Lieta C‑294/15

Edyta Mikołajczyk

pret

Marie Louise Czarnecka

un

Stefan Czarnecki

(Sąd Apelacyjny w Warszawie lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — Tiesu iestāžu sadarbība civillietās — Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību — Regula (EK) Nr. 2201/2003 — 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts — Materiālā piemērošanas joma — Prasība atzīt par spēkā neesošu laulību, ko trešā persona ir iesniegusi pēc viena no laulātajiem nāves — 3. panta 1. punkts — Dalībvalsts, kurā atrodas “prasītāja” dzīvesvieta, tiesu kompetence — Piemērojamība”

Saturs – Tiesas (otra palāta) 2016. gada 13. oktobra spriedums

  1. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Piemērojamība – “Laulības atzīšanas par spēkā neesošu” jēdziens – Prasība atzīt par spēkā neesošu laulību, ko trešā persona ir iesniegusi pēc viena no laulātajiem nāves – Iekļaušana

    (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 3. pants)

  2. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – Vispārēja kompetence – 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta piektajā un sestajā ievilkumā paredzēti alternatīvi jurisdikcijas kritēriji – “Prasītāja” jēdziens – Autonoma un vienveidīga interpretācija

    (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta piektais un sestais ievilkums)

  3. Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību – Regula Nr. 2201/2003 – 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta piektajā un sestajā ievilkumā paredzēti alternatīvi jurisdikcijas kritēriji – “Prasītāja” jēdziens – Cita persona, kas nav laulātais – Izslēgšana

    (Padomes Regulas Nr. 2201/2003 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta piektais un sestais ievilkums)

  1.  Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc viena no laulātajiem nāves trešās personas iesniegta prasība par laulības atzīšanu par spēkā neesošu ietilpst Regulas Nr. 2201/2003 piemērošanas jomā.

    Attiecībā, pirmkārt, uz šīs tiesību normas saturu ir jānorāda, ka šajā tiesību normā to jomu vidū, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, ir norādīta it īpaši laulības atzīšana par spēkā neesošu, nenošķirot atkarībā no šādas prasības celšanas datuma saistībā ar viena no laulātajiem nāvi vai personas, kam ir tiesības celt šādu prasību tiesā, identitātes.

    Šādu interpretāciju apstiprina šīs tiesību normas konteksts. Šajā ziņā šīs pašas regulas 1. panta 3. punktā izsmeļoši ir uzskaitītas no šīs regulas piemērošanas jomas izslēgtās jomas. Pēc viena no laulātajiem nāves trešās personas iesniegta prasība par laulības atzīšanu par spēkā neesošu neietilpst šajās izslēgtajās jomās.

    Treškārt, šo interpretāciju apstiprina arī šīs regulas mērķis, kas ir izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Prasības, ko trešā persona ir iesniegusi pēc viena no laulātajiem nāves, izslēgšana no Regulas Nr. 2201/2003 piemērošanas jomas kaitētu minētā mērķa ievērošanai, jo šī izslēgšana varētu palielināt tiesisko nenoteiktību saistībā ar vienota tiesiskā regulējuma neesamību šajā jomā un it īpaši tādēļ, ka Regula Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi neattiecas ne uz jautājumiem, kas ir saistīti ar fizisko personu stāvokli, ne uz ģimenes attiecībām.

    (skat. 27.–30., 32.–34. un 37. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

  2.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 44. un 45. punktu)

  3.  Regulas Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas Nr. 1347/2000 atcelšanu 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta piektais un sestais ievilkums ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas nav viens no laulātajiem un ir cēlusi prasību atzīt laulību par spēkā neesošu, nevar atsaukties uz šajās tiesību normās paredzētajiem kompetences pamatiem.

    Regulas Nr. 2201/2003 3. pantā noteiktie piekritības noteikumi, tostarp tie, kas ir paredzēti šī panta 1. punkta a) apakšpunkta piektajā un sestajā ievilkumā, ir izstrādāti, lai aizsargātu laulāto intereses. Šāda interpretācija atbilst arī šīs regulas mērķim, jo ar to ir radītas elastīgas kolīzijas normas, lai ņemtu vērā personu mobilitāti un aizsargātu arī tā laulātā tiesības, kurš ir atstājis parastās kopējās dzīvesvietas valsti, nodrošinot faktiskas saiknes starp ieinteresēto personu un dalībvalsti, kas īsteno jurisdikciju, pastāvēšanu. No minētā izriet, ka tad, ja trešās personas celta prasība atzīt laulību par spēkā neesošu ietilpst Regulas Nr. 2201/2003 piemērošanas jomā, šai trešajai personai turpina būt saistoši laulāto labā noteiktie jurisdikcijas noteikumi. Turklāt šī interpretācija neatņem minētajai trešajai personai piekļuvi tiesai, jo tā var atsaukties uz citiem kompetences pamatiem, kas paredzēti šīs regulas 3. pantā.

    (skat. 49.–51. un 53. punkts un rezolutīvās daļas 2) punktu)