Lieta C‑392/15

Eiropas Komisija

pret

Ungāriju

Valsts pienākumu neizpilde – LESD 49. pants – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Notāri – Pilsonības nosacījums – LESD 51. pants – Dalība valsts varas īstenošanā

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 1. februāra spriedums

1. Brīvība veikt uzņēmējdarbību–Atkāpes–Darbības, kas saistītas ar valsts varas īstenošanu–Jēdziens–Darbības, kas ir tieša un konkrēta dalība valsts varas īstenošanā

   (LESD 51. panta pirmā daļa)

2. Brīvība veikt uzņēmējdarbību–Atkāpes–Darbības, kas saistītas ar valsts varas īstenošanu–Notāra darbības–Izslēgšana–Pilsonības nosacījums pieejai notāra profesijai–Nepieļaujamība

   (LESD 49. pants un 51. panta pirmā daļa)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 105.–108. punktu)

2.  Dalībvalsts, kuras tiesiskajā regulējumā iecelšana notāra amatā ir pakārtota pilsonības nosacījumam, nav izpildījusi LESD 49. pantā paredzētos pienākumus, jo darbības, kuru veikšana šīs dalībvalsts tiesību sistēmā ir uzticēta notāriem, nav dalība valsts varas īstenošanā LESD 51. panta pirmās daļas izpratnē.

   Proti, pirmkārt, runājot par maksājuma rīkojumu izdošanas darbību, ir jākonstatē, ka notāra kompetence šajā jomā, kas izriet tikai un vienīgi no kreditora un parādnieka gribas sakritības un neskar tiesai pušu domstarpību gadījumā esošās prerogatīvas spriest par prasījuma esamību, nav uzskatāma par tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā.

   Otrkārt, tā kā uzdevumi, kas notāram ir uzticēti mantošanas jomā, tiek pildīti uz konsensuāla pamata un neskar tiesai pušu domstarpību gadījumā esošās prerogatīvas, nav arīdzan uzskatāms, ka ar šiem uzdevumiem pašiem par sevi tieši un konkrēti tiktu veikta dalība valsts varas īstenošanā.

   Treškārt, notāru darbības notariālā glabājuma jomā neietver lemšanas tiesību izmantošanu, jo notāru uzdevums ir tikai pārbaudīt, vai tiek ievēroti likumā prasītie nosacījumi.

   Ceturtkārt, notāriem uzticētā apliecināšanas darbība pati par sevi nav tieša un konkrēta dalība valsts varas īstenošanā LESD 51. panta pirmās daļas izpratnē, jo notāra iesaistīšanās ir pakārtota priekšnosacījumam par pušu piekrišanu tam vai gribas sakritību šajā ziņā. Arīdzan apliecināta akta izpildāmība nenozīmē, ka notāram būtu kādas pilnvaras, kas ietver tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā, jo tās pamatā ir dalībnieku griba taisīt aktu vai vienošanos, kuru atbilstību likumam iepriekš pārbauda notārs, un tos apveltīt ar šādu izpildāmību.

   Piektkārt, iepriekšējas pierādījumu savākšanas un iepriekšējas tiesu eksperta izraudzīšanās jomā notāram esošās kompetences ir valsts varas īstenošanas palīgdarbi vai priekšdarbi.

   Sestkārt, notāra kompetence veikt nozaudētu, nozagtu vai iznīcinātu pārvedamu vērtspapīru un sertifikātu anulēšanu nav saistīta ar lēmumpieņemšanas pilnvaru izmantošanu, jo tā nevis nozīmē, ka civiltiesiski tiktu atceltas vērtspapīra pamatā esošās tiesiskās attiecības, bet gan vienīgi paver iespēju izdot šo agrāko vērtspapīru aizstājošu jaunu vērtspapīru.

   Visbeidzot, saistībā ar darbībām reģistrētu partnerattiecību izbeigšanas jomā notāra kompetence, kas izriet tikai un vienīgi no pušu brīvas gribas un neskar tiesai pušu domstarpību gadījumā esošās prerogatīvas un tāpēc nav uzskatāma par tiešu un konkrētu dalību valsts varas īstenošanā. Savukārt jautājumā par informācijas ierakstīšanu partnerattiecību pieteikumu reģistrā un laulības līgumu valsts reģistrā, un partnerattiecību līgumu valsts reģistrā Tiesa jau ir nospriedusi, ka ar darbībām, ko notārs veic saistībā ar aktu publiskošanu, netiek tieši un konkrēti īstenota valsts vara.

   (skat. 111., 116., 118.–120., 125., 130.–132., 135., 136., 140. un 143. punktu un rezolutīvo daļu)