—

Stichting Brein vārdā – J. C. H. van Manen, advocaat,

—

Ziggo BV vārdā – F. E. Vermeulen un E. A. de Groot, advocaten,

—

XS4ALL Internet BV vārdā – C. Alberdingk Thijm un C. F. M. de Vries, advocaten,

—

Spānijas valdības vārdā – V. Ester Casas un A. Gavela Llopis, pārstāves,

—

Francijas valdības vārdā – M. D. Segoin, pārstāvis,

—

Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz F. Di Matteo, avvocato dello Stato,

—

Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un M. Figueiredo, pārstāvji, kuriem palīdz T. Rendas, juriskonsults,

—

Apvienotās Karalistes valdības vārdā – G. Brown un J. Kraehling, pārstāves, kurām palīdz N. Saunders, barrister,

—

Eiropas Komisijas vārdā – J. Samnadda, kā arī T. Scharf un F. Wilman, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.) 3. panta 1. punktu un 8. panta 3. punktu un, otrkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvā 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV 2004, L 157, 45. lpp., un labojums OV 2004, L 195, 16. lpp.) 11. pantu.

2

Šis lūgums tika iesniegts strīdā starp autortiesību īpašnieku tiesības aizstāvošo nodibinājumu Stichting Brein un interneta pieslēguma pakalpojumu sniedzējām Ziggo BV un XS4ALL Internet BV (turpmāk tekstā – “XS4ALL”) par Stichting Brein iesniegtajām prasībām izdot rīkojumu šīm pēdējām bloķēt platformas kopīgošanai tiešsaistē “The Pirate Bay” (turpmāk tekstā – “platforma kopīgošanai tiešsaistē TPB”) domēnu nosaukumus un IP adreses.

3

Direktīvas 2001/29 preambulas 9., 10., 23. un 27. apsvērumā ir teikts:

[..]

[..]

4

Šīs direktīvas 3. panta “Tiesības uz darbu izziņošanu un tiesības uz cita tiesību objekta publiskošanu” 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis autoriem piešķir ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.”

5

Minētās direktīvas 8. panta “Sankcijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi” 3. punktā ir paredzēts:

“Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesību subjekti var pieprasīt rīkojumu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus trešā persona izmanto, lai pārkāptu autortiesības vai blakustiesības.”

6

Direktīvas 2004/48 preambulas 23. apsvērums ir formulēts šādi:

“Neskarot citus pieejamos pasākumus, kārtību un aizsardzības līdzekļus, tiesību īpašniekiem ir jābūt iespējai lūgt piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus kāda trešā persona izmanto, lai pārkāptu tiesību īpašnieka rūpnieciskā īpašuma tiesības. Nosacījumi un kārtība, kas attiecas uz minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, ir jāparedz dalībvalstu tiesību aktos. Attiecībā uz autortiesību un blakustiesību pārkāpumiem visaptverošs saskaņošanas līmenis jau ir paredzēts Direktīvā 2001/29/EK. Tādēļ Direktīvas 2001/29/EK 8. panta 3. punktu šīs direktīvas noteikumi neietekmē.”

7

Saskaņā ar Direktīvas 2004/48 11. pantu “Tiesiskās aizsardzības līdzekļi”:

“Dalībvalstis nodrošina, ka, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpuma darbības. Ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz, par nepakļaušanos izpildrakstā noteiktajam attiecīgā gadījumā ir jāmaksā regulāra kavējuma nauda, lai nodrošinātu izpildraksta izpildi. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka tiesību īpašnieki var lūgt piemērot tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret starpniekiem, kuru pakalpojumus izmanto trešā persona intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanai, neskarot Direktīvas 2001/29/EK 8. panta 3. punktu.”

8

Stichting Brein ir Nīderlandes nodibinājums, kas aizstāv autortiesību īpašnieku intereses.

9

Ziggo un XS4ALL ir interneta pieslēguma pakalpojumu sniedzējas. Liela to abonentu daļa izmanto platformu kopīgošanai tiešsaistē TPB, kas ir BitTorrent datņu indeksācijas vietne. BitTorrent ir protokols, ar kuru lietotāji (kas dēvēti par “līdziniekiem” jeb “peers”) var kopīgot datnes. BitTorrent būtiska raksturiezīme ir tāda, ka kopīgojamās datnes tiek sadalītas sīkos segmentos, tādējādi ļaujot atbrīvoties no vajadzības izmantot centralizētu serveri, kurā glabāt minētās datnes, un tas savukārt kopīgošanas procesā atslogo individuālos serverus. Lai varētu kopīgot datnes, lietotājiem ir vispirms jālejupielādē platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB nenodrošināta īpaša programmatūra, kuru sauc “client‑BitTorrent”. Šī “client‑Bit‑Torrent” ir programmatūra, kas ļauj izveidot gāzmas datnes.

10

Lietotājiem (tā dēvētajiem “seeders”), kuri vēlas nodot savā datorā esošo datni citu lietotāju (tā dēvēto “leechers”) rīcībā, ar savas client‑BitTorrent palīdzību ir jāizveido gāzmas datne. Gāzmas datnes nosūta uz centralizētu serveri (tā dēvēto “tracker”), kas identificē lietotājus, kuri ir pieejami konkrētas gāzmas datnes, kā arī tam piesaistītās multivides datnes kopīgošanai. Seeders šīs gāzmas datnes augšupielādē (upload) platformā kopīgošanai tiešsaistē, kā, piemēram, TPB, kurā tās pēc tam tiek indeksētas tālab, lai tās varētu atrast platformas kopīgošanai tiešsaistē lietotāji un lai darbi, uz kuriem šīs gāzmas datnes nosūta, varētu tikt lejupielādēti (download) šo lietotāju datoros vairākos segmentos ar viņu client‑BitTorrent palīdzību.

11

Gāzmas datņu vietā bieži tiek izmantotas “magnētsaites”. Šīs saites identificē gāzmas datnes saturu un uz to norāda ar digitāla nospieduma palīdzību.

12

Platformā kopīgošanai tiešsaistē TPB piedāvātās gāzmas datnes lielā vairākumā gadījumu nosūta uz darbiem, kas ir aizsargāti ar autortiesībām, lai gan šo tiesību īpašnieki nav devuši atļauju šīs platformas pārvaldītājiem un lietotājiem veikt attiecīgās kopīgošanas darbības.

13

Pamatlietā Stichting Brein lūdz galvenokārt izdot rīkojumu Ziggo un XS4ALL bloķēt platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB domēnu nosaukumus un IP adreses, lai novērstu iespēju izmantot šo interneta pieslēguma pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus nolūkā aizskart autortiesības un blakustiesības, kas pieder tiesību īpašniekiem, kuru intereses aizsargā Stichting Brein.

14

Stichting Brein prasības tika apmierinātas pirmās instances tiesā. Taču apelācijas instancē tās tika noraidītas.

15

Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) norāda, ka šajā lietā ir pierādīts, ka aizsargāti darbi ar platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB starpniecību tiek nodoti sabiedrības rīcībā bez tiesību īpašnieku atļaujas. Ir arī pierādīts, ka Ziggo un XS4ALL abonenti ar šīs platformas starpniecību padara pieejamus aizsargātus darbus bez tiesību īpašnieku atļaujas un tādējādi aizskar minēto tiesību īpašnieku autortiesības un blakustiesības.

16

Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) tomēr norāda, ka Tiesas judikatūra neļauj ar pārliecību atbildēt uz jautājumu, vai platforma kopīgošanai tiešsaistē TPB veic arī darbu izziņošanu sabiedrībai Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē, konkrēti:

17

Šādos apstākļos Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlandes Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

18

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai jēdziens “izziņošana [sabiedrībai]” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie tas aptver situāciju, kurā internetā tiek nodota rīcībā un pārvaldīta kopīgošanas platforma, kas, izmantojot ar aizsargātiem darbiem saistīto metadatu indeksāciju un nodrošinot meklētājprogrammu, ļauj šīs platformas lietotājiem šos darbus sameklēt un kopīgot vienādranga (peer‑to‑peer) tīklā.

19

No Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izriet, ka dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, lai autoriem būtu ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt savu darbu izziņošanu sabiedrībai, izmantojot vadus vai neizmantojot tos, tajā skaitā savu darbu padarīšanu pieejamu tā, lai sabiedrības locekļi tiem varētu piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

20

Tādējādi atbilstoši šai tiesību normai autoriem ir preventīva rakstura tiesības, kas tiem ļauj iejaukties starp iespējamiem viņu darbu izmantotājiem un izziņošanu sabiedrībai, ko šie izmantotāji varētu būt iecerējuši veikt, lai to aizliegtu (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

21

Tā kā Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punktā nav precizēts jēdziens “izziņošana [sabiedrībai]”, tā nozīme un tvērums ir nosakāmi, ņemot vērā šīs direktīvas mērķus un ņemot vērā kontekstu, kādā iekļaujas interpretējamā tiesību norma (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka no Direktīvas 2001/29 preambulas 9. un 10. apsvēruma izriet, ka tās galvenais mērķis ir ieviest augstu autoru aizsardzības līmeni, kas tiem ļautu saņemt atbilstīgu atlīdzību par to darbu izmantošanu, tostarp izziņošanas sabiedrībai gadījumā. Līdz ar to jēdziens “izziņošana [sabiedrībai]”, kā turklāt tas ir skaidri noteikts šīs direktīvas preambulas 23. apsvērumā, ir jāsaprot plašā nozīmē (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 27. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Tiesa attiecībā uz jēdzienu “izziņošana [sabiedrībai]” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē ir arī uzsvērusi, ka tas ietver individualizētu vērtējumu (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

No Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izriet, ka izziņošanas sabiedrībai jēdziens apvieno divus kumulatīvus elementus, proti, darba “izziņošanu” un tā izziņošanu “sabiedrībai” (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Lai noteiktu, vai lietotājs veic “izziņošanu sabiedrībai” [publiskošanu] Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē, ir jāņem vērā vairāki papildu kritēriji, kas nav autonomi, bet ir savstarpēji saistīti. Līdz ar to tie ir jāpiemēro gan individuāli, gan savstarpējā mijiedarbībā, apzinoties, ka tie dažādās konkrētās situācijās var pastāvēt ar ļoti mainīgu intensitāti (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

26

Starp šiem kritērijiem Tiesa vispirms ir uzsvērusi lietotāja gan būtisko lomu, gan iejaukšanās apzinātību. Proti, šis lietotājs veic izziņošanu, kad, pilnībā apzinoties savas rīcības sekas, iejaucas, lai saviem klientiem dotu piekļuvi aizsargātam darbam, īpaši tad, kad bez šādas iejaukšanās tā klienti principā nevarētu izmantot izplatīto darbu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

27

Turklāt tā ir precizējusi, ka jēdziens “sabiedrība” nozīmē nenoteiktu adresātu skaitu un turklāt paredz diezgan lielu personu skaitu (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

28

Tiesa ir arī atgādinājusi, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, lai aizsargāts darbs varētu tikt kvalificēts par “izziņotu sabiedrībai”, tas ir jāizziņo īpašā tehniskā veidā, kas atšķiras no līdz tam izmantotajiem veidiem, vai, ja tā nav, “jaunai sabiedrībai”, citiem vārdiem sakot, sabiedrībai, kuru autortiesību īpašnieks vēl nav ņēmis vērā, atļaujot sākotnēji izziņot savu darbu sabiedrībai (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

29

Visbeidzot Tiesa ir vairākkārtīgi uzsvērusi, ka nozīme ir arī tam, ka izziņošana Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).

30

Jautājumā, pirmkārt, par to, vai tāda platformas kopīgošanai tiešsaistē nodošana rīcībā un pārvaldība, par kādu ir pamatlieta, ir “izziņošana” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē, ir jānorāda, kā tas izriet no Direktīvas 2001/29 preambulas 23. apsvēruma, ka 3. panta 1. punktā paredzētās autora tiesības uz izziņošanu sabiedrībai attiecas uz darba visa veida raidīšanu vai atkārtotu raidīšanu sabiedrībai, kura nav klāt vietā, kurā notikusi sākotnējā izziņošana, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā raidīšanu ēterā.

31

Otrkārt, kā turklāt tas izriet no Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta – lai būtu notikusi “izziņošana”, pietiek ar to, ka darbs ir nodots sabiedrības rīcībā tādējādi, ka šīs sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā, un izšķirošais nav tas, vai viņi šo iespēju izmanto (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Šajā ziņā Tiesa jau ir nospriedusi, ka, tīmekļvietnē ievietojot saites, kurām uzklikšķinot lietotāji piekļūst aizsargātam darbam, kas bez pieejas tiesību ierobežojuma ir publicēts kādā citā tīmekļvietnē, šiem pirmās tīmekļvietnes lietotājiem tiek nodrošināta tieša piekļuve minētajiem darbiem (spriedums, 2014. gada 13. februāris, Svensson u.c., C‑466/12, EU:C:2014:76, 18. punkts; šajā ziņā skat. arī rīkojumu, 2014. gada 21. oktobris, BestWater International, C‑348/13, EU:C:2014:2315, 15. punkts, un spriedumu, 2016. gada 8. septembris, GS Media, C‑160/15, EU:C:2016:644, 43. punkts).

33

Tiesa ir arī nospriedusi, ka tā tas ir, arī tirgojot multivides atskaņotāju, kurā ir iepriekš instalētas internetā pieejamas pievienojumprogrammas, kas ietver hipersaites uz sabiedrībai brīvi pieejamām tīmekļvietnēm, kurās ar autortiesībām aizsargāti darbi ir padarīti pieejami bez šo tiesību īpašnieku atļaujas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 38. un 53. punkts).

34

Tādējādi no šīs judikatūras var tikt secināts, ka, principā, ikviena darbība, ar kuru lietotājs, pilnībā apzinādamies situāciju, saviem klientiem nodrošina piekļuvi aizsargātiem darbiem, var būt “izziņošana” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē.

35

Šajā gadījumā vispirms – kā secinājumu 45. punktā būtībā norāda ģenerāladvokāts – jākonstatē, ka nav strīda par to, ka ar autortiesībām aizsargātie darbi tiek ar platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB starpniecību nodoti šīs platformas lietotāju rīcībā tādējādi, ka šie lietotāji var tiem piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

36

Turklāt, lai arī darbus, kas šādi ir nodoti platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB lietotāju rīcībā, šajā platformā patiešām – kā uzsver iesniedzējtiesa – ir augšupielādējuši nevis šīs platformas pārvaldītāji, bet gan lietotāji. Nododot rīcībā un pārvaldot tādu platformu kopīgošanai tiešsaistē kā pamatlietā aplūkotā, šie pārvaldītāji tik un tā veic darbības, pilnībā apzinoties savas rīcības sekas, lai nodrošinātu piekļuvi aizsargātiem darbiem, indeksējot un sistematizējot minētajā platformā gāzmas datnes, kas ļauj tās lietotājiem šos darbus sameklēt un kopīgot vienādranga (peer‑to‑peer) tīklā. Šajā ziņā – kā secinājumu 50. punktā būtībā norāda ģenerāladvokāts –, ja minētie pārvaldītāji nebūtu nodevuši rīcībā un pārvaldījuši šādu platformu, minētos darbus lietotāji nevarētu kopīgot vai to kopīgošana internetā būtu vismaz sarežģītāka.

37

Tāpēc ir jāuzskata, ka, nododot rīcībā un pārvaldot platformu kopīgošanai tiešsaistē TPB, tās pārvaldītāji nodrošina saviem lietotājiem piekļuvi attiecīgajiem darbiem. Tātad ir uzskatāms, ka tiem ir būtiska loma attiecīgo darbu nodošanā rīcībā.

38

Visbeidzot, nav uzskatāms, ka platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB pārvaldītāji veic “tikai” tādu materiālo iespēju “nodrošināšanu”, kas dod iespēju veikt vai veic izziņošanu, Direktīvas 2001/29 preambulas 27. apsvēruma izpratnē. Proti, no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka šī platforma veic gāzmas datņu indeksēšanu tādējādi, ka darbus, uz kuriem šīs gāzmas datnes nosūta, šie kopīgošanas platformas lietotāji var viegli sameklēt un lejupielādēt. Turklāt no Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem izriet, ka platforma kopīgošanai tiešsaistē TPB piedāvā ne tikai meklētājprogrammu, bet arī indeksu, kurā darbi tiek iedalīti dažādās kategorijās atkarībā no to iedabas, žanra vai popularitātes, un darba klasificēšanu pienācīgajā kategorijā pārbauda šīs platformas pārvaldītāji. Turklāt šie pārvaldītāji veic novecojušu vai kļūdainu gāzmas datņu dzēšanu un aktīvi filtrē noteiktus saturus.

39

Ievērojot šos apsvērumus, tādas platformas kopīgošanai tiešsaistē kā pamatlietā aplūkotā nodošana rīcībā un pārvaldīšana ir jāuzskata par izziņošanu Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē.

40

Otrām kārtām, lai varētu konstatēt atbilstību jēdzienam “izziņošana [sabiedrībai]” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē, aizsargātajiem darbiem ir jābūt arī faktiski izziņotiem sabiedrībai (spriedums, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

41

Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, pirmkārt, ka jēdziens “sabiedrība” ietver kādu minimālo robežvērtību, kas no šī jēdziena izslēdz vairāku attiecīgo personu skaitu, kurš ir pārāk mazs vai pat niecīgs. Otrkārt, ir jāņem vērā kumulatīvās sekas, kas rodas, padarot darbus pieejamus potenciālajiem saņēmējiem. Tādējādi ir jāzina ne tikai tas, cik personām vienlaicīgi ir piekļuve vienam un tam pašam darbam, bet arī tas, cik no viņām ir secīga piekļuve tam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

42

Šajā gadījumā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka liels skaits Ziggo un XS4ALL abonentu ir lejupielādējuši multivides datnes ar platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB starpniecību. No Tiesai sniegtajiem apsvērumiem izriet arīdzan, ka šo platformu izmantojot ievērojams personu skaits, jo TPB pārvaldītāji savā platformā kopīgošanai tiešsaistē ir konstatējuši vairākus desmitus miljonu “līdzinieku”. Šajā ziņā pamatlietā aplūkotā izziņošana attiecas vismaz uz visiem šīs platformas lietotājiem. Šie lietotāji var jebkurā brīdī un vienlaicīgi piekļūt aizsargātajiem darbiem, kas tiek kopīgoti ar minētās platformas starpniecību. Tādējādi šī izziņošana ir paredzēta nenoteiktam potenciālo adresātu skaitam un aptver lielu skaitu personu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

43

Līdz ar to ir jākonstatē, ka ar tādu izziņošanu kā pamatlietā aplūkotā aizsargātie darbi faktiski tiek izziņoti “sabiedrībai” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē.

44

Turklāt jautājumā par to, vai šie darbi ir tikuši izziņoti “jaunai” sabiedrībai šā sprieduma 28. punktā minētās judikatūras izpratnē, ir jānorāda, ka Tiesa 2014. gada 13. februāra spriedumā Svensson u.c. (C‑466/12, EU:C:2014:76, 24. un 31. punkts), kā arī 2014. gada 21. oktobra rīkojumā BestWater International (C‑348/13, EU:C:2014:2315, 14. punkts) ir nospriedusi, ka šāda sabiedrība ir sabiedrība, kuru autortiesību īpašnieki nav ņēmuši vērā, atļaujot sākotnējo izziņošanu.

45

Šajā gadījumā no Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem izriet, pirmkārt, ka platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB pārvaldītāji bija informēti, ka šī platforma – kuru tie nodod lietotāju rīcībā un kuru tie pārvalda – nodrošina piekļuvi publicētajiem darbiem bez tiesību īpašnieku atļaujas un, otrkārt, ka šie paši pārvaldītāji šajā platformā pieejamajos emuāros un forumos skaidri pauž savu mērķi nodot aizsargātu darbus lietotāju rīcībā un šo lietotājus mudina izgatavot šo darbu kopijas. Katrā ziņā no iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB pārvaldītājiem nevarēja nebūt zināms, ka šī platforma nodrošina piekļuvi darbiem, kas publicēti bez tiesību īpašnieku atļaujas, ievērojot iesniedzējtiesas īpaši uzsvērto apstākli, ka ļoti liela daļa platformas kopīgošanai tiešsaistē TPB esošo gāzmas datņu nosūta uz darbiem, kas publicēti bez tiesību īpašnieku atļaujas. Šajos apstākļos jāuzskata, ka tā ir izziņošana “jaunai sabiedrībai” (šajā ziņā skat. spriedumu, 2017. gada 26. aprīlis, Stichting Brein, C‑527/15, EU:C:2017:300, 50. punkts).

46

Turklāt nav apstrīdams, ka tādas platformas kopīgošanai tiešsaistē kā pamatlietā aplūkotā nodošana rīcībā un pārvaldīšana tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā, jo Tiesai iesniegtajos apsvērumos ir redzams, ka šī platforma gūst ievērojamus ienākumus no reklāmas.

47

Tādējādi ir jāuzskata, ka tādas platformas kopīgošanai tiešsaistē kā pamatlietā aplūkotā nodošana rīcībā un pārvaldīšana ir “izziņošana [sabiedrībai]” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē.

48

Ievērojot visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka jēdziens “izziņošana [sabiedrībai]” Direktīvas 2001/29 3. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie tas aptver situāciju, kurā internetā tiek nodota rīcībā un pārvaldīta kopīgošanas platforma, kas, izmantojot ar aizsargātiem darbiem saistīto metadatu indeksāciju un nodrošinot meklētājprogrammu, ļauj šīs platformas lietotājiem šos darbus sameklēt un kopīgot vienādranga (peer‑to‑peer) tīklā.

49

Ņemot vērā atbildi uz pirmo jautājumu, uz otro jautājumu nav jāatbild.

50

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

Jēdziens “izziņošana [sabiedrībai]” Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 3. panta 1. punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie tas aptver situāciju, kurā internetā tiek nodota rīcībā un pārvaldīta kopīgošanas platforma, kas, izmantojot ar aizsargātiem darbiem saistīto metadatu indeksāciju un nodrošinot meklētājprogrammu, ļauj šīs platformas lietotājiem šos darbus sameklēt un kopīgot vienādranga (peer‑to‑peer) tīklā.