Lieta C‑389/15

Eiropas Komisija

pret

Eiropas Savienības Padomi

Prasība atcelt tiesību aktu – Padomes lēmums, ar ko ir atļauts sākt sarunas par pārskatīto Lisabonas vienošanos par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – LESD 3. panta 1. punkts – Savienības ekskluzīvā kompetence – Kopējā tirdzniecības politika – LESD 207. panta 1. punkts – Intelektuālā īpašuma komerciālie aspekti

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2017. gada 25. oktobra spriedums

  1. Kopējā tirdzniecības politika–Starptautiski līgumi–Noslēgšana–Savienības kompetence–Kompetence noslēgt līgumus par intelektuālā īpašuma komerciālajiem aspektiem–Tvērums–Pārskatītā Lisabonas vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm–Iekļaušana

    (LESD 3. panta 1. punkts un 207. panta 1. punkts)

  2. Starptautiski līgumi–Savienības nolīgumi–Sarunas un noslēgšana–Padomes lēmums, ar ko atļauj sākt sarunas par ekskluzīvajā kompetencē esošu līgumu–Pieņemšana uz juridiskā pamata par dalītu kompetenci–Nepieņemamība–Sekas–Atcelšana

    LESD 114. pants, 207. panta 3. punkts un 218. panta 3. un 4. punkts

  3. Prasība atcelt tiesību aktu–Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts–Sekas–Tiesas noteikts ierobežojums–Apstrīdētā lēmuma seku atstāšana spēkā līdz pēdējā minētā aizstāšanai saprātīgā termiņā–Pamatojums, kas balstīts uz tiesiskās noteiktības iemesliem

    (LESD 264. panta otrā daļa)

  1.  Starptautiskās saistības, ko Savienība ir uzņēmusies intelektuālā īpašuma jomā, ir daļa no kopējās tirdzniecības politikas, ja tām ir īpaša saikne ar starptautisko tirdzniecību, ciktāl tās galvenokārt ir paredzētas, lai veicinātu, atvieglotu vai reglamentētu šo tirdzniecību, un tieši un tūlītēji to ietekmē. Šajā politikā var ietilpt arī starptautiski nolīgumi, kuru mērķis ir nodrošināt un organizēt intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību dalībnieku teritorijā, ciktāl tie atbilst šiem nosacījumiem.

    Projekts par Lisabonas vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un to starptautisko reģistrāciju pārskatīšanu ir jāuzskata par tādu, kas galvenokārt ir paredzēts, lai atvieglotu un regulētu tirdzniecību starp Savienību un trešajām valstīm, un kas tieši un tūlītēji ietekmēs šo tirdzniecību, un tādējādi sarunas par projektu ietilpst ekskluzīvajā kompetencē, kas ar LESD 3. panta 1. punktu ir piešķirta Savienībai kopējās tirdzniecības politikas jomā, kura aplūkota LESD 207. panta 1. punktā. Kas, pirmkārt, attiecas uz pārskatītās vienošanās projekta mērķi, ciktāl tā galvenais mērķis ir stiprināt ar Lisabonas vienošanos izveidoto sistēmu un ar šo vienošanos izveidotajā īpašajā savienībā paplašināt īpašo aizsardzību, kas tajā noteikta ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, papildinot to, kas Parīzes konvencijā, kura parakstīta 1883. gada 20. martā, nodrošināta dažādu formu rūpnieciskajam īpašumam, tā ir jāuzlūko par tādu, kas ietilpst visa konvenciju kopuma, pie kura tā pieder, mērķī, konkrētāk, par tādu, kas no Savienības skatu punkta ir paredzēta tirdzniecības atvieglošanai un regulēšanai starp to un trešajām valstīm, kuras ir šīs vienošanās dalībnieces. Apstāklis, ka pārskatītās vienošanās projektu administrēs Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija no tā stāšanās spēkā, kā tas jau ir Lisabonas vienošanās gadījumā, šo secinājumu neliek apšaubīt.

    Kas attiecas, otrkārt, uz pārskatītās vienošanās projekta sekām, ņemot vērā tajā paredzēto vienotās reģistrācijas mehānismu, ir jāuzskata, ka starptautiskais nolīgums, kas ievirza pārskatītās vienošanās projektu, tieši un tūlītēji grozīs kārtību, kādā tiek organizēta starptautiskā tirdzniecība starp Savienību un pārējām šā nolīguma pusēm, atbrīvojot ražotājus, kas piedalās šajā tirdzniecībā, no to pašreizējā pienākuma, lai stātos pretī juridiskiem un ekonomiskiem riskiem, kas ir saistīti ar šādu tirdzniecību, iesniegt to izmantotā cilmes vietas nosaukuma un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumu katras līgumslēdzējas puses kompetentajās iestādēs. Turklāt noteikumiem par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būs tieša un tūlītēja ietekme uz tirdzniecību starp Savienību un attiecīgajām trešajām valstīm, sniedzot visiem ražotājiem, kā arī ikkatrai ieinteresētai fiziskai vai juridiskai personai nepieciešamos līdzekļus, lai homogēnos materiālos un procesuālos apstākļos panāktu efektīvu aizsardzību, kas pārskatītās vienošanās projektā nodrošināta to rūpnieciskā īpašuma tiesībām, ja cilmes vietas nosaukums vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde tiek izmantoti ārvalstīs, nodarot kaitējumu, vai negodīgi.

    (skat. 49., 50., 52., 62., 63., 65., 70. 71. un 74. punktu)

  2.  Tādēļ nebūtu uzskatāms par vienkāršu formas trūkumu fakts, ka Padome ir kļūdaini uzskatījusi, ka lēmums, ar ko ļauj sākt sarunas par starptautisku nolīgumu, ietilpst tiesiskā regulējuma saskaņošanas iekšējā tirgū jomā un tādējādi Savienības un dalībvalstu dalītajā kompetencē, un ir pamatojusi šo lēmumu ar LESD 114. pantu, kā arī LESD 218. panta 3. un 4. punktu. Proti, tā ir likusi šai iestādei arī pārkāpt procesuālos noteikumus, kas ir konkrēti paredzēti LESD 207. panta 3. punktā attiecībā uz sarunām par starptautiskiem nolīgumiem, kuri ietilpst kopējās tirdzniecības politikas jomā, un visupirms par to, kā Komisija risina sarunas. Pastāvot šādiem apstākļiem, lēmums ir jāatceļ.

    (skat. 75.–77. punktu)

  3.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 80. un 81. punktu)