4.5.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/18

—

pilnībā vai daļēji atcelt 2014. gada 9. decembra spriedumu, ciktāl ar to ir noraidīta Feralpi prasība lietā T–70/10, un līdz ar to:

—

pakārtoti – pilnībā vai daļēji atcelt 2014. gada 9. decembra spriedumu, ciktāl ar to ir noraidīta Feralpi prasība lietā T–70/10, un nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai izspriešanai pēc būtības, ņemot vērā Tiesas sniegtās norādes;

—

jebkurā gadījumā samazināt ar apstrīdēto lēmumu Feralpi uzlikto naudas sodu pārmērīgi ilgas lietas T-70/10 iztiesāšanas Vispārējā tiesā dēļ;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kā arī tiesvedībā lietā T-70/10.

—

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka, lēmumu pieņemot, koleģialitātes princips nav ticis pārkāpts;

—

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Regulas Nr. 773/2004 (1) 10. pantu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECPAK) 6. pantu, nospriežot, ka apstrīdētais lēmums varēja tikt pieņemts, nenosūtot apelācijas sūdzības iesniedzējai paziņojumu par iebildumiem un nenodrošinot tai tās tiesību uz aizstāvību īstenošanas iespējas;

—

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi ECPAK 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, nospriežot, ka laiks, kas pagājis no 2007. gada 25. oktobra sprieduma lietā T–77/03 pasludināšanas līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanai, nav bijis pārmērīgi ilgs;

—

Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi EOTKL 65. pantu un šajā lietā – vienošanos un saskaņotu darbību jēdzienus šīs tiesību normas izpratnē, kā arī principus par pierādīšanas pienākumu, atzīstot par pierādītu, ka laikposmos no 1989. gada līdz 1992. gadam un no 1993. gada līdz 1995. gadam Itālijas stiegrojuma apaļtērauda tirgū ir pastāvējis vienots un turpināts nolīgums un ka Feralpi šajā nolīgumā ir piedalījusies. Šajā kontekstā Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā EOTKL juridiskā ietvara īpašās iezīmes, kas attiecas uz stiegrojuma apaļtērauda nozari. Turklāt Vispārējā tiesa ir acīmredzami sagrozījusi būtisko sniegto pierādījumu jēgu un tvērumu. Šajā ziņā pamatojums ir nepilnīgs un neloģisks;

—

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus, nolemjot neizmantot savu neierobežoto kompetenci, lai labotu kļūdu, ko Komisija pieļāvusi, novērtējot Feralpi un citu nolīgumā iesaistīto uzņēmumu konkrēto nozīmīgumu naudas sodas pamatsummas noteikšanas mērķiem;

—

Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Hartas 47. pantu, jo apelācijas sūdzības iesniedzējas lieta netika izskatīta sapratīgā termiņā.