Lieta C-322/15

Google Ireland Limited

un

Google Italy Srl

pret

Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants — Pietiekamu precizējumu par pamatlietas faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu, kā arī iemeslu, kas pamato atbildes uz prejudiciālo jautājumu vajadzību, neesamība — Acīmredzama nepieņemamība”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 8. septembra rīkojums

Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Nepieciešamība sniegt Tiesai pietiekamus precizējumus par faktiskajiem apstākļiem un tiesisko regulējumu – Apjoms – Lūgums, kurā nav pietiekami detalizēti norādīti faktiskie apstākļi un tiesiskais regulējums – Tiesas neiespējamība sniegt iesniedzējtiesai lietderīgu atbildi – Acīmredzama nepieņemamība

(LESD 267. pants; Tiesas statūtu 23. pants; Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. punkts)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams, ja tajā ir minēts valsts komunikāciju uzraudzības iestādes lēmums, kas ir pieņemts pēc grozījumiem tiesību aktos nolūkā paplašināt pienākumu iesniegt ziņojumu par sistēmas ekonomiskajiem rādītājiem attiecībā uz reklāmas aģentūrām, kuras nodrošina reklāmas laukumus internetā, un sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir ārvalstī, bet ne pienākuma, kura piemērošanas joma ir tikusi paplašināta, apjoms, ne tā saturs, ne detalizēta kārtība šajā lūgumā nav izskaidroti.

Ir būtiski, lai lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu tiktu norādīts to valsts tiesību normu saturs, kuras varētu būt piemērojamas pamatlietā, un attiecīgā gadījumā atbilstošā valsts judikatūra, lai ļautu Tiesas statūtu 23. pantā minētajām ieinteresētajām personām, kā arī Tiesai izvērtēt minētā pienākuma atbilstību Savienības tiesībām, it īpaši, ņemot vērā tā raksturu, saturu un apjomu.

Ja lietā, kuras priekšmets ir iespējams pamatbrīvības ierobežojums, iesniedzējtiesa nav devusi Tiesai iespēju izvērtēt šāda ierobežojuma esamību un apmēru un vajadzības gadījumā veikt šī ierobežojuma attaisnojuma pārbaudi, it īpaši ietverot tā samērīguma pārbaudi, Tiesa nevar sniegt lietderīgu atbildi iesniedzējtiesai. It īpaši, lai gan konkurences un plurālisma aizsardzība, protams, ir primāri vispārējo interešu apsvērumi, ar kuriem var pamatot pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumus, vienīgi veida, kā šis mērķis tiek sasniegts ar minēto lēmumu, pietiekami detalizēts apraksts ļauj Tiesai pārbaudīt, vai un kādā mērā lēmums ir piemērots un nepieciešams tajā izvirzītā vispārējo interešu mērķa sasniegšanai.

(skat. 25.–32. punktu un rezolutīvo daļu)