Lieta C‑531/15

Elda Otero Ramos

pret

Servicio Galego de Saúde
un
Instituto Nacional de la Seguridad Social

(Tribunal Superior de Justicia de Galicia
lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 92/85/CEE – 4. panta 1. punkts – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Strādājoša sieviete, kas bērnu baro ar krūti – Darba vietas radīto risku novērtējums – Attiecīgās darbinieces veikta apstrīdēšana – Direktīva 2006/54/EK – 19. pants – Vienlīdzīga attieksme – Diskriminācija dzimuma dēļ – Pierādīšanas pienākums

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2017. gada 19. oktobra spriedums

Sociālā politika – Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji – Pieeja darbam un darba nosacījumi – Vienlīdzīga attieksme – Direktīvas 2006/54 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts – Piemērošanas joma – Mazāk labvēlīga attieksme pret strādājošu sievieti tādēļ, ka tā baro bērnu ar krūti – Iekļaušana – Pierādīšanas pienākums diskriminācijas gadījumā – Piemērojamība strīdiem saistībā ar strādājošu sievieti, kas bērnu baro ar krūti un kas apstrīd savas darba vietas radīto risku novērtējumu – Pierādīšanas noteikumu piemērošanas kārtība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54 2. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 19. panta 1. punkts; Padomes Direktīvas 92/85 preambulas četrpadsmitais apsvērums un 4. panta 1. punkts un 8. pants)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams tādai situācijai kā pamatlietā esošā, kurā strādājoša sieviete, kas baro bērnu ar krūti, valsts tiesā vai jebkādā citā attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestādē apstrīd savas darba vietas radīto risku novērtējumu, jo tas neesot veikts atbilstoši Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/85/EEK par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, 4. panta 1. punktam.

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka saskaņā ar Direktīvas 2006/54 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu diskriminācija tostarp “[Direktīvas 92/85] nozīmē ir jebkura mazāk labvēlīga attieksme pret sievietēm, kas saistīta ar grūtniecību vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu”.

Kā Tiesa jau ir nospriedusi, Savienības tiesību normu, kurās regulēta vīriešu un sieviešu vienlīdzība strādājošu grūtnieču, pēcdzemdību periodā strādājošu sieviešu un ar krūti barojošu māšu tiesību jomā, mērķis ir aizsargāt šīs sievietes pirms un pēc dzemdībām (spriedums, 2010. gada 11. novembris, Danosa, C‑232/09, EU:C:2010:674, 68. punkts un tajā minētā judikatūra).

Turklāt no Direktīvas 92/85 preambulas četrpadsmitā apsvēruma un 8. panta izriet, ka, “tā kā strādājošas grūtnieces, sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti, ir mazāk aizsargātas, viņām jāpiešķir tiesības uz vismaz 14 nedēļas ilgu nepārtrauktu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ko piešķir pirms un/vai pēc dzemdībām, kā arī obligāti jāpiešķir vismaz divas nedēļas ilgs grūtniecības un dzemdību atvaļinājums pirms un/vai pēc dzemdībām”. Tā grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir paredzēts, lai aizsargātu strādājošas grūtnieces, sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti.

No minētā izriet, ka, tā kā sievietes, kas baro bērnu ar krūti, apstākļi ir cieši saistīti ar maternitāti, it īpaši “ar grūtniecību un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu”, strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti, ir jāaizsargā tāpat kā strādājošas grūtnieces vai sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā.

Līdz ar to jebkāda nelabvēlīgāka attieksme pret darbinieci tā iemesla dēļ, ka viņa ir ar krūti barojoša sieviete, ir jāuzskata par tādu, kas ietilpst Direktīvas 2006/54 2. panta 2. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā un tādēļ ir tieša diskriminācija dzimuma dēļ.

Direktīvas 2006/54 19. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā pamatlietā esošā attiecīgajai darbiniecei ir jāuzrāda fakti, pēc kuriem var secināt, ka tās darba vietas radīto risku novērtējums nav veikts atbilstoši Direktīvas 92/85 4. panta 1. punkta prasībām, un tādējādi ļauj pieņemt, ka pastāv tieša diskriminācija dzimuma dēļ Direktīvas 2006/54 izpratnē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Līdz ar to atbildētājam ir jāpierāda, ka minētais risku novērtējums ir veikts atbilstoši šīs tiesību normas prasībām un ka tādēļ nav pieļauts nediskriminācijas principa pārkāpums.

(skat. 55., 57.–60., 65. un 76. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)