EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2016. gada 20. janvārī
Alessandro Proia
pret
Eiropas Komisiju
“Civildienests — Līgumdarbinieks — Atalgojums — Ekspatriācijas pabalsts — Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi — Parastā dzīvesvieta pirms stāšanās amatā — Studiju periods, kam seko stažēšanās un nodarbinātība uz secīgu darba līgumu pamata dienesta vietas valstī — Pieņēmums, ka attiecīgais darbinieks ir gribējis pārnest savu pastāvīgo interešu centru, sākot no studiju uzsākšanas dienesta vietas valstī — Prombūtne”
Priekšmets
Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru A. Proia lūdz atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 25. septembra lēmumu, ar ko viņam ir atteikts izmaksāt ekspatriācijas pabalstu atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”)
Nolēmums
Eiropas Komisijas 2014. gada 25. septembra lēmumu, ar kuru A. Proia ir atteikts piešķirt ekspatriācijas pabalstu atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam, atcelt. Eiropas Komisija sedz savus un atlīdzina A. Proia tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
Ierēdņi — Atalgojums — Ekspatriācijas pabalsts — Piešķiršanas nosacījumi — Pastāvīgās dzīvesvietas un galvenās profesionālās darbības neesamība atsauces laikposmā dienesta dalībvalstī — Pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens — Gadījuma rakstura un īslaicīga prombūtne no minētās valsts — Apstāklis, kas neietekmē parastās dzīvesvietas statusu
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Ierēdņi — Atalgojums — Ekspatriācijas pabalsts — Piešķiršanas nosacījumi — Pastāvīgās dzīvesvietas un galvenās profesionālās darbības neesamība atsauces laikposmā dienesta dalībvalstī — Augstskolas studiju periods dienesta vietas valstī, kam seko stažēšanās vai nodarbinātības periods šajā pašā valstī — Ieinteresētās personas vēlme pārnest savu pastāvīgo interešu centru uz šo valsti studiju periodā — “A posteriori” novērtējums, ņemot vērā faktus un apstākļus stažēšanās vai nodarbinātības periodā — Izslēgšana
(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir interpretējams tādējādi, ka tajā saistībā ar ekspatriācijas pabalsta piešķiršanu galvenais kritērijs ir attiecīgā ierēdņa vai darbinieka parastā dzīvesvieta pirms viņa stāšanās amatā. Šajā ziņā pastāvīgā dzīvesvieta ir vieta, kur attiecīgais ierēdnis vai darbinieks ir nostiprinājis savu pastāvīgo vai ierasto interešu centru ar vēlmi tam piešķirt stabilu raksturu, ņemot vērā, ka, lai noteiktu pastāvīgo dzīvesvietu, ir jāņem vērā visi to veidojošie fakti, konkrēti, ieinteresētās personas faktiskā dzīvesvieta. Attiecīgais ierēdnis vai darbinieks zaudē ekspatriācijas pabalstu vienīgi tad, ja visā atsauces laikposmā viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir bijusi nodarbinātības valstī vai ja viņš šajā valstī ir veicis savu galveno profesionālo darbību, ievērojot, ka gadījuma rakstura un īslaicīgas prombūtnes no dienesta vietas valsts dēļ vien prasītāja dzīvesvieta nodarbinātības valstī nezaudē savu pastāvīgo raksturu.
(skat. 44. un 45. punktu)
AtsaucesCivildienesta tiesa: spriedumi, 2010. gada 9. marts, Tzvetanova/Komisija, F‑33/09, EU:F:2010:18, 39. punkts; 2011. gada 15. marts, Mioni/Komisija, F‑28/10, EU:F:2011:23, 22. punkts, un 2015. gada 18. jūnijs, Pondichie/Komisija, F‑50/14, EU:F:2015:62, 34. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra.
Tas vien, ka kādā valstī tiek dzīvots, lai pabeigtu augstskolas studijas, kas parasti ir uz laiku, neļauj prezumēt, ka būtu vēlme savu interešu pastāvīgo centru pārnest uz šo valsti. Tomēr nav izslēgts, ka uzturēšanās studenta statusā veido parasto dzīvesvietu šajā pašā valstī ar nosacījumu, ka, ņemot to vērā kopā ar citiem atbilstošajiem faktiem, tā pierāda, ka pastāv ilgstoša attiecīgās personas sociāla un profesionāla saikne ar attiecīgo valsti.
Tādējādi, ja studiju periodam seko stažēšanās un/vai nodarbinātības periods tajā pašā valstī, pastāvīga ieinteresētās personas klātbūtne var radīt prezumpciju, ko, protams, var atspēkot, ka pastāv vēlme savu pastāvīgo vai ierasto interešu centru un tādējādi savu pastāvīgo dzīvesvietu pārnest uz šo valsti.
Tomēr ieinteresētās personas vēlmi savu pastāvīgo interešu centru pārnest uz šo valsti studiju periodā nevar novērtēt a posteriori, ņemot vērā faktus un apstākļus, kas ir radušies šī studiju perioda beigās. Šādas pieejas rezultātā faktiski netiktu ņemti vērā fakti, kas raksturo ieinteresētās personas situāciju pašu studiju laikā. Tādējādi tas, ka ieinteresētās personas pastāvīgā dzīvesvieta bija dienesta vietas valstī stažēšanās vai nodarbinātības periodā, nekādā veidā neļauj ar atpakaļejošu spēku secināt, ka tā pastāvīgais interešu centrs tika pārnests kopš tā studiju perioda sākuma.
(skat. 49., 50. un 61. punktu)
AtsaucesCivildienesta tiesa: spriedumi, 2008. gada 4. decembris, Blais/ECB, F‑6/08, EU:F:2008:160, 90. punkts; 2010. gada 9. marts, Tzvetanova/Komisija, F‑33/09, EU:F:2010:18, 45. punkts; 2011. gada 15. marts, Mioni/Komisija, F‑28/10, EU:F:2011:23, 31. un 32. punkts, un 2015. gada 18. jūnijs, Pondichie/Komisija, F‑50/14, EU:F:2015:62, 39. punkts.