26.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 354/52


Prasība, kas celta 2015. gada 10. septembrī – CCPL u.c./Komisija

(Lieta T-522/15)

(2015/C 354/63)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: CCPL – Consorzio Cooperative di Produzione e Lavoro SC (Redžo nell’Emīlija, Itālija), Coopbox group SpA (Redžo nell’Emīlija, Itālija), Poliemme Srl (Redžo nell’Emīlija, Itālija), Coopbox Hispania, SL (Lorka, Spānija), Coopbox Eastern s.r.o. (Nove Mesto pie Vāhas [Nové Mesto nad Váhom], Slovākija) (pārstāvji – S. Bariatti, advokāte, E. Cucchiara, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt prasītājām uzlikto naudas sodu vai

pakārtoti, samazināt tā apmēru un

jebkurā gadījumā piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir par Eiropas Komisijas 2015. gada 24. jūnija Lēmumu C(2015) 4336 final par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta pārkāpumu lietā AT.39563 – Pārtikas produktu iepakojumi mazumtirdzniecībai

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārsniegtas pilnvaras, jo no pārkāpuma izrietošu seku esamības jautājumā nav veikta pietiekama izmeklēšana un pietiekami norādīts pamatojums:

proti, kā izriet no lietas materiāliem un apstrīdētajā lēmumā atzinusi pati Komisija, pārmestās rīcības esot praktiski palikušas neīstenotas. Šis apstāklis būtu bijis pienācīgi jāņem vērā, kopumā novērtējot pārkāpumu smagumu un tātad – nosakot piemērojamo naudas sodu apmēru. Savukārt apstrīdētajā lēmumā šis aspekts bez nekāda pamatojuma ir atstāts bez ievērības.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, nosakot sankcijas pamatapmēru, esot pārkāpti samērīguma un piemērotības principi:

proti, naudas soda pamatapmēra aprēķināšanai apstrīdētajā lēmumā ir ņemts vērā rādītājs, kas atbilst apgrozījumam pēdējā gadā, kad notikusi dalība pārkāpumā, lai gan šis rādītājs nebūt neatspoguļo prasītāju un pārējo lietā iesaistīto pušu faktisko ietekmi tirgū.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts:

proti, rādītājs, ko Komisija ņēmusi vērā, lai aprēķinātu Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzēto 10 % robežvērtību, ir acīmredzami kļūdains, jo tajā:

ir ietverts viss CCPL grupas apgrozījums, lai arī Komisija patiesībā nav pierādījusi šīs grupas mātesuzņēmuma tā dēvēto parental liability;

ir ietverts tādu struktūru apgrozījums, kuras minētā lēmuma pieņemšanas brīdī CCPL grupā vairs neietilpa;

vispār nav ņemti vērā īpašie CCPL grupai piedēvētā apgrozījuma veidošanās apstākļi.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka sankcijas apmēra noteikšanā esot pārkāpti samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principi:

proti, apstrīdētajā lēmumā neesot vispār ņemta vērā iepakojuma nozarē valdošā smagā krīze, un prasītājām uzliktais naudas sods esot acīmredzami un nepamatoti nesamērīgs salīdzinājumā ar pārējām iesaistītajiem pusēm uzlikto naudas sodu.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija neesot izpildījusi LESD 296. pantā noteikto pienākumu norādīt pamatojumu, jo tikai daļēji ņēmusi vērā CCPL grupas iesniegto informāciju par tās maksātspējas neesamību:

proti, apstrīdētajā lēmumā, lai arī atzīstot, ka prasītājas ir skārusi ārkārtīgi smaga krīze, šī situācija neesot pietiekami ņemta vērā, nosakot sankcijas apmēru.