Lieta C‑297/15

Ferring Lægemidler A/S

pret

Orifarm A/S

(Sø- og Handelsretten lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Preču zīmes – Direktīva 2008/95/EK – 7. panta 2.punkts – Farmaceitiskie produkti – Paralēlais imports – Tirgu sadale – Nepieciešamība pārsaiņot preci, uz kuras ir norādīta preču zīme – Farmaceitisks produkts, ko eksporta un importa tirgos vienādos iepakojumos laidis preču zīmes īpašnieks

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 10. novembra spriedums

  1. Tiesību aktu tuvināšana–Preču zīmes–Direktīva 2008/95–Zāļu paralēlais imports pēc pārsaiņošanas un preču zīmes pārlīmēšanas–Īpašnieka iebildumi–Nepieļaujamība–Nosacījumi–Mākslīga tirgu sadale dalībvalstu starpā–Nepieciešamība zāles pārsaiņot–Vērtējuma kritēriji

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95 7. panta 2. punkts)

  2. Tiesību aktu tuvināšana–Preču zīmes–Direktīva 2008/95–Zāļu paralēlais imports pēc pārsaiņošanas un preču zīmes pārlīmēšanas–Īpašnieka iebildumi–Pieļaujamība–Nosacījumi–Iespēja tirgot zāles importa un eksporta tirgos vienā un tajā pašā iepakojumā–Tirdzniecība, kas nav ierobežota ar vienu importētājvalsts tirgus daļu–Valsts tiesas kompetencē esoša pārbaude

    (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95 7. panta 2. punkts)

  1.  Saskaņā ar Direktīvas 2008/95, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 7. panta 2. punktu preču zīmes īpašnieka iebildumi pret atkārtotu iepakošanu, kas ir uzskatāmi par atkāpi no preču brīvas aprites, nav pieļaujami, ja, īpašniekam īstenojot šīs tiesības, tiek radīts slēpts ierobežojums tirdzniecībai starp Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma dalībvalstīm šī līguma 13. pantā otra teikuma izpratnē. Šādu slēptu ierobežojumu minētās normas nozīmē rada tas, ka preču zīmes īpašnieks izmanto savas tiesības iebilst pret atkārtoto iepakošanu, ja šī tiesību izmantošana sekmē mākslīgu EEZ līgumslēdzēju valstu tirgu sadali, taču atkārtotā iepakošana notiek tādā veidā, ka īpašnieka leģitīmās intereses tiek ievērotas.

    Mākslīgu EEZ līgumslēdzēju valstu tirgu sadali sekmē preču zīmes īpašnieka iebildumi pret atkārtotu iepakošanu, ja tā ir nepieciešama, lai paralēli importēto preci varētu pārdot importētājā dalībvalstī. Dalībvalstu aizsargātās preču zīmes īpašnieka tiesības iebilst pret atkārtoti iepakotu preču, uz kurām norādīta preču zīme, tirdzniecību ir jāierobežo tikai tajos gadījumos, kad atkārtota iepakošana, ko veic importētājs, ir nepieciešama, lai tirgotu preci importētājā dalībvalstī. No šiem apsvērumiem izriet, ka preču zīmes īpašnieks var aizliegt veikt izmaiņas, kas saistītas ar zāļu, uz kurām ir norādīta preču zīme, jebkādu atkārtotu iepakošanu, kura pati par sevi rada risku, ka varētu tikt ietekmēts zāļu sākotnējais stāvoklis, ja vien atkārtota iepakošana nav nepieciešama, lai paralēli importētās preces varētu pārdot, un ja tiek aizsargātas īpašnieka leģitīmās intereses.

    It īpaši attiecībā uz nosacījumu par atkārtotas iepakošanas nepieciešamību jānorāda, ka tā ir jāanalizē, ņemot vērā apstākļus tirdzniecības brīdī importētājvalstī, kuru dēļ ir objektīvi nepieciešams, lai zāles šajā valstī varētu tirgot paralēlais importētājs. Preču zīmes īpašnieka iebildumi pret atkārtotu iepakošanu nav pamatoti, ja tie traucē importētās preces faktisku pieeju importa tirgum. It īpaši preču zīmes īpašnieks nevar iebilst pret produkta atkārtotu iepakošanu, ja iepakojumu, kuru šis īpašnieks izmanto EEZ līgumslēdzējā valstī, kurā importētājs produktu ir iegādājies, nevar tirgot importētājvalstī tostarp tādēļ, ka tiesiskajā regulējumā vai valsts praksē šajā jomā ir pieļauti tikai noteikta apmēra iepakojumi, ja veselības apdrošināšanas noteikumos izdevumu atlīdzināšana ir atkarīga no iepakojuma apmēra, vai zāļu nozīmēšanas pastāvīgās prakses dēļ, kuras pamatā tostarp ir standarti par ieteicamajiem apjomiem, ko noteikušas profesionāļu apvienības vai veselības apdrošināšanas iestādes.

    Turpinot, kad saskaņā ar importētājvalstī spēkā esošajiem noteikumiem un praksi preču zīmes īpašnieks izmanto vairākus dažādus iesaiņojuma izmērus šajā valstī, tad konstatējums, ka viens no šiem izmēriem tiek tirgots arī EEZ līgumslēdzējā valstī, no kuras veic eksportu, nav pietiekams, lai pamatotu secinājumu, ka atkārtota iepakošana nav nepieciešama. Tirgu sadale pastāvētu, ja importētājs varētu pārdot preci tikai vienā tirgus daļā.

    (skat. 15.–22. punktu)

  2.  Direktīvas 2008/95, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm 7. panta 2. punkts ir interpretējams tādējādi, ka preču zīmes īpašnieks var iebilst pret zāļu tirdzniecību, ko veic paralēlais importētājs, ja pēdējais minētais šīs zāles ir atkārtoti iepakojis jaunā iepakojumā un uz tā piestiprinājis preču zīmi, ja, pirmkārt, attiecīgās zāles drīkst tirgot importētājvalstī, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) puse, tādā pašā iesaiņojumā, kādā tās tiek tirgotas eksportētājvalstī, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu puse, un, otrkārt, importētājs nav pierādījis, ka importēto izstrādājumu var tirgot tikai ierobežotā importētājvalsts tirgus daļā, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

    (skat. 29. punktu un rezolutīvo daļu)