Lieta C‑580/15

Maria Eugenia Van der Weegen u.c.

pret

Belgische Staat

(rechtbank van eerste aanleg West-Vlaanderen, afdeling Brugge lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 56. pants – Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pants – Nodokļu tiesību akti – Ienākumu nodoklis – Atbrīvojums no nodokļa, kas tiek attiecināts vienīgi uz tādu banku maksātajiem procentiem, kuras ievēro noteiktus, likumā paredzētus nosacījumus – Netieša diskriminācija – Beļģijā reģistrētas bankas un citā dalībvalstī reģistrētas bankas”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 8. jūnija spriedums

Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Nodokļu tiesību akti – Visiem pakalpojumiem vienlīdz piemērojams pasākums – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ir paredzēts atbrīvojums no nodokļa, kas ir piemērojams ienākumiem vienīgi no tādu bankas pakalpojumu sniedzēju pieņemtiem krājnoguldījumiem, kuri atbilst valsts tirgum raksturīgiem nosacījumiem – Nepieļaujamība

(LESD 56. pants; EEZ līguma 36. pants)

LESD 56. pants un 1992. gada 2. maija Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 36. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tādi valsts tiesību akti kā tie, uz kuriem attiecas pamatlieta un kuros ir paredzēta valsts atbrīvojuma no nodokļa sistēma, ņemot vērā, ka ar to, lai arī tā ir bez izšķirības piemērojama attiecībā uz ienākumiem no Beļģijā vai citā Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētu bankas pakalpojumu sniedzēju pieņemtiem krājnoguldījumiem, citās dalībvalstīs reģistrētu bankas pakalpojumu sniedzēju piekļuve Beļģijas banku tirgum ir pakārtota nosacījumu izpildei; to pārbaudīt ir iesniedzējtiesas pienākums.

Šajā gadījumā ar tiesību aktiem, uz kuriem attiecas pamatlieta, ir noteikta nodokļu sistēma, kas ir bez atšķirības piemērojama krājnoguldījumu atlīdzībām, kuras izmaksā Beļģijā reģistrētas bankas, un tām, kuras izmaksā citā dalībvalstī reģistrētas bankas.

Tomēr pat tāds valsts tiesību akts, kas ir bez atšķirības piemērojams visiem pakalpojumiem neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas vietas, var būt pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojums, ja ar to priekšrocības izmantošana ir paredzēta vienīgi pakalpojumu lietotājiem, kuri atbilst noteiktiem nosacījumiem, kas faktiski ir raksturīgi valsts tirgum, un šādi ir liegta iespēja šo priekšrocību izmantot citu būtībā līdzvērtīgu pakalpojumu lietotājiem, kuri tomēr neatbilst konkrētiem šajā tiesību aktā paredzētiem nosacījumiem. Šādi tiesību akti ietekmē pakalpojumu lietotāju situāciju kā tādu un tātad var tos atturēt izmantot noteiktu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, ja pēdējo minēto piedāvātie pakalpojumi neatbilst šajos tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem, un šādi iespaido piekļuvi tirgum (šajā ziņā skat. spriedumu, 1995. gada 10. maijs, Alpine Investments, C‑384/93, EU:C:1995:126, 26.–28. un 35.–38. punkts, kā arī spriedumu, 2011. gada 10. novembris, Komisija/Portugāle, C‑212/09, EU:C:2011:717, 65. punkts un tajā minētā judikatūra).

(skat. 28., 29. un 45. punktu un rezolutīvo daļu)