1.2.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 38/25

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvas 2011/83/ES par patērētāju tiesībām (1) 21. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka patērētājam, kurš telefoniski sazinās ar uzņēmēju, ja tas ir ierīkojis tālruņa līniju, lai patērētājs ar viņu varētu telefoniski sazināties saistībā ar noslēgtu līgumu, nedrīkst rasties lielākas izmaksas nekā tad, ja viņš zvanītu uz parastu (ģeogrāfisku) fiksētā vai mobilā tīkla numuru?

2)

Vai Direktīvas 2011/83/ES 21. panta 1. pants nepieļauj valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru patērētājam gadījumos, kad telefoniskai saziņai par noslēgtu līgumu uzņēmējs ir ierīkojis klientu atbalsta dienestu ar 0180. līnijas numuru, jāsedz izmaksas, ko telekomunikāciju operators viņam aprēķina par šo telekomunikāciju pakalpojumu izmantošanu, pat ja tās ir lielākas nekā tad, ja patērētājs zvanītu uz parastu (ģeogrāfisku) fiksētā vai mobilā tīkla numuru?

Vai direktīvas 21. panta 1. punkts pieļauj tādu valstu tiesību normu katrā ziņā tad, ja telekomunikāciju operators neizmaksā uzņēmējam daļu no atlīdzības, ko tas iekasē no patērētāja par zvaniem uz 0180. līnijas numuru?