1

2009. gada 18. decembrī prasītāja, VM Vermögens‑Management GmbH, iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “Vermögensmanufaktur”.

3

Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 35. un 36. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam Nīcas 1957. gada 15. jūnija Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

4

Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2011. gada 8. februārī Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 26/2011. 2011. gada 18. maijā pieteiktā preču zīme tika reģistrēta ar numuru 8770042.

5

2012. gada 30. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, DAT Vermögensmanagement GmbH, iesniedza EUIPO pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu attiecībā uz visiem pakalpojumiem, saistībā ar kuriem tā bijusi reģistrēta. Sava pieteikuma pamatojumam persona, kas iestājusies lietā, pievienoja 2015. gada 29. aprīļa lēmuma (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar kuru EUIPO Apelācijas piektā padome ir apmierinājusi tās apelācijas sūdzību, 3. punktā minēto 1.–6. pielikumu.

6

Spēkā neesamības pamats šī pieteikuma pamatojumam bija pamats, kas norādīts Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs Regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu.

7

2013. gada 15. janvārī prasītāja iesniedza savus ar 2013. gada 9. janvāri datētos apsvērumus un lūdza pilnībā noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Šajā sakarā tā pievienoja apstrīdētā lēmuma 5. punktā minēto 1.–17. pielikumu.

8

2013. gada 7. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, iesniedza savus apsvērumus par prasītājas 2013. gada 15. janvāra apsvērumiem (turpmāk tekstā – “2013. gada 7. jūnija apsvērumi”) un pievienoja apstrīdētā lēmuma 3. punktā minēto 7.–25. pielikumu. Tā arī lūdza pagarināt termiņu papildu pierādījumu iesniegšanai, ar kuriem tā bija lūgusi iepazīties Deutsches Patent- und Markenamt (Vācijas Patentu un preču zīmju birojs), bet kurus tā vēl nebija saņēmusi.

[..]

10

2013. gada 23. augustā persona, kas iestājusies lietā, iesniedza jaunus apsvērumus (turpmāk tekstā – “2013. gada 23. augusta apsvērumi”), kuriem bija pievienots lēmuma 3. punktā minētais 26.–30.pielikums. Anulēšanas nodaļa bija kļūdaini uzskatījusi šos personas, kas iestājusies lietā, apsvērumus par prasītājas apsvērumiem un par tiem 2013. gada 2. septembrī paziņoja personai, kas iestājusies lietā. Tā arī informēja abus lietas dalībniekus par iebildumu procesa sacīkstes daļas pabeigšanu. Tajā pašā dienā Anulēšanas nodaļa bija pamanījusi savu kļūdu un atcēla savu iepriekšējo tās dienas paziņojumu attiecībā uz prasītāju.

11

2013. gada 14. oktobrīEUIPO paziņoja prasītājai par personas, kas iestājusies lietā, 2013. gada 7. jūnijā iesniegtā termiņa pagarinājuma lūguma noraidīšanu, jo tas nebija pamatots, un par 2013. gada 23. augusta apsvērumu neņemšanu vērā. EUIPO precizēja, ka personas, kas iestājusies lietā, 2013. gada 23. augusta vēstules kopija prasītājai ir nosūtīta tikai informācijai.

14

2013. gada 10. decembrī Anulēšanas nodaļa pilnībā noraidīja pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Būtībā tās lēmums bija it īpaši pamatots ar to, ka vācu vārdam “Manufaktur” nevar būt konkrētas nozīmes attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem to nemateriālā rakstura dēļ. Tādējādi, tās ieskatā, vācu vārda “Vermögen” un vācu vārda “Manufaktur” saliktenim apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā (turpmāk tekstā – “attiecīgais datums”) bija atšķirtspēja un tas neesot bijis tāds, ar ko apraksta pakalpojumus.

15

2014. gada 5. februārī persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu. 2014. gada 10. aprīlī tā iesniedza rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums, un apstrīdētā lēmuma 8. punktā minētos dokumentus. 2014. gada 25. jūnijā prasītāja iesniedza apsvērumus un apstrīdētā lēmuma 9. punktā minētos dokumentus.

16

Ar apstrīdēto lēmumu EUIPO Apelācijas piektā padome apmierināja personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību. Pirmkārt, tā uzskatīja, ka tai iesniegtie prasītājas un personas, kas iestājusies lietā, dokumenti ir tikai tādi pierādījumi, kuri papildina un konkretizē jau iesniegtos pierādījumus, un ka tādējādi, tos pieņemot, tā īsteno savu rīcības brīvību. Otrkārt, tā uzskatīja, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša un tai nav atšķirtspējas. Līdz ar to tā atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu un atzina apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu.

18

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

20

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

21

Persona, kas iestājusies lietā, atbildes rakstā uz apelācijas sūdzību formāli neizvirzīja prasījumus.

24

Prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelācijas padome esot nepamatoti uzskatījusi, ka apstrīdētā preču zīme ir aprakstoša attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. Tās argumenti ir balstīti, pirmkārt, uz kļūdu konkrētās sabiedrības daļas noteikšanā un, otrkārt, uz kļūdu vērtējumā par apstrīdētās preču zīmes uztveri gan kopumā, gan arī par katru tās atsevišķu elementu.

25

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, prasītājas argumentus apstrīd.

40

Apstrīdētā lēmuma 25. punktā Apelācijas padome būtībā norādīja, atsaucoties uz vācu valodas vārdnīcas Duden tiešsaistes versiju un acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas dēļ neierakstot vārdu “augstu”, ka vācu vārds “Manufaktur” ir darināts no latīņu vārdiem “manus” (roka) un “facere” (darīt) un apzīmē “mazu rūpniecības vai tirdzniecības uzņēmumu, kur tiek ražoti ļoti specializēti produkti, pilnīgi vai daļēji izmantojot roku darbu, tādējādi nodrošinot to augstu kvalitāti”.

41

Lai arī nav strīda par to, ka vācu vārds “Manufaktur” attiecas uz produktu ražošanas vietu, prasītāja apstrīd, ka attiecīgajā datumā ar to esot bijis iespējams, no vienas puses, apzīmēt arī uzņēmumu, kas sniedz pakalpojumus, un, no otras puses, norādīt uz individualizētiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem.

9

Pirmām kārtām, par vācu vārda “Manufaktur” izmantošanu attiecībā uz pakalpojumiem Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā norādīja, ka persona, kas iestājusies lietā, bija pārliecinoši pierādījusi šādas izmantošanas iespēju attiecīgajā datumā, it īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumiem. Tā arī minēja vācu leksiskos savienojumus “Finanzmanufaktur” un “Kreditmanufaktur” (turpmāk tekstā attiecīgi – “saliktenis “Finanzmanufaktur”” un “saliktenis “Kreditmanufaktur””).

10

Jānorāda, ka persona, kas iestājusies lietā, 2013. gada 7. jūnija apsvērumu pielikumā iesniedza dažādus pierādījumus, kas minēti apstrīdētā lēmuma 3. punktā, pamatojot, ka attiecīgajā datumā vācu vārds “Manufaktur” tika izmantots saistībā ar pakalpojumiem, it sevišķi – finanšu pakalpojumiem. Persona, kas iestājusies lietā, pievienoja 10., 11. un 18.–21. pielikumu, no kuriem izriet, ka salikteņi “Finanzmanufaktur” un “Kreditmanufaktur” tika izmantoti labu laiku pirms šī datuma.

11

Tomēr prasītāja uzsver, ka esot jāņem vērā tas, ka konkrēto sabiedrības daļu veido plaša sabiedrība, savukārt 2013. gada 7. jūnija apsvērumu 10., 11. un 20. pielikums tika pārņemts no specializētās finanšu preses, un ka 18. un 19. pielikums tika aizgūts no angļu specializētās literatūras, kas tulkota vācu valodā. Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāuzskata, ka tas, ka vācu vārds “Manufaktur” parādās specializētajā presē, nenozīmē, ka konkrētā sabiedrības daļa nebūtu spējīga uztvert attiecīgā vārda un pakalpojumu savstarpējo saistību. Attiecībā uz 35. un 36. klasē ietilpstošajiem pakalpojumiem konkrētā sabiedrības daļa, ko daļēji veido plaša sabiedrība (skat. iepriekš 36. un 37. punktu), varētu lasīt specializēto, it īpaši finanšu presi. No otras puses, no 2013. gada 7. jūnija apsvērumu 18. un 19. pielikuma neizriet, ka tie būtu tulkojumi. Katrā ziņā šajos vācu valodā rakstītājos dokumentos vārds “Manufaktur” tiek izmantots saistībā ar pakalpojumiem.

12

Turklāt prasītājas argumentam par to, ka 2013. gada 7. jūnija apsvērumu 11. un 17. pielikumā saliktenis “Finanzmanufaktur” ir izmantots pēdiņās vai kā sabiedrības nosaukums un tas padara par neiespējamu pierādīt tā atšķirtspēju, nav nozīmes. Jautājums ir, vai attiecīgajā datumā vācu vārds “Manufaktur” varēja tikt izmantots attiecībā uz pakalpojumiem. No attiecīgajiem pielikumiem izriet, ka tā tas bija, it īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumiem. Tā paša iemesla dēļ argumentam par to, ka vācu vārdu saliktenis “Vermögensmanufaktur” (turpmāk tekstā – “saliktenis “Vermögensmanufaktur””) neparādoties minētājos piemēros un par to, ka vācu jēdzienu “Finanz” un “Kredit”, kas tiek lietoti kopā ar vācu vārdu “Manufaktur”, nozīme esot konkrētāka nekā tā, kas ir vācu vārda “Vermögen” lietojumam kopā ar šo pēdējo jēdzienu, nav nozīmes.

13

Tātad ir jānospriež, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā varēja pamatoti uzskatīt, ka attiecīgajā datumā vācu vārds “Manufaktur” varēja tikt saistīts ar pakalpojumiem.

14

Otrām kārtām, par vācu vārda “Manufaktur” izmantošanu attiecībā uz individualizētajiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā norādīja, ka persona, kas iestājusies lietā, ir pārliecinoši pierādījusi šādas izmantošanas esamību attiecīgajā datumā.

15

Taču prasītāja uzskata, ka neesot pierādīts, ka vācu vārds “Manufaktur” apliecina individualizētus vai augstas kvalitātes produktus. Šī argumentācija tomēr ir jānoraida.

16

Proti, pirmkārt, attiecībā uz apstrīdētā lēmuma 25. punktā minēto atsauci uz augstu kvalitāti Apelācijas padome pēc būtības precizēja, atsaucoties uz vācu valodas vārdnīcas Duden tiešsaistes versiju, ka vācu vārds “Manufaktur” apzīmē mazu uzņēmumu, kur tiek ražoti ļoti specializēti produkti, pilnīgi vai daļēji izmantojot roku darbu, tādējādi nodrošinot to augstu kvalitāti (skat. iepriekš 40. punktu). Prasītāja neapstrīd šo vārdnīcā sniegto definīciju. Lai gan Apelācijas padome nav precizējusi, ka attiecīgajā datumā šī definīcija pastāvēja, ir jāatzīst, ka gan prasītāja, gan arī persona, kas iestājusies lietā, ir iesniegušas 2012. gada izvilkumus no vācu valodas vārdnīcas Duden tiešsaistes versijas, kura ietver vācu vārda “Manufaktur” definīciju, kas ir identiska tai, kuru bija izmantojusi Apelācijas padome, ar norādi uz jēdzienu “augstā [kvalitāte]”. Turklāt no vācu valodas vārdnīcas Duden drukātās versijas sestā un septītā – attiecīgi 2006. un 2011. gada – izdevuma salīdzinājuma izriet, ka atsauce uz augstu kvalitāti tika pievienota pēdējā no šiem izdevumiem. Tāpēc, līdzīgi EUIPO nostājai, ņemot vērā apstākli, ka jēdziena nozīmes attīstība notiek laika gaitā un ka jauna vārdnīcas izdevuma tapšanai ir nepieciešams sagatavošanas un izstrādes laiks, ir jāuzskata, ka vācu vārda “Manufaktur” nozīmes attīstība noteikti ir notikusi pirms 2011. gada.

17

Otrkārt, runājot par atsauci uz individualizētiem produktiem, ciktāl lietā nav strīda par to, ka attiecīgajā datumā vācu vārds “Manufaktur” norādīja uz roku darbu, tas atspoguļoja domu, ka attiecīgā ražošana ir vairāk individualizēta nekā ražošana ražotnē un ražošana ķēdē. Turklāt 2013. gada 7. jūnija apsvērumu 10. pielikumā, ko veido 2009. gada 15. jūnija plašsaziņas līdzekļos publicēts raksts, vācu leksiskais savienojums “Finanzmanufakturen” tika minēts ar tādu nozīmes nokrāsu, kas norāda uz atšķirībām starp, no vienas puses, ražošanu ražotnē un ķēdē un, no otras puses, ražošanu mazos uzņēmumos. Turklāt ideja par ražošanas attīstību no ražošanas mazos uzņēmumos līdz ražošanai ražotnē un tātad – ķēdē, kas ir mazāk individualizēta ražošana, izriet arī no 2013. gada 7. jūnija apsvērumu 21. pielikuma, kurš datēts ar 2007. gadu un kurā ir minētas vācu frāzes “Industrialisierung der Kreditprozesse” (kreditēšanas procesa industrializācija), “Die Kreditmanufaktur als Ausgangbasis” (mazs kredītuzņēmums kā sākumpunkts) un “Von der Kreditmanufaktur zur Kreditfabrik” (no maza kredītuzņēmuma līdz kredītražotnei). Visbeidzot, ideja par to, ka bankām būtu jāpiedāvā individualizētāks sniegums, izriet no 2013. gada 7. jūnija apsvērumu 18. un 19. pielikuma, kas ietver 1927. un 1981. gada informāciju, no kuras būtībā izriet, ka bankām nav jābūt finanšu starpnieku centriem, bet gan maziem kredītu uzņēmumiem.

18

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ir jāsecina, ka pastāv fakti, kas attiecas uz laiku gan pirms, gan pēc attiecīgā datuma un kas apstiprina apstrīdētajā lēmumā atspoguļoto vācu vārda “Manufaktur” definīciju. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Tiesa vairakkārt ir nospriedusi, ka apstākļi, kuri, kaut arī būdami vēlāki par pieteikuma iesniegšanas datumu, ļauj izdarīt secinājumus par situāciju, kāda tā bija šajā datumā, var, nepieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, tik ņemti vērā (skat. spriedumu, 2014. gada 6. marts, Pi‑Design u.c./Yoshida Metal Industry, no C‑337/12 P līdz C‑340/12 P, nav publicēts, EU:C:2014:129, 60. punkts un tajā minētā judikatūra; šajā nozīmē skat. arī rīkojumu, 2004. gada 5. oktobris, Alcon/ITSB, C‑192/03 P, EU:C:2004:587, 41. punkts).

19

Tādējādi Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, būtībā secinot, ka, lai gan vācu vārda “Manufaktur” sākotnējā nozīme norādīja uz uzņēmumu, kurā produkti tiek ražoti, izmantojot roku darbu, attiecīgajā datumā tā arī attiecās uz individualizētu augstas kvalitātes ražošanu un varēja tikt izmantota attiecībā uz pakalpojumiem.

Ar šādu pamatojumu

Vispārējā tiesa (sestā palāta)

nospriež: