Lieta C‑207/15 P

Nissan Jidosha KK

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO)

“Apelācija — Eiropas Savienības preču zīme — Grafiska preču zīme, kas ietver elementu “CVTC” — Pieteikumi par pagarināšanu, kas ir iesniegti tikai saistībā ar daļu no precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta preču zīme — Papildu termiņš — Regula (EK) Nr. 207/2009 — 47. pants — Tiesiskās noteiktības princips”

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2016. gada 22. jūnija spriedums

1. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Teksti dažādās valodās – Dažādu valodu versiju atšķirības – Attiecīgā tiesiskā regulējuma vispārējās sistēmas un mērķa ņemšana vērā

2. Eiropas Savienības preču zīme – Preču zīmes ilgums, pagarināšana, izmaiņas un dalīšana – Preču zīmes reģistrācijas pagarināšana – Termiņi – Pieteikuma par preču zīmes daļēju pagarināšanu iesniegšana un ar to saistīto nodevu samaksāšana sākotnējā laikposmā – Pieteikuma papildināšana atvieglojuma laikposmā – Pieļaujamība

   (Padomes Regulas Nr. 207/2009 46. pants un 47. panta 2.–5. punkts)

1.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (sal. ar 43. punktu)

2.  Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 47. panta 3. punkts, kā arī tiesiskās noteiktības princips liedz papildu termiņā iesniegt pieteikumu par pagarināšanu, kurš attiecas uz noteiktām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir tikusi reģistrēta Eiropas Savienības preču zīme, ja iepriekš minētā noteikuma pirmajā teikumā paredzētajā termiņā ir ticis iesniegts pieteikums par pagarināšanu attiecībā uz citām to preču vai pakalpojumu klasēm, uz kurām attiecas šī pati preču zīme.

   Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 47. panta 3. punkta formulējumu tā franču valodas redakcijā, ko pārsūdzētajā spriedumā ir izvērtējusi Vispārējā tiesa, “pagarināšanas pieprasījumu iesniedz sešu mēnešu termiņā, kas beidzas pēdējā tā mēneša dienā, kad beidzas aizsardzība. Nodevas arī samaksā šajā periodā. Ja tā nenotiek, pieteikumu var iesniegt un samaksu var veikt sešos mēnešos pēc pirmajā teikumā minētā termiņa beigām ar nosacījumu, ka šajā nākamajā termiņā samaksā papildu nodevu”.

   Tomēr ir jākonstatē, ka atsevišķas Regulas Nr. 207/2009 47. panta 3. punkta trešā teikuma valodu redakcijas atšķiras no formulējuma, kas ir atspoguļots iepriekšējā punktā, ciktāl tajās nav izmantots formulējums “ja tā nenotiek”, uz kuru Vispārējā tiesa ir balstījusies pārsūdzētā sprieduma 38. punktā, nedz arī kāds tamlīdzīgs formulējums.

   Katrā ziņā no minētā noteikuma franču valodas redakcijā izmantotā izteiciena “à défaut” [“ja tā nenotiek”] nevar skaidri un nepārprotami secināt, ka tikai izņēmuma kārtā, ja iepriekš šajā ziņā nav ticis iesniegts neviens cits pieteikums, pieteikums par Eiropas Savienības preču zīmes pagarināšanu var tikt iesniegts papildu termiņā.

   Tieši pretēji – Regulas Nr. 207/2009 47. panta 3. punkta trešā teikuma formulējums visās iepriekšējos punktos atspoguļotajās valodu redakcijās liecina par to, ka Savienības likumdevējs kā vienīgo nosacījumu pieteikuma par Eiropas Savienības preču zīmes pagarināšanu iesniegšanai papildu termiņā ir paredzējis papildu nodevas samaksu, kura ir vienīgais elements, kas ļauj nošķirt pieteikumu par pagarināšanu, kurš iesniegts šajos apstākļos, no pieteikuma, kurš iesniegts sākotnējā sešu mēnešu termiņā.

   Turklāt šī interpretācija nevar tikt atspēkota ar Regulas Nr. 207/2009 47. panta 3. punkta vispārējo sistēmu.

   Šajā ziņā ir jānorāda, ka, it īpaši, saskaņā ar šīs regulas 47. panta 4. punktu, ja pieteikums par pagarināšanu ir ticis iesniegts tikai attiecībā uz daļu no precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir tikusi reģistrēta Eiropas Savienības preču zīme, reģistrācija tiek pagarināta tikai attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem, savukārt minētās regulas 47. panta 5. punktā ir paredzēts, ka pagarinājums stājas spēkā nākošajā dienā pēc tam, kad beigusies esošā attiecīgās preču zīmes reģistrācija, un ka to reģistrē.

   Jākonstatē, ka no šiem noteikumiem neizriet, ka Regulas Nr. 207/2009 47. panta 3. punktā paredzētajos termiņos būtu aizliegts iesniegt pieteikumus par Eiropas Savienības preču zīmes pagarināšanu, kas ir sadalīti pa daļām laika ziņā un kas attiecas uz dažādām preču vai pakalpojumu klasēm.

   Turklāt Regulā Nr. 207/2009 izvirzītie mērķi apstiprina interpretāciju, saskaņā ar kuru minētajiem pieteikumiem par pagarināšanu ir jābūt pieņemamiem, ja vien tie ir iesniegti pirms papildu termiņa beigām.

   Šajā ziņā ir jānorāda, ka, paredzot iespēju ilgstoši lūgt Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pagarinājumu uz desmit gadu laikposmiem un šajā kontekstā paredzot divus secīgus termiņus, kuros var tikt lūgts minētais pagarinājums atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 46. un 47. pantam, ar šo regulu ir paredzēts veicināt preču zīmju īpašnieku ekskluzīvo tiesību saglabāšanu, ņemot vērā ar Eiropas Savienības preču zīmēm piešķirtās aizsardzības ekonomisko nozīmi.

   Šai ziņā ir jānorāda, kā izriet no Komisijas 2011. gada 24. maija paziņojuma Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Vienotais tirgus intelektuālā īpašuma tiesībām – Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā (COM(2011) 287, galīgā redakcija, 7. lpp.), preču zīmju aizsardzība veicina ieguldījumus preču un pakalpojumu kvalitātē, it īpaši nozarēs, kas ir stipri atkarīgas no preču zīmes reputācijas un patērētāju uzticības.

   Vēlmi sasniegt šo mērķi Regulas Nr. 207/2009 ietvaros apstiprina arī, pirmkārt, tas, ka saskaņā ar šīs regulas 47. panta 2. punktu EUIPO par reģistrācijas izbeigšanos ir savlaicīgi jāinformē Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks un visas personas, kam ir reģistrētas tiesības attiecībā uz to. Otrkārt, saskaņā ar minētās regulas 81. pantu Eiropas Savienības preču zīmes īpašniekam, kurš, neraugoties uz to, ka ir veikti visi nepieciešamie pasākumi atbilstoši apstākļiem, nav spējis iekļauties EUIPO noteiktajā termiņā, var tikt atjaunotas tā tiesības, ja tas iesniedz pieteikumu maksimālā viena gada termiņā, sākot no neievērotā termiņa beigām.

   (sal. ar 44., 45., 47.–55. un 58. punktu)