1

1999. gada 18. novembrī prasītāja Tronios Group International BV Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) iesniedza Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SkyTec” (turpmāk tekstā – “apstrīdētā preču zīme”).

3

2001. gada 2. maijā apzīmējums “SkyTec” tika reģistrēts kā Eiropas Savienības preču zīme ar numuru 001386812.

4

Preces, attiecībā uz kurām tika reģistrēta apstrīdētā preču zīme, ietilpst 9. un 11. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz 9. klasi atbilst šādam aprakstam: “aparāti elektrisko un elektromagnētisko signālu uztveršanai, ierakstīšanai, pārraidei, apstrādei un reproducēšanai, kā arī mikrofoni un mikrofonu bezvadu sistēmas; disku, CD un DVD lasītāji; aparāti CD un DVD ierakstu veikšanai; kabeļi, savienojumu kabeļi un savienotājvadi; aparāti digitālo un analogo skaņu apstrādei, zemas un augstas intensitātes skaņas pastiprinātāji; skaļruņi, akustiskais un papildu aprīkojums”.

5

Apstrīdētās preču zīmes reģistrācija tika pagarināta 2009. gada 19. novembrī, un pagarinātā Eiropas Savienības preču zīme tika publicēta 2009. gada 25. novembraBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 2009/047.

6

2007. gada 23. martāBritish Sky Broadcasting Group plc (turpmāk tekstā – “BSkyB”), kura ir personas, kas iestājusies lietā – Sky plc saistību pārņēmēja, iesniedza pieteikumu saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 50. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lūdzot atcelt apstrīdēto preču zīmi. 2007. gada 2. aprīlī prasītāja iesniedza pierādījumus par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu. Anulēšanas nodaļa 2008. gada 11. jūlija lēmumā nolēma, ka apstrīdētā preču zīme tikusi faktiski izmantota, un noraidīja pieteikumu par atcelšanu. Šis lēmums ir kļuvis galīgs.

7

2012. gada 21. martāBSkyB iesniedza pieteikumu, ar kuru tā lūdza atzīt apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamību atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 5. punktu, kā arī 53. panta 1. punkta c) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 4. punktu, ciktāl minētā preču zīme tikusi reģistrēta attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē, kādas tās uzskaitītas iepriekš 4. punktā.

8

Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam BSkyB tostarp atsaucās uz agrāku Eiropas Savienības vārdisko preču zīmi “SKY”, kura reģistrēta 1998. gada 24. septembrī un kuras reģistrācija ir pagarināta līdz 2016. gada 1. aprīlim ar numuru 126425, kā arī uz agrāku Lielbritānijas vārdisko preču zīmi “SKY”, kura reģistrēta 1995. gada 18. aprīlī un kuras reģistrācija ir pagarināta līdz 2015. gada 7. novembrim ar numuru 2044507B. Šīs preču zīmes tikušas reģistrētas attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9., 38. un 41. klasē.

9

Preces, kas ietilpst 9. klasē, kuras aptvertas ar agrāko Lielbritānijas preču zīmi, atbilst šādam aprakstam: “radio un televizoru aparāti un ierīces skaņas ierakstīšanai, skaņas reproducēšanai, telekomunikācijām, signalizācijai, kontrolēm (pārbaudēm), optiskajiem izmēģinājumiem (kas nav medikamenti) un izziņai; ierakstītās televīzijas un radio programmas; datori; informātikas programmas; videoierakstu lentes, magnētiskie diski un vadi; kasetes un kasetnes, kas paredzētas izmantošanai ar iepriekš minētajām videoierakstu lentēm; kodētās kartes; kasetes, jaunas un ierakstītas videolentes un audio un video kasetnes; kompaktdiski; diski elektrofoniem; radio signālantenas; lāzernolasīšanas diski skaņas vai attēlu ierakstīšanai; aparāti kodēto signālu atkodēšanai; videoprojektori, videoekrāni; saules brilles; elektroniskās un informātikas spēles; interaktīvas elektroniskās un informātikas spēles; visu iepriekš minēto preču sastāvdaļas un daļas, kas visas ietilpst 9. klasē”.

10

Anulēšanas nodaļa 2013. gada 28. jūnija lēmumā apmierināja pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un atzina apstrīdēto preču zīmi par daļēji spēkā neesošu, ciktāl tā tikusi reģistrēta attiecībā uz attiecīgajām 9. klasē ietilpstošajām preču zīmēm.

11

2013. gada 27. augustā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

12

Ar 2014. gada 28. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas ceturtā padome atstāja spēkā Anulēšanas nodaļas lēmumu un noraidīja apelācijas sūdzību.

13

Apstrīdētajā lēmumā, pirmkārt, Apelācijas padome noraidīja iebildi par ierobežojumiem akcepta rezultātā Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punkta izpratnē, ko prasītāja izvirzīja pret pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Prasītāja neesot pierādījusi, ka minētā pieteikuma iesniegšanas dienā – 2012. gada 21. martāBSkyB vairāk nekā piecus gadus bija zināms, ka apstrīdētā preču zīme tikusi faktiski izmantota, jo pirmos pierādījumus par šo izmantošanu prasītāja bija iesniegusi 2007. gada 2. aprīlī atcelšanas procesa laikā (apstrīdētā lēmuma 15.–25. punkts). Otrkārt, Apelācijas padome atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir secinājusi par sajaukšanas iespējas esamību starp apstrīdēto preču zīmi un agrāko Lielbritānijas preču zīmi (turpmāk tekstā – “konfliktējošās preču zīmes”) attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē, nepārbaudot pārējos spēkā neesamības pamatus un pārējās agrākās tiesības, uz kurām bija balstīts pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu (apstrīdētā lēmuma 26.–45. punkts).

14

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

16

Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

17

Savas prasības pamatojumam prasītāja būtībā izvirza divus pamatus, proti, pirmkārt, Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punkta pārkāpumu un, otrkārt, kļūdu sajaukšanas iespējas vērtējumā Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, izpratnē.

18

Prasītāja apstrīd Apelācijas padomes konstatējumu, saskaņā ar kuru līdz 2007. gada 21. martamBSkyB nezināja par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punkta izpratnē un par to zināja tikai no 2007. gada 2. aprīļa.

19

Prasītāja būtībā uzsver, ka līdz pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanai apstrīdētā preču zīme jau bija pastāvīgi faktiski izmantota Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp – Apvienotajā Karalistē, kopš 1998. gada un tātad tā jau pastāvēja apmēram četrpadsmit gadus vienlaikus ar agrākajām BSkyB preču zīmēm. Tās ieskatā, šis ilgums samazinātos līdz apmēram vienpadsmit gadiem, ja tiktu ņemts vērā laikposms no dienas, kad tā tika reģistrēta kā Eiropas Savienības preču zīme, jeb no 2001. gada 2. maija līdz pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu, kas balstīts uz sajaukšanas iespēju starp konfliktējošajām preču zīmēm, iesniegšanas dienai jeb līdz 2012. gada 21. martam. BSkyB tomēr neesot uzskatījusi šo iespēju par pietiekamu iemeslu, lai agrāk celtu prasību tiesā, ne uzskatījusi, ka tā būtu pietiekams iemesls, lai par apstrīdēto preču zīmi iesniegtu pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu pēc 2007. gada 23. marta pieteikuma par atcelšanu vai pēc 2007. gada 2. aprīļa, proti, kad prasītāja esot sniegusi pierādījumus par tās izmantošanu un kad BSkyB esot katrā ziņā uzzinājusi par minēto izmantošanu. Līdz ar to šajā lietā Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punkta nosacījumi esot tikuši izpildīti. Prasītāja precizē, ka, lai gan tai principā ir pierādīšanas pienākums par to, ka BSkyB zināja par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu, tai ir ļoti grūti, pat neiespējami sniegt tādus pierādījumus, kas izriet no BSkyB iekšējās jomas. Šie pierādījumi vai pieņēmumi par šādu zināšanu varētu arī tikt balstīti uz tādiem objektīviem apstākļiem kā pierādītas komercattiecības vai sīva konkurence, piemēram, vienlaicīgi prezentējot preces un pakalpojumus, kas ir apzīmēti ar konfliktējošajām preču zīmēm, tajā pašā gadatirgū. Proti, vairāki fakti un apstākļi, kas daļēji izvirzīti procesā EUIPO, ļaujot secināt, ka BSkyB bija jāzina par apstrīdēto preču zīmi.

[..]

27

EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus un lūdz noraidīt šo pamatu. Šajā kontekstā persona, kas iestājusies lietā, izvirza iebildi par pierādījumu, ko prasītāja pirmo reizi iesniegusi Vispārējā tiesā, nepieņemamību.

28

Vispārējā tiesa atgādina, ka šajā lietā netiek apstrīdēts, ka pēc tam, kad BSkyB2007. gada 23. martā iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes atcelšanu, prasītāja pirmos pierādījumus par minētās preču zīmes izmantošanu iesniedza 2007. gada 2. aprīlī. Turklāt BSkyB pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu iesniedza 2012. gada 21. martā, proti, mazāk nekā piecus gadus pēc tam, kad tika iesniegti šie pirmie izmantošanas pierādījumi.

29

Lietas dalībnieki tomēr nav vienisprātis par to, vai attiecībā uz BSkyB varēja izvirzīt Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punktā paredzētā [iebildumu celšanas] ierobežojumu iestāšanās akcepta rezultātā termiņa beigas tā iemesla dēļ, ka tā vismaz kopš 2007. gada 21. marta zināja par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu.

30

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ir jāīstenojas četriem nosacījumiem, lai agrākai preču zīmei identiskas vai maldinoši līdzīgas vēlākas preču zīmes izmantošanas gadījumā sāktos ierobežojumu iestāšanās akcepta rezultātā termiņa sākšanās. Pirmkārt, vēlākai preču zīmei jābūt reģistrētai, otrkārt, vēlākas preču zīmes īpašniekam ir jābūt labticīgi iesniegušam pieteikumu par tās reģistrāciju, treškārt, vēlākai preču zīmei jābūt izmantotai tajā dalībvalstī, kurā agrākā preču zīme tiek aizsargāta, un visbeidzot, ceturtkārt, agrākās preču zīmes īpašniekam jāzina par šīs vēlākās preču zīmes izmantošanu pēc tās reģistrēšanas (spriedumi, 2012. gada 28. jūnijs, Basile un I Marchi Italiani/ITSB – Osra (“B. Antonio Basile 1952”), T‑134/09, EU:T:2012:328, 30. punkts, un 2013. gada 23. oktobris, SFC Jardibric/ITSB – Aqua Center Europa (“AQUA FLOW”), T‑417/12, EU:T:2013:550, 19. punkts; skat. arī pēc analoģijas spriedumu, 2011. gada 22. septembris, Budějovický Budvar, C‑482/09, EU:C:2011:605, 54. un 56.–58. punkts).

31

No šīs judikatūras izriet arī, ka Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punkta mērķis ir noteikt sankciju agrāko preču zīmju īpašniekiem, kas ir akceptējuši Eiropas Savienības vēlākas preču zīmes izmantošanu piecu secīgu gadu laikā, zinot par šo izmantošanu, liekot zaudēt prasījumus par spēkā neesamības atzīšanu un par iebildumiem pret minēto preču zīmi. Šīs tiesību normas mērķis tādējādi ir līdzsvarot preču zīmes īpašnieka intereses saglabāt šīs preču zīmes pamatfunkciju un citu uzņēmēju intereses izmantot apzīmējumus, ar kuriem var apzīmēt to preces un pakalpojumus. Šis mērķis nozīmē, ka, lai saglabātu šo pamatfunkciju, agrākas preču zīmes īpašniekam ir jāspēj iebilst pret viņa preču zīmei identiskas vai līdzīgas vēlākas preču zīmes izmantošanu. Proti, tikai no brīža, kad agrākas preču zīmes īpašnieks ir uzzinājis par vēlākas Eiropas Savienības preču zīmes izmantošanu, tam ir iespēja to neakceptēt un tātad iebilst pret to vai lūgt atzīt vēlākās preču zīmes spēkā neesamību, un līdz ar to sākas ierobežojumu akcepta rezultātā iestāšanās termiņa sākšanās (šajā ziņā skat. spriedumus, “B. Antonio Basile 1952”, minēts 30. punktā, EU:T:2012:328, 32. un 33. punkts, un AQUA FLOW, minēts 30. punktā, EU:T:2013:550, 20. un 21. punkts; šajā ziņā skat. arī pēc analoģijas spriedumu Budějovický Budvar, minēts 30. punktā, EU:C:2011:605, 46.–48. punkts).

32

No Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punkta teleoloģiskās interpretācijas tātad izriet, ka attiecīgais datums, kas ļauj aprēķināt ierobežojumu akcepta rezultātā iestāšanās termiņa sākumu, ir brīdis, kad kļūst zināma vēlākas preču zīmes izmantošana (šajā ziņā skat. spriedumu B. Antonio Basile 1952, minēts 30. punktā, EU:T:2012:328, 33. punkts).

33

Tāpat kā Apelācijas padome pareizi konstatēja apstrīdētā lēmuma 22. punktā, šī interpretācija prasa, lai vēlākas preču zīmes īpašnieks sniegtu pierādījumus par to, ka agrākas preču zīmes īpašnieks faktiski zināja par minētās preču zīmes izmantošanu, jo bez šādas zināšanas agrākas preču zīmes minētais īpašnieks nevar iebilst par vēlākas preču zīmes izmantošanu. Proti, kā šajā ziņā pamatoti norāda EUIPO, ir jāņem vērā ierobežojumam akcepta rezultātā analoga norma, kas paredzēta Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 9. panta 1. punktā, kurš aizstāts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Direktīvas 2008/95/EK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 25. lpp.), 9. panta 1. punktu, un attiecībā uz kuru minētās direktīvas preambulas vienpadsmitajā apsvērumā (Direktīvas 2008/95 preambulas 12. apsvērums) ir precizēts, ka šī iebilde par ierobežojumiem ir piemērojama, kad agrākas preču zīmes īpašnieks “tās lietošanu ir apzināti pieļāvis nozīmīgu laika posmu”, kas nozīmē “ar nodomu” vai “zinot apstākļus” (šajā ziņā skat. spriedumu Budějovický Budvar, minēts 30. punktā, EU:C:2011:605, 46. un 47. punkts, un ģenerāladvokātes V. Trstenjakas [V. Trstenjak] secinājumus lietā Budějovický Budvar, C‑482/09, Krājums, EU:C:2011:46, 82. punkts). Ir jākonstatē, ka šis vērtējums mutatis mutandis ir piemērojams Regulas Nr. 207/2009 54. panta 2. punktam, kura formulējums ir identisks Direktīvu 89/104 un 2008/95 9. panta 1. punkta formulējumam.

34

Līdz ar to ir jānoraida prasītājas argumenti, ar kuriem tā būtībā apgalvo, ka esot pietiekami pierādīt, ka BSkyB potenciāli zināja par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu, vai iesniegt saskanīgas norādes, kas ļautu pieņemt, ka tā par to zināja.

35

Taču ir jāpārbauda, vai prasītāja tomēr ir pierādījusi, ka vēlākais 2007. gada 21. martāBSkyB faktiski zināja par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu.

36

Vispirms, kā pamatoti lūdz persona, kas iestājusies lietā, ir jānoraida kā nepieņemami prasības pieteikuma pielikumi, ko prasītāja pirmo reizi iesniegusi Vispārējā tiesā. Proti, no Regulas Nr. 207/2009 65. panta 2. punkta izriet, ka Vispārējai tiesai ir lūgts izvērtēt EUIPO Apelācijas padomju lēmumu tiesiskumu, pārbaudot Savienības tiesību piemērošanu, ko tās veikušas tostarp attiecībā uz faktiem, kas iesniegti minētajās padomēs. Tādējādi uz faktiem, kurus lietas dalībnieki nav norādījuši EUIPO instancēs, nevar atsaukties prasības stadijā Vispārējā tiesā un tā nevar no jauna izvērtēt faktiskos apstākļus to pierādījumu kontekstā, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā, izņemot faktus, kuri EUIPO instancēm bija jāpārbauda pēc savas ierosmes saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktu (šajā ziņā skat. spriedumus, 2011. gada 10. novembris, LG Electronics/ITSB, C‑88/11 P, EU:C:2011:727, 23.–26. punkts un tajos minētā judikatūra; 2005. gada 24. novembris, Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), T‑346/04, Krājums, EU:T:2005:420, 19. punkts, un 2014. gada 12. decembris, Wilo/ITSB (Pioneering for You),T‑601/13, EU:T:2014:1067, 12. punkts). Šajā lietā prasītājas iesniegtie jaunie fakti un pierādījumi, tostarp apgrozījums un katalogi, attiecas uz tās pašas atbildības jomu, un tā nav norādījusi, ka tie bija šādi jāpārbauda pēc savas ierosmes. Tādējādi šie pierādījumi neskar apstrīdētā lēmuma tiesiskumu un tie ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījuma spēku.

37

Turklāt ir jākonstatē, ka Apelācijas padomes veiktajā prasītājas procesā EUIPO izvirzīto pierādījumu vērtējumā (apstrīdētā lēmuma 21. un 22. punkts) nav pieļautas kļūdas, ņemot vērā, ka prasītājai bija jāpierāda, ka BSkyB patiešām zināja par apstrīdētās preču zīmes izmantošanu, nevis tikai, ka tā zināja par minētās preču zīmes reģistrāciju (skat. iepriekš 30. punktu). Prasītāja ar saviem argumentiem tiecas secināt, ka BSkyB patiešām esot zinājusi par šādu izmantošanu tieši tādēļ vien, ka ir pierādīts, ka tā zināja par apstrīdētās preču zīmes reģistrāciju, vai tādēļ, ka pastāv vairākas norādes, kuras, prasītājas ieskatā, ļautu prezumēt, ka tā zināja par izmantošanu, tostarp BSkyB izstrādātā proaktīvā stratēģija, lai aizsargātu savas preču zīmes pret identiskām vai līdzīgām preču zīmēm, kas ietver elementu “sky”.

[..]

44

No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā ir pamatoti secinājusi, ka prasītājas izvirzītie pierādījumi procesā EUIPO, kas, protams, var pierādīt noteiktu apstrīdēto preču zīmju izmantošanu, ir nepietiekami, lai konstatētu, ka BSkyB pirms 2007. gada 21. marta patiešām zināja par minēto izmantošanu.

[..]

47

Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

62

Tādējādi ir arī jānoraida otrais pamats attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpumu.

63

Līdz ar to, ņemot vērā EUIPO galveno prasījumu, kas jāsaprot kā tāds, ar kuru tiek lūgts Vispārējai tiesai apstiprināt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu (skat. atbildes raksta 63. punktu), un personas, kas iestājusies lietā, galveno prasījumu, prasība ir jānoraida pilnībā.

64

Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

65

Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.

66

Tā kā persona, kas iestājusies lietā, nav lūgusi lemt par tiesāšanās izdevumiem, ir jānospriež, ka tā saskaņā ar Reglamenta 138. panta 3. punktu savus izdevumus sedz pati.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)

nospriež: