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nod., 3. sēj., 331. lpp.) 4. panta 3. punkta pirmā daļa.

Prasītājs apgalvo, ka Parlaments esot pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā un nepareizi piemērojis Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu, jo:

—	piekļuve pieprasītajiem likumdošanas procedūrā izmantotajiem dokumentiem konkrēti, faktiski un nehipotētiski nekaitē likumdošanas lēmumu pieņemšanas gaitai;

—	Parlaments neņem vērā, ka it īpaši kopš Lisabonas līguma ir spēkā princips, ka jābūt cik vien iespējams plašākai piekļuvei leģislatīvo aktu sagatavošanas dokumentiem;

—	ja leģislatīvo aktu sagatavošanas dokumentiem [regulas] 4. panta 3. punkts būtu joprojām piemērojams arī pēc Lisabonas līguma un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas stāšanās spēkā, Parlaments ir pieļāvis kļūdu tiesību piemērošanā un nepareizi piemērojis sevišķu sabiedrības interešu kritēriju.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums atbilstoši LESD 296. pantam.

Prasītāja ieskatā, Parlaments neesot norādījis pamatojumu, ar kādu tas – atsaukdamies uz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo daļu – liedzis piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, jo nav norādījis, (i) kāpēc pieprasīto dokumentu pilnīga izpaušana faktiski un konkrēti kaitētu attiecīgajai lēmumu pieņemšanas gaitai un (ii) kāpēc šajā gadījumā neesot sevišķu sabiedrības interešu.