Lieta C‑74/15

Dumitru Tarcău

un

Ileana Tarcău

pret

Banca Comercială Intesa Sanpaolo România SA u.c.

(Curtea de Apel Oradea lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesas Reglamenta 99. pants — Patērētāju tiesību aizsardzība — Direktīva 93/13/EEK — 1. panta 1. punkts un 2. panta b) apakšpunkts — Patērētāju līgumos ietverti negodīgi noteikumi — Galvojuma un nekustamā īpašuma garantijas līgumi, ko ar kredītiestādi noslēgušas fiziskas personas, kuras rīkojas nolūkos, kas nav saistīti ar to profesionālo darbību, un kurām nav profesionāla rakstura saiknes ar komercsabiedrību, kam tās uzņemas būt par galvotājām”

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2015. gada 19. novembra rīkojums

1. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Piemērošanas joma — Nekustamā īpašuma garantijas un galvojuma līgumi, ko ar kredītiestādi noslēgušas fiziskas personas, kuras rīkojas nolūkos, kas nav saistīti ar to profesionālo darbību, un kurām nav profesionāla rakstura saiknes ar sabiedrību, garantijas saņēmēju — Iekļaušana

   (Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 10. apsvērums un 1. panta 1. punkts un 2. panta b) un c) punkts)

2. Patērētāju tiesību aizsardzība — Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos — Direktīva 93/13 — Patērētāja jēdziens — Fiziska persona, kas ar kredītiestādi ir noslēgusi garantijas vai galvojuma līgumu, lai garantētu saistības, ko komercsabiedrība ir uzņēmusies attiecībā pret minēto iestādi — Iekļaušana

   (Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 10. apsvērums un 2. panta b) punkts)

1.  Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 1. panta 1. punkts un 2. panta b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šo direktīvu var piemērot nekustamā īpašuma garantijas vai galvojuma līgumam, kurš noslēgts starp fizisku personu un kredītiestādi, lai garantētu saistības, ko sabiedrība ir uzņēmusies attiecībā pret minēto iestādi aizdevuma līguma ietvaros, ja šī fiziskā persona ir rīkojusies nolūkos, kuri nav saistīti ar tās profesionālo darbību, un ja tai nav funkcionāla rakstura saiknes ar minēto sabiedrību.

   Kā teikts Direktīvas 93/13 preambulas desmitajā apsvērumā, vienveidīgas normas par negodīgiem noteikumiem ir jāpiemēro visiem līgumiem, kuri noslēgti starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, kas ir šīs direktīvas 2. panta b) un c) punktā definēti jēdzieni. Šajā ziņā, ievērojot minētajā apsvērumā uzskaitītos izņēmumus, līguma priekšmetam nav nozīmes, lai definētu šīs direktīvas piemērošanas jomu. Tādējādi, atsaucoties uz līgumslēdzēju statusu – atkarībā no tā, vai tie šo līgumu slēdz profesionālas darbības ietvaros vai nē, – Direktīvā 93/13 ir definēti līgumi, kuriem tā ir piemērojama.

   (sal. ar 21.–23. un 30. punktu un rezolutīvo daļu)

2.  Jēdzienam “patērētājs” Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 2. panta b) punkta izpratnē ir objektīvs raksturs un tas ir jāizvērtē, ņemot vērā funkcionālu kritēriju, kas paredz izvērtēt, vai attiecīgās līgumiskās attiecības iekļaujas tādas darbības ietvaros, kura ir ārpus profesijas. Valsts tiesai, kas izskata strīdu par līgumu, kurš varētu būt minētās direktīvas piemērošanas jomā, ņemot vērā visus lietas apstākļus un visus pierādījumus, ir jāpārbauda, vai attiecīgais līgumslēdzējs var tikt kvalificēts kā patērētājs minētās direktīvas izpratnē.

   Attiecībā uz jautājumu par to, vai fiziska persona, kura uzņemas garantēt saistības, ko komercsabiedrība ir uzņēmusies attiecībā pret bankas iestādi aizdevuma līguma ietvaros, var tikt uzskatīta par patērētāju, šāds garantijas vai galvojuma līgums, ja saistībā ar tā priekšmetu tas var tikt aprakstīts kā papildinošs līgums attiecībā pret galveno līgumu, no kura izriet parāds, kas tajā tiek garantēts, no līgumslēdzēju pušu viedokļa ir atsevišķs līgums, jo to ir noslēgušas citas personas, nevis galvenā līguma puses. Tādējādi tieši saistībā ar garantijas vai galvojuma līguma pusēm ir jāizvērtē statuss, kādā tās ir rīkojušās. Valsts tiesai ir jānosaka, vai šī fiziskā persona ir rīkojusies savas profesionālās darbības ietvaros vai sakarā ar funkcionālām saiknēm, kas tai ir ar sabiedrību, kam tā uzņemas būt par galvotāju, tādām kā tās vadīšana vai ievērojama dalība tās pamatkapitālā, vai arī tā ir rīkojusies privātos nolūkos.

   (sal. ar 26.–29. punktu)