8.2.2016

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 48/23

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 24. septembra spriedumu lietā T-674/11 TV2/Danmark A/S/Eiropas Komisija 2015. gada 3. decembrī iesniedza TV2/Danmark A/S

(Lieta C-649/15 P)

(2016/C 048/29)

Tiesvedības valoda – dāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: TV2/Danmark A/S (pārstāvis – O. Koktvedgaard, advokat)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Dānijas Karaliste un Viasat Broadcasting UK Ltd

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tas ir labvēlīgs Komisijai attiecībā uz TV2 galveno prasījumu, izskatīt lietu un atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā ir atzīts, ka aplūkotie pasākumi ir valsts atbalsts, uz kuru attiecas LESD 107. panta 1. punkts. Pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai tās atkārtotai izskatīšanai;

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tas ir labvēlīgs Komisijai attiecībā uz TV2 pakārtotā prasījuma otro daļu, izskatīt lietu un atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā ir atzīts, ka ieņēmumi no licenču maksas, kas 1997.–2002. gadā tika nodoti TV2 un pēc tam reģioniem, bija valsts atbalsts par labu TV2. Pakārtoti, nodot šo lietas daļu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

—

atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl tajā ir noteikts, ka TV2 sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina trīs ceturtdaļas no Komisijas tiesāšanās izdevumiem; piespriest Komisijai atlīdzināt TV2 tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar tiesvedību gan Vispārējā tiesā, gan Tiesā. Ja lieta tiktu nodota atpakaļ Vispārējai tiesai, pieņemt atbilstošu lēmumu par tiesāšanās izdevumiem attiecībā uz konkrēto Vispārējai tiesai atpakaļ nodotās lietas daļu.

Pamati un galvenie argumenti

TV2 apgalvo, ka tā pārsūdzētā sprieduma daļa, kurā ir noraidīts TV2 pirmais pamats un tādējādi TV2 galvenais prasījums, ir pretrunā valsts atbalsta jēdzienam, kas ir paredzēts LESD 107. panta 1. punktā, un tādējādi minētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Iepriekš minētā pamatošanai TV2 izvirza šādus galvenos argumentus:

—

atteikums pārsūdzētajā spriedumā atzīt, ka Rigsrevisionen (Valsts revīzijas birojs) veiktās pārbaudes bija pietiekamas, lai izpildītu ceturto Altmark nosacījumu, ir pamatots ar stingru un burtisku minētā nosacījuma prasības, kas attiecas uz izmaksu salīdzināšanu, piemērošanu. Tas nav juridiski pareizi;

—

pretēji tam, ko Vispārējā tiesa ir norādījusi pārsūdzētajā spriedumā, TV2 sabiedrisko pakalpojumu saistību specifiskais raksturs un Altmark nosacījumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku radīja situāciju, kurā minētais nosacījums bija jāpiemēro teleoloģiski: skat. principu, kas ir nostiprināts Vispārējās tiesas 2008. gada 12. februāra spriedumā lietā T-289/03 BUPA (EU:T:2008:29) u.c.;

—

Rigsrevisionen pārbaudes, kas tika veiktas, lai pārliecinātos, ka TV2 bija ekonomiski veiksmīgs uzņēmums, nodrošināja, ka ceturtā Altmark nosacījuma pamatmērķis ir sasniegts, un tāpēc, ņemot vērā lietas, kurā ir iesaistīta TV2, īpašos apstākļus un nosacījuma teleoloģisku piemērošanu, bija pietiekamas, lai secinātu, ka ceturtais Altmark nosacījums ir izpildīts.

TV2 arī norāda, ka tajā pārsūdzētā sprieduma daļā, kas attiecas uz lietas būtību un kurā ir noraidīta TV2 pakārtotā prasījuma otrā daļa, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tā ir pretrunā procesuālajiem pamatprincipiem. Iepriekš minētā pamatošanai TV2 izvirza šādus galvenos argumentus:

—

savā aizstāvības argumentācijā Komisija norādīja, ka piekrīt TV2 jautājumā par to, ka ieņēmumi no licenču maksas, ko laikposmā no 1997. līdz 2002. gadam TV2 nodeva tālāk reģioniem, nebija valsts atbalsts par labu TV2. Tādējādi Vispārējā tiesa pārsniedza prasījuma robežas, jo tā izskatīja un noraidīja TV2 pakārtotā prasījuma otro daļu. Tāpēc pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā;

—

Vispārējā tiesa lietu pēc būtības izskatīja, pamatojoties pati uz saviem argumentiem. Vispārējās tiesas apsvērumus, kas ir izklāstīti pārsūdzētā sprieduma 165.–174. punktā, nevienā brīdī nav apspriedusi ne TV2, ne Komisija; ne arī tie ir atrodami apstrīdētajā lēmumā. Tādējādi Vispārējā tiesa pārsniedza savas pārbaudes veikšanas robežas;

—	tāpat arī Vispārējā tiesa pārkāpa principu par tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu (skat. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu), ciktāl tā savu nolēmumu pamatoja ar pamatiem un argumentiem, par kuriem lietas dalībnieki nebija iesnieguši savus apsvērumus.

Visbeidzot, TV2 norāda, ka tā pārsūdzētā sprieduma daļa, kas attiecas uz lietas būtību un kurā ir noraidīta pakārtotā prasījuma otrā daļa (165.–174. punkts), ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tā ir pamatota ar pilnīgi nepareizu Dānijas tiesību aktu interpretāciju un ir pretrunā valsts atbalsta jēdzienam, kas ir paredzēts LESD 107. panta 1. punktā. Iepriekš minētā pamatošanai TV2 izvirza šādus galvenos argumentus:

—

Vispārējā tiesa uzskata un izšķirošu nozīmi piešķir faktam, ka, pildot savus pienākumus pārraidīt reģionālās programmas, TV2 saņēma reģionālās programmas no reģioniem, un ieņēmumu no licenču maksām nodošana bija samaksa par šīm programmām. To nevar izsecināt no lietas materiāliem Vispārējā tiesā, un tas noteikti ir pretrunā Dānijas tiesību aktiem. Tāpēc juridiskais kritērijs, ko var izsecināt no pārsūdzētā sprieduma 166., 167. un 171. punkta, būtībā ir izpildīts;

—

pārsūdzētā sprieduma 166. un 167. punktā un 173. punkta pirmajā teikumā Vispārējā tiesa, vērtējot valsts atbalstu, atsaucas uz hipotētisku scenāriju. Šis scenārijs praktiski nav iespējams un valsts atbalsta vērtējumā tam nav nozīmes. Izšķirošais faktors TV2 lietā faktiski ir tas, ka TV2 neguva nekādu ekonomisku labumu no nodotajiem ieņēmumiem no licenču maksas. Atbilstoši publiskajām tiesībām TV2 bija pienākums ieņēmumus no licenču maksas nodot reģioniem, un tā šo pienākumu faktiski pildīja. Tāpēc Vispārējās tiesas nolēmums ir pretrunā valsts atbalsta jēdzienam, kas ir paredzēts LESD 107. panta 1. punktā.