Lietas T‑760/15 un T‑636/15

Nīderlandes Karaliste u.c.

pret

Eiropas Komisiju

 Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 24. septembra spriedums

Valsts atbalsts – Nīderlandes īstenotā atbalsta shēma – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un prettiesisku un uzdots to atgūt – Iepriekšējs nodokļu lēmums (tax ruling) – Transfertcena – Nodokļu bāzes aprēķināšana – Nesaistītu pušu darījuma princips – Priekšrocība – Atsauces sistēma – Dalībvalstu nodokļu un procesuālā autonomija

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasības pieteikumam pievienoti dokumenti – Pieņemamība – Nosacījumi

(Tiesas statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 76. panta d) punkts)

(skat. 114.–117. punktu)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Iepriekšējs nodokļu lēmums saistībā ar integrēta uzņēmuma transfertcenām – Darījumu grupas iekšienē nodokļu režīma izvērtējums, ņemot vērā nesaistītu pušu darījuma principu – Pieļaujamība – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 136.–156. un 197.–199. punktu)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts intervence jomās, kas Eiropas Savienībā nav saskaņotas – Tiešie nodokļi – Iekļaušana – Nodokļu bāzes noteikšana un nodokļu nastas sadale – Dalībvalstu pilnvaras – Ierobežojumi

(LESD 107. pants)

(skat. 158.–160. punktu)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Iepriekšējs nodokļu lēmums saistībā ar integrēta uzņēmuma transfertcenām – Minētajā lēmumā apstiprināto transfertcenu noteikšanas metodes izvērtējums, ņemot vērā nesaistītu pušu darījuma principu – Komisijas identificētas kļūdas metodoloģijā – Kļūdas, kuru rezultātā ne vienmēr rodas labvēlīgs nodokļu režīms

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 186.–193., 200.–203. un 206.–216. punktu)

5.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Iepriekšējs nodokļu lēmums saistībā ar integrēta uzņēmuma transfertcenām – Labvēlīgs nodokļu režīms – Komisijai noteiktais pierādīšanas pienākums – Pierādījumu nodokļu priekšrocībai neesamība

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 194.–196., 359., 371.–373., 403., 501., 548. un 549. punktu)

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts atbalsta saņēmējiem piešķirta priekšrocība – Iepriekšējs nodokļu lēmums saistībā ar integrēta uzņēmuma transfertcenām – Labvēlīgs nodokļu režīms – Izvērtējums, ņemot vērā informāciju, kas ir pieejama vai saprātīgi paredzama minētā lēmuma pieņemšanas brīdī

(LESD 107. panta 1. punkts)

(skat. 241.–251., 271., 288. un 396. punktu)

7.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Priekšrocības esamības izvērtējums

(LESD 107. panta 1. punkts un 296. panta 2. punkts)

(skat. 420.–432. punktu)

Rezumējums

2019. gada 24. septembra spriedumā Nīderlande u.c./Komisija (T‑760/15 un T‑636/16) Vispārējās tiesas septītā palāta paplašinātā sastāvā atcēla Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru iepriekšēja vienošanās par cenu noteikšanu jomā, kas ir noslēgta starp Nīderlandes nodokļu iestādēm un uzņēmumu Starbucks Manufacturing Emea BV (1) (turpmāk tekstā – “SMBV”), tika atzīta par valsts atbalstu.

SMBV ir Starbucks grupas meitasuzņēmums, kas veic zināmas ražošanas un izplatīšanas darbības minētajā grupā. 2008. gada 28. aprīlī Nīderlandes nodokļu iestādes noslēdza iepriekšēju vienošanos par cenu noteikšanu ar SMBV (turpmāk tekstā – “iepriekšēja vienošanās”) nolūkā noteikt SMBV atlīdzību par tā darbībām Starbucks grupā. Vēlāk SMBV atlīdzība tika izmantota, lai ikgadēji noteiktu SMBV peļņu, kas apliekama ar uzņēmumu ienākumu nodokli Nīderlandē. 2015. gada 21. oktobrī Komisija pieņēma savu lēmumu, ar kuru, pirmkārt, iepriekšējā vienošanās tika kvalificēta par atbalstu, kurš nav saderīgs ar iekšējo tirgu, un, otrkārt, tika noteikta šī atbalsta atgūšana. Nīderlandes Karaliste, no vienas puses, un Starbucks Corp. un SMBV, no otras puses, katra cēla prasību atcelt šo lēmumu.

Tā kā tiešie nodokļi ir ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē, Vispārējā tiesa vispirms atgādināja, ka tām tomēr šī kompetence ir jāīsteno, ievērojot Eiropas Savienības tiesības. Tādējādi dalībvalstu intervence tiešo nodokļu jomā, lai arī tā attiecas uz jautājumiem, kas Savienībā nav saskaņoti, nav izslēgta no tiesiskā regulējuma saistībā ar valsts atbalstu pārbaudi piemērošanas jomas. No tā izriet, ka Komisija varēja kvalificēt tādu nodokļu pasākumu, kāda ir iepriekšēja vienošanas, par valsts atbalstu, ciktāl ir izpildīti šādas kvalifikācijas nosacījumi.

Otrkārt, Vispārējā tiesa norādīja – ja valsts nodokļu tiesību mērķis ir aplikt ar nodokli peļņu, kas izriet no integrēta uzņēmuma saimnieciskās darbības, tā, it kā tā izrietētu no darījumiem, kas veikti par tirgus cenām, Komisija var izmantot nesaistītu pušu darījuma principu, lai pārbaudītu, vai darījumi grupas iekšienē tiek atlīdzināti tā, it kā tie būtu noslēgti starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un līdz ar to – vai ar iepriekšējo nodokļu lēmumu tika piešķirtas priekšrocības to saņēmējam LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā ziņā Vispārējā tiesa precizē, ka nesaistītu pušu darījuma princips, kuru Komisija ir identificējusi savā lēmumā, veido instrumentu, kas tai ļauj pārbaudīt, vai grupas ietvaros veiktie darījumi tiek atlīdzināti tā, it kā tie būtu noslēgti starp neatkarīgiem uzņēmumiem. Tā tādējādi konstatēja, ka, ņemot vērā Nīderlandes nodokļu tiesības, šis instruments ietilpst Komisijas kompetenču īstenošanā atbilstoši LESD 107. pantam. Komisija tādējādi šajā gadījumā varēja pārbaudīt, vai cenu līmenis darījumiem grupas iekšienē, kas tika apstiprināts ar aplūkoto iepriekšējo vienošanos, atbilst tam, kas tiktu noslēgts atbilstoši tirgus apstākļiem.

Treškārt, attiecībā uz pašu priekšrocības esamības pierādīšanu Vispārējā tiesa tomēr uzskatīja, ka Komisija nav pierādījusi, ka ar aplūkoto iepriekšējo vienošanos būtu piešķirta priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, samazinot SMBV nodokļu nastu. Konkrētāk, Vispārējā tiesa noraidīja dažādus Komisijas izvirzītos argumentācijas virzienus, nolūkā pierādīt, ka, izmantojot tādu transfertcenu noteikšanas metodi, kas neļauj panākt nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu rezultātu, ar iepriekšējo vienošanos tika piešķirta priekšrocība SMBV.

Tādējādi Vispārējā tiesa vispirms noraidīja argumentācijas virzienu, saskaņā ar kuru ar iepriekšēju vienošanos esot piešķirta priekšrocība SMBV, pamatojoties uz to, ka pati cenu noteikšanas metode darījumiem grupas iekšienē neļauj noteikt tirgū balstīta rezultāta ticamu aplēsto vērtību atbilstoši nesaistītu pušu darījuma principam. Faktiski metodoloģisku prasību neievērošana pati par sevi noteikti neizraisa nodokļu nastas samazināšanos, Komisijai ir arī jāpierāda, ka metodoloģiskās kļūdas, ko tā ir identificējusi saistībā ar iepriekšējo vienošanos, neļauj panākt ticamu nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošu aplēsi un ka tās ir izraisījušas ar nodokli apliekamās peļņas samazinājumu salīdzinājumā ar nodokļu nastu, kas izriet no parasto aplikšanas ar nodokli noteikumu piemērošanas valsts tiesībās uzņēmumam, kurš atrodas tādā faktiskā situācijā, kas ir salīdzināma ar SMBV situāciju, un kurš veic savu darbību tirgus apstākļos. Tomēr Komisija šādu pierādījumu neesot iesniegusi.

Šajā ziņā Vispārējā tiesa tostarp norādīja, ka Komisija neesot norādījusi nevienu apstākli, kas ļautu secināt, ka metode, kas tika izmantota saistībā ar iepriekšēju vienošanos, nosakot transfertcenas, proti, darījumu tīrās peļņas metode (turpmāk tekstā – “TNMM”), neapšaubāmi radīja pārāk zemu rezultātu, kas esot piešķīris priekšrocību SMBV. Tāpat Vispārējā tiesa norādīja, ka pats Komisijas veiktais konstatējums, saskaņā ar kuru iepriekšējās vienošanās ietvaros netika analizēta nodeva, kuru SMBV maksā Starbucks grupas uzņēmumam par tā intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu, tostarp grauzdēšanas metodēm un citu zinātību grauzdēšanas jomā, nebija pietiekams, lai pierādītu, ka šī nodeva faktiski neatbilst nesaistītu pušu darījuma principam. Attiecībā uz šīs nodevas apmēru, kuru maksā SMBV, ņemot vērā SMBV funkciju analīzi saistībā ar nodevu un Komisijas analizēto salīdzināmu grauzdēšanas nodevu analīzi, Vispārējā tiesa tostarp uzskatīja, ka Komisija neesot pierādījusi, ka no tā izrietētu priekšrocība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Otrkārt, Vispārējā tiesa izvērtēja Komisijas pakārtoto argumentāciju, saskaņā ar kuru, pat ja tiktu uzskatīts, ka TNMM šajā gadījumā varētu izmantot transfertcenu noteikšanai, ar iepriekšējo vienošanos esot piešķirta priekšrocība SMBV, jo minētās metodes piemērošanas noteikumi, kas tika apstiprināti ar iepriekšēju vienošanos, esot kļūdaini. Šajā ziņā Vispārējā tiesa norādīja, ka Komisija neesot pierādījusi, ka ar dažādajām kļūdām, kuras tā esot noteikusi TNMM piemērošanas noteikumos, būtu piešķirtas priekšrocības SMBV neatkarīgi no tā, vai tas tiktu darīts, apstiprinot SMBV kā pārbaudāmo vienību TNMM piemērošanas nolūkā, izvēloties peļņas līmeņa rādītāju TNMM piemērošanai vai minētajam rādītājam piemērotās zināmās korekcijas.

1      Komisijas Lēmums (ES) 2017/502 (2015. gada 21. oktobris) par valsts atbalstu SA.38374 (2014/C ex 2014/NN), ko īstenojusi Nīderlande attiecībā uz uzņēmumu Starbucks (OV 2017, L 83, 38. lpp.).