—

atzīt prasību atcelt tiesību aktu par pieņemamu;

—

atcelt Komisijas 2014. gada 6. novembra lēmumu Ares (2014) 3694540 tiktāl, ciktāl ar to ir atteikts piešķirt prasītājai pilnīgu piekļuvi prasītajiem dokumentiem, tomēr izņemot tajos ietvertos personas datus;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi LESD 15. panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2) (turpmāk tekstā – “Pārskatāmības regula”) 4. panta 2. punkta otro ievilkumu, nepierādot, ka pilnīga pieprasīto dokumentu paziņošana prasītājai “konkrēti un faktiski” apdraudētu norādītās “tiesvedības” aizsardzību, un pienācīgi nenovērtējot, vai sevišķas sabiedrības intereses tomēr nevarētu attaisnot pilnīgu paziņošanu. Prasītāja apgalvo, ka Komisija neesot pierādījusi, ka pilnīga pieprasīto dokumentu paziņošana prasītājai “konkrēti un faktiski” apdraudētu norādītās “tiesvedības” aizsardzību, jo, pirmkārt, uz pieprasītajiem dokumentiem nevar attiecināt “prasījumu tiesā” aizsardzības prezumpciju, otrkārt, Komisijas abstraktā atsaukšanās uz principu par tiesību aizsardzības līdzekļu vienlīdzību nevar attaisnot to, ka šī prezumpcija tika attiecināta arī uz dokumentiem, kas nav iesniegti tiesai, un, treškārt, Komisijas abstraktā atsaukšanās uz izskatāmo lietu tiesā, tiesību aizsardzības līdzekļu vienlīdzību un juridiskā dienesta spēju aizsargāt Direktīvas 2014/40/ES spēkā esamību nav pietiekama, lai pierādītu, ka dokumentu paziņošana šajos apstākļos konkrēti un faktiski apdraudētu “tiesvedības” aizsardzību.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 15. panta 3. punktu un Pārskatāmības regulas 4. panta 3. punktu, nepierādot, ka pilnīga pieprasīto dokumentu paziņošana prasītājai “konkrēti un faktiski” apdraudētu tās lēmumu pieņemšanas procedūru. Prasītāja apgalvo, ka Komisija sniedza nekonkrētus apgalvojumus par kaitējumus, kas esot nodarīts sadarbībai starp dienestiem, bet nepierādīja nekādu būtisku ārēju spiedienu, kas varētu nopietni apdraudēt lēmumu pieņemšanas procedūru. Komisija arī esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, novērtējot sevišķas sabiedrības intereses, jo tā norādīja nepareizas intereses, kas jālīdzsvaro ar lēmumu pieņemšanas procedūras aizsardzību.