Lieta C‑137/15

María Pilar Plaza Bravo

pret

Servicio Público de Empleo Estatal Dirección Provincial de Álava

(Tribunal Superior de Justicia de la Comunidad Autónoma del País Vasco lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Direktīva 79/7/EEK — 4. panta 1. punkts — Vienlīdzīga attieksme pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem — Nepilna darba laika darba ņēmēji, galvenokārt sieviešu dzimuma — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts bezdarbnieka pabalsta maksimālais apmērs — Tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru šī apmēra aprēķināšanai tiek izmantota nepilna darba laika darba ņēmēju darba laika un pilna laika darba ņēmēju darba laika savstarpējā attiecība”

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 17. novembra rīkojums

Sociālā politika — Vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm sociālā nodrošinājuma jomā — Direktīva 79/7 — Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts bezdarbnieka pabalsta maksimālais apmērs — Tiesiskais regulējums, ar kuru šim apmēram piemēro samazinošu nepilna darba laika koeficients, kas procentuālā izteiksmē atbilst nepilna darba laika darba ņēmēja darba laika attiecībai pret salīdzināma darba ņēmēja, kas nodarbināts pilnu laiku, darba laiku — Diskriminācijas neesamība — Šāda tiesiskā regulējuma pieļaujamība

(Padomes Direktīvas Nr. 79/7 4. panta 1. punkts)

Padomes Direktīvas 79/7 par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos 4. panta 1. punktam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram, lai aprēķinātu bezdarbnieka pabalsta apmēru pilnīga bezdarba gadījumā, darba ņēmējam zaudējot vienīgo nepilna darba laika darbu, tiesību aktos noteiktajam maksimālajam bezdarbnieka pabalsta apmēram tiek piemērots samazinošs nepilna darba laika koeficients, kas procentuālā izteiksmē atbilst nepilna darba laika darba ņēmēja darba laika attiecībai pret salīdzināma darba ņēmēja, kas nodarbināts pilnu laiku, darba laiku.

Proti, šāda tiesību norma nevar tikt uzskatīta par nelabvēlīgu pārsvarā noteiktai darba ņēmēju grupai, šajā gadījumā tiem, kuri ir strādājuši nepilnu darba laiku, a fortiori, sievietēm. Šī norma tādējādi nevar tikt kvalificēta kā netieši diskriminējošs pasākums Direktīvas 79/7 4. panta 1. punkta izpratnē.

(sal. ar 29. un 30. punktu un rezolutīvo daļu)