21.9.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 311/17

—

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 25. marta spriedumu lietā T-456/13;

—

atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 12. jūnija lēmumu Ref. Ares(2013)2028929, ar ko ir noraidīts SEA Handling pieteikums piekļūt atsevišķiem dokumentiem, kuri attiecas uz procedūru SA.21420 – Itālija/SEA Handling;

—

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

1.

Pirmais pamats: Kļūda tiesību piemērošanā un pretrunīgs, kā arī nepietiekams pārsūdzētā sprieduma pamatojums, novērtējot izņēmumu, kas attiecas uz Regulas Nr. 1049/2011 (1) 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzēto izmeklēšanas darbību mērķu aizsardzību.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl par likumīgu esot atzinusi to, ka Komisija izdarīja vispārēju prezumpciju par konfidencialitāti saistībā ar pieteikumu par piekļuvi īpašiem dokumentiem. Tas, kā Vispārējā tiesa ir interpretējusi izņēmumu, kas attiecas uz Regulas Nr. 1049/2011 4. panta 2. punkta trešajā ievilkumā paredzēto izmeklēšanas darbību mērķu aizsardzību, tiesībām piekļūt dokumentiem rada ierobežojumu, kurš ir i) nesamērīgs salīdzinājumā ar Regulas Nr. 1049/2011 4. pantā izvirzītajiem mērķiem un ii) neatbilstoši pamatots.

Ar pirmo iebildumu prasītāja norāda, ka Vispārējā tiesa nevar ļaut Komisijai izvirzīt vispārēju prezumpciju attiecībā uz pieteikumu piekļūt procesuālajiem dokumentiem saistībā ar valsts atbalstu, kurā sīki un precīzi ir identificēti prasītie dokumenti. Tā tas vēl jo vairāk ir tad, ja tādā situācijā, kāda ir aplūkota šajā lietā, kam ir raksturīgi nepieļaujami procesuāli pārkāpumi, kuros ir vainojama Komisija, šādas rīcības rezultātā vispārēja prezumpcija par konfidencialitāti tiek pārvērsta par absolūtu prezumpciju, ko nevar apstrīdēt persona, kura lūdz piekļuvi dokumentiem, kas ir pretrunā Regulas Nr. 1049/2011 4. pantam.

Ar otro iebildumu prasītāja norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā nav pienācīgi pamatoti iemesli, kuru dēļ Vispārējā tiesa uzskatīja, ka tiesību principu, ko Tiesa ir paudusi 2010. gada 29. jūnija spriedumā lietā C-139/07 P Komisija/Technische Glaswerke Ilmenau (EU:C:2010:376), ir iespējams piemērot attiecībā uz gadījumiem, kad runa ir par pieteikumu nodrošināt piekļuvi ne visiem lietas materiāliem, bet konkrēti norādītiem dokumentiem.

2.

Otrais pamats: Kļūda tiesību piemērošanā, kas ir pieļauta tajā pārsūdzētā sprieduma daļā, kurā ir noliegta iespēja iegūt daļēju piekļuvi dokumentiem.

Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, uzskatot, ka vispārējas prezumpcijas piemērošana pamatoja atteikumu izpaust pieprasītos dokumentus, tādējādi ļaujot Komisijai nepiešķirt daļēju piekļuvi šiem dokumentiem. Šajā lietā nebija izpildīti nosacījumi, kas agrāk Tiesai bija likuši noraidīt daļēju piekļuvi lietas materiāliem, uz kuriem attiecas vispārējas prezumpcijas par konfidencialitāti, tādējādi Komisijai nebija likumīga pamata atteikt daļēju piekļuvi tikai tāpēc vien, ka pieprasītie dokumenti bija ietverti valsts atbalsta pārbaudes procedūras administratīvajos lietas materiālos.

3.

Trešais pamats: Kļūda tiesību piemērošanā, kas ir pieļauta tajā pārsūdzētā sprieduma daļā, kurā Vispārējā tiesa nav izpildījusi pienākumu pārbaudīt dokumentus, kuriem tika atteikta piekļuve.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, ciktāl neesot izpildījusi pienākumu pārbaudīt dokumentus, kuriem tika atteikta piekļuve, uzskatot, ka spēj pārbaudīt Komisijas rīcību, neiepazīstoties ar attiecīgajiem dokumentiem.

4.

Ceturtais pamats: Pretrunīgums un kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējā tiesa nav piešķīrusi pienācīgu nozīmi procesuālajiem pārkāpumiem, kas tika pieļauti pārsūdzētā sprieduma pieņemšanā.

Pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl tajā ir noliegts, ka Komisijas pieļautās procesuālās kļūdas ir ietekmējušas prasītāja spēju paust savu nostāju par konfidencialitātes prezumpcijas piemērojamību šajā lietā. Vispārējā tiesa neuzskatīja, ka attiecīgās kļūdas būtu apdraudējušas prasītāja procesuālās tiesības un vispārēju prezumpciju par kaitējumu izmeklēšanas darbībām faktiski būtu pārveidojušas no relatīvas prezumpcijas par absolūtu prezumpciju.

5.

Piektais pamats: Kļūda tiesību piemērošanā, ciktāl Vispārējā tiesa ir noliegusi, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apgalvojot, ka nepastāvēja nekādas sevišķas sabiedrības intereses, uz ko varētu atsaukties saistībā ar izņēmumiem, kuri ir paredzēti Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktā, pienācīgi neņemot vērā prasītāja sniegtos argumentus šajā jautājumā.