Lieta C‑496/15

Alphonse Eschenbrenner

pret

Bundesagentur für Arbeit

(Landessozialgericht Rheinland‑Pfalz, Mainz lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – LESD 45. pants – Regula (ES) Nr. 492/2011 – 7. pants – Vienlīdzīga attieksme – Pārrobežu darba ņēmējs, kuram ir jāmaksā ienākuma nodoklis dzīvesvietas dalībvalstī – Pabalsts, ko nodarbinātības dalībvalsts izmaksā darba devēja maksātnespējas gadījumā – Pabalsta maksātnespējas gadījumā aprēķināšanas kārtība – Ienākuma nodokļa nosacīta ņemšana vērā nodarbinātības dalībvalstī – Pabalsts maksātnespējas gadījumā, kas ir zemāks par agrāko neto atalgojumu – Divpusēja konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu

Kopsavilkums – Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 2. marta spriedums

Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmēji – Vienlīdzīga attieksme – Pārrobežu darba ņēmējs, kuram ir jāmaksā ienākuma nodoklis dzīvesvietas dalībvalstī – Pabalsts, ko nodarbinātības dalībvalsts izmaksā darba devēja maksātnespējas gadījumā – Pabalsta maksātnespējas gadījumā aprēķināšanas kārtība – Ienākuma nodokļa nosacīta ņemšana vērā nodarbinātības dalībvalstī – Pieļaujamība

(LESD 45. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 492/2011 7. pants)

LESD 45. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 5. aprīļa Regulas (ES) Nr. 492/2011 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā 7. pants ir interpretējami tādējādi, ka tiem nav pretrunā, ka tādos apstākļos kā pamatlietā pabalsts maksātnespējas gadījumā, ko dalībvalsts piešķir pārrobežu darba ņēmējam, kas šajā dalībvalstī nav nedz ienākuma nodokļa maksātājs, nedz arī saistībā ar šo pabalstu apliekams ar nodokli, apmērs tiek noteikts, no atalgojuma, kas ir šī pabalsta aprēķina pamatā, atskaitot attiecīgajā valstī piemērojamo ienākuma nodokli, kā rezultātā šis pārrobežu darba ņēmējs, atšķirībā no personām, kuras dzīvo un strādā šajā valstī, nesaņem pabalstu, kas ir vienāds ar viņa agrāko neto atalgojumu. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka šim darba ņēmējam nav tiesību pret savu darba devēju izvirzīt prasījumu, kas atbilst viņa agrākā neto atalgojuma daļai, kuru viņš nav saņēmis nodokļa atskaitījumu dēļ.

(skat. 59. punktu un rezolutīvo daļu)