TIESAS SPRIEDUMS (sestā palāta)

2016. gada 21. janvārī ( *1 )

“Apelācijas sūdzība — Kopienas preču zīme — Regula (EK) Nr. 40/94 — 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts — Vārdiska preču zīme “Carrera” — Valsts un Kopienas vārdisku preču zīmju “CARRERA” īpašnieka iebildumi — Sajaukšanas iespēja — Agrākas preču zīmes reputācija”

Lieta C‑50/15 P

par apelācijas sūdzību atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. pantam, ko 2015. gada 5. februārī iesniedza

Kurt Hesse , ar dzīvesvietu Nirnbergā (Vācija), ko pārstāv M. Krogmann, Rechtsanwalt,

apelācijas sūdzības iesniedzējs,

pārējie lietas dalībnieki –

Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Schifko,

atbildētājs pirmajā instancē,

Hubert Ampferl , Lutter & Partner GmbH maksātnespējas administrators, agrāk – Lutter & Partner GmbH,

prasītājs pirmajā instancē,

Dr. Ing. h.c. F. Porsche AG , Štutgarte (Vācija), ko pārstāv E. Stolz, Rechtsanwalt,

persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē.

TIESA (sestā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], tiesneši Ž. K. Bonišo [J. C. Bonichot] un S. Rodins [S. Rodin] (referents),

ģenerāladvokāts H. Saugmandsgors Ēe [H. Saugmandsgaard Øe],

sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1

K. Hesse ar savu apelācijas sūdzību lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 27. novembra spriedumu lietā Hesse un Lutter & Partner/ITSB – Porsche (“Carrera”) (T‑173/11, EU:T:2014:1001, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”), ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja viņa prasību atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelācijas ceturtās padomes 2011. gada 11. janvāra lēmumu lietā R 306/2010‑4 attiecībā uz iebildumu procesu starp DrIng. h.c. F. Porsche AG (turpmāk tekstā –“Porsche”) un K. Hesse attiecībā uz pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Carrera” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

Atbilstošās tiesību normas

2

Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) tika atcelta un aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.), kas stājās spēkā 2009. gada 13. aprīlī. Tomēr, ņemot vērā konkrētā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumu, šajā lietā joprojām ir piemērojama Regula Nr. 40/94.

3

Regulas Nr. 40/94 8. pantā “Relatīvs atteikuma pamatojums” ir noteikts:

“1.   Ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē:

[..]

b)

ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi].

[..]

5.   Turklāt, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei, un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja, attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi, tā ir Kopienā pazīstama [tai ir reputācija] un, attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi, tā ir pazīstama [tai ir reputācija] attiecīgajā dalībvalstī, un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirīguma vai atpazīstamības [atšķirtspējas vai reputācijas] vai tai kaitēt.”

Tiesvedības priekšvēsture

4

2007. gada 16. februārī K. Hesse iesniedza ITSB pieteikumu vārdisku apzīmējumu “Carrera” reģistrēt kā Kopienas preču zīmi.

5

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst tostarp 9. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām (turpmāk tekstā – “Nicas nolīgums”) un atbilst šādam aprakstam:

“iekārtas skaņas vai attēlu ierakstam, pārraidei vai reproducēšanai; televīzijas aparāti; magnētiskās informācijas vides; datoraparatūra un datori skaņas un attēlu ierakstam, apstrādei un reproducēšanai; elektriskās iekārtas un aparāti datu un ziņu apstrādei un sūtīšanai; digitālo ierakstu nesēji; digitālo datu uzglabāšanas nesēji; optisko datu un ierakstu nesēji; mobilie televizori, it īpaši baterijas televizori; DVD lasītāji; daudzfunkcionālu ciparvideodisku ierakstītāji; videomagnetafoni; cieto disku diskdziņi, televīzijas uztvērēji, satelītu uztvērēji, analogie un digitālie raidītāji un uztvērēji; USB; Scart Sticks; kontaktkartes (plug‑in cards); DVD diski; CD‑ROM diski; antenu uzstādīšanas iekārtas; satelītantenas; virszemes antenas; augstas precizitātes iekārtas; mājas kinoteātris; mobilie aparāti audio un video ierakstu reproducēšanai; skaļruņu korpusi; diktofoni; mobilās navigācijas ierīces, it īpaši mobilās satelītu navigācijas iekārtas; visu iepriekš minēto preču kombinācijas; visas iepriekš minētās preces, kas nav iebūvējamas automašīnās kā sērijveida aprīkojums vai aprīkojums pēc speciāla pasūtījuma”.

6

Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2007. gada 23. jūlijaBulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 36/2007.

7

2007. gada 26. jūlijāPorsche, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret preču zīmes “Carrera” reģistrāciju attiecībā uz šī sprieduma 5. punktā minētajām precēm.

8

Porsche iebildumu pamatojumam atsaucās uz šādām agrākām preču zīmēm:

Kopienas vārdiska preču zīme “CARRERA”, kas 2001. gada 22. janvārī ITSB reģistrēta ar Nr. 283879, lai apzīmētu preces, kas saskaņā ar Nicas nolīgumu ietilpst 12. klasē un atbilst šādam aprakstam: “automašīnas un to rezerves daļas, sauszemes transportlīdzekļi un kuģi, kā arī to rezerves daļas, izņemot divriteņus un to rezerves daļas”;

Vācijas vārdiska preču zīme “CARRERA”, kas reģistrēta 1976. gada 7. jūlijā ar Nr. 946370 un kuras reģistrācija pagarināta līdz 2012. gadam, lai apzīmētu preces, kas saskaņā ar Nicas nolīgumu ietilpst 12. klasē un atbilst šādam aprakstam: “automašīnas, proti, sporta automašīnas”.

9

Iebildumu pamatojumam tika norādīti Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā paredzētie pamati.

10

Iebildumu nodaļa ar 2010. gada 25. februāra lēmumu noraidīja iebildumus, uzskatot, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja un ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes īpašnieks nevarēja netaisnīgi gūt labumu no agrāko preču zīmju atšķirtspējas un reputācijas vai tām nodarīt kaitējumu.

11

2010. gada 4. martāPorsche iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

12

Ar apstrīdēto lēmumu ITSB Apelācijas ceturtā padome (turpmāk tekstā – “Apelācijas padome”) apmierināja minēto apelācijas sūdzību, atceļot Iebildumu nodaļas lēmumu, pamatojoties tostarp uz sajaukšanas iespējas esamību starp konkrētajām precēm attiecībā uz “mobilajām navigācijas ierīcēm, it īpaši mobilajām satelītu navigācijas iekārtām”.

13

Pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas reģistrācijai pieteiktā preču zīme daļēji tika nodota sabiedrībai Lutter & Partner GmbH.

14

Pēc šīs nodošanas divi vārdiskas preču zīmes “Carrera” reģistrācijas pieteikumi tika reģistrēti ITSB datu bāzēs, proti, pirmkārt, reģistrācijas pieteikums ar numuru 5723432 attiecībā uz atsevišķām iepriekš 5. punktā minētajām precēm, tostarp “mobilajām navigācijas ierīcēm, it īpaši mobilajām satelītu navigācijas iekārtām”, un, otrkārt, reģistrācijas pieteikums ar numuru 10881332 attiecībā uz pārējām iepriekš 5. punktā minētajām precēm.

Tiesvedība Vispārējā tiesā un pārsūdzētais spriedums

15

Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 22. martā, K. Hesse cēla Vispārējā tiesā prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, izvirzot divus pamatus, t.i., pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un, otrkārt, minētās regulas 8. panta 5. punkta pārkāpumu.

16

Ar Vispārējās tiesas 2014. gada 21. novembra rīkojumu Lutter & Partner GmbH tika atļauts daļēji aizstāt K. Hesse kā prasītāju minētajā tiesvedībā, proti, ciktāl tā attiecas uz vārdiskas preču zīmes “Carrera” reģistrācijas pieteikumu Nr. 10881332.

17

Pēc tam, kad Vispārējā tiesa pakārtotos prasījumus atzina par nepieņemamiem, tā ar pārsūdzēto spriedumu noraidīja prasību pilnībā kā nepamatotu.

Lietas dalībnieku prasījumi

18

K. Hesse prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

atcelt apstrīdēto lēmumu un noraidīt iebildumus, kas celti pret 2007. gada 16. februārī iesniegto Kopienas reģistrācijas pieteikumu Nr. 5723432;

pakārtoti – nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai un

piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

19

Porsche un ITSB lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest K. Hesse atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Par apelācijas sūdzību

Par pirmo pamatu

20

Ar savu pirmo pamatu K. Hesse būtībā norāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 42.–46. punktā ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā attiecībā uz konkrēto preču līdzību. Šajā ziņā viņš apgalvo, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp konkrētajām precēm, tostarp šajā lietā – šo preču attiecīgā izcelsme, tirgvedība, izplatīšanas kanāli un tirdzniecības vietas, vai faktori, kuros mobilās navigācijas ierīces nošķiramas no automašīnām. Ja Vispārējā tiesa šos būtiskos apstākļus būtu ņēmusi vērā pilnībā, tā nebūtu varējusi konstatēt funkcionālo papildinātību un līdz ar to – līdzību starp šīm precēm.

21

Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, kā Vispārējā tiesa pamatoti norādījusi pārsūdzētā sprieduma 36. punktā, ka, lai novērtētu preču vai pakalpojumu līdzību, ir jāņem vērā visi atbilstošie faktori, kas raksturo saikni starp šīm precēm vai šiem pakalpojumiem. Šie faktori it īpaši ietver to raksturu, funkcionālo uzdevumu, izmantošanu, kā arī to konkurējošo vai papildinošo raksturu (skat. it īpaši spriedumus Sunrider/ITSB, C‑416/04 P, EU:C:2006:310, 85. punkts, un Les Éditions Albert René/ITSB, C‑16/06 P, EU:C:2008:739, 65. punkts).

22

Ciktāl K. Hesse Vispārējai tiesai ar savu pirmo pamatu pārmet to, ka tā neesot ņēmusi vērā visus atbilstošos faktorus, kuri raksturo saikni starp konkrētajām precēm, tostarp šo preču izcelsmi, tirgvedību, izplatīšanas kanālus un tirdzniecības vietas, ir jānorāda, pirmkārt, ka ar minēto pamatu aptvertajā pārsūdzētā sprieduma daļā Vispārējā tiesa apstiprināja Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru konkrētās preces ir līdzīgas to papildinošā rakstura dēļ, tostarp minētā sprieduma 43. punktā norādot, ka šajā kontekstā K. Hesse specifiski izvirzītie argumenti nevarēja atspēkot šo secinājumu.

23

Otrkārt, lai gan attiecīgo preču papildinošais raksturs ir tikai viens no vairākiem citiem faktoriem, tādiem kā šo preču raksturs, izmantojums vai izplatīšanas kanāli, saistībā ar kuriem var vērtēt preču līdzību, tomēr runa ir par autonomu kritēriju, kas pats par sevi var pamatot šādas līdzības esamību.

24

Treškārt, no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Vispārējai tiesai, ja vien ir ievēroti vispārējie tiesību principi un procesuālās normas par pierādīšanas pienākumu un pierādījumu iegūšanu un nav sagrozīti pierādījumi, nav pienākuma tieši pamatot savus vērtējumus attiecībā uz katra tai iesniegtā pierādījuma vērtību, it īpaši tad, ja tā uzskata, ka šie pierādījumi nav svarīgi vai tiem nav nozīmes lietas izlemšanai (spriedums Dorsch Consult/Padome un Komisija, C‑237/98 P, EU:C:2000:321, 51. punkts).

25

Šajos apstākļos Vispārējā tiesa nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 42.–46. punktā apstiprinot Apelācijas padomes vērtējumu, atbilstoši kuram konkrētās preces ir līdzīgas to papildinošā rakstura dēļ, neveicot šajā nolūkā minēto preču izcelsmes, tirgvedības, izplatīšanas kanālu un tirdzniecības vietu analīzi.

26

Turklāt, ciktāl K. Hesse saistībā ar šo pamatu apgalvo, ka šajā ziņā atbilstošo faktoru pareizai izsvēršanai būtu jāliek Vispārējai tiesai konstatēt konkrēto preču līdzības neesamību, tā faktiski apstrīd vienīgi faktu vērtējumus (skat. pēc analoģijas rīkojumus DMK/ITSB, C‑346/12 P, EU:C:2013:397, 44. un 45. punkts, kā arī Greinwald/Wessang, C‑608/12 P, EU:C:2014:394, 35. punkts).

27

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pirmais pamats ir jānoraida kā daļēji nepieņemams un daļēji nepamatots.

Par otro pamatu

28

Ar savu otro pamatu K. Hesse būtībā norāda, ka Vispārējā tiesa tostarp pārsūdzētā sprieduma 59. un 60. punktā esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apstiprinot, ka agrākās preču zīmes bija ieguvušas reputāciju Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē. It īpaši Vispārējā tiesa esot acīmredzami sagrozījusi tai iesniegtos faktus un pierādījumus, neņemot vērā noteiktus būtiskus uzņēmuma GfK īstenotās aptaujas rezultātus, no kuriem izrietot, ka galu galā sabiedrība sasaistot preču zīmi “CARRERA” nevis ar automašīnām, bet vispirms ar rotaļlietām, it īpaši bērniem domātām elektriskajām sacīkšu trasēm. Balstoties uz šiem rezultātiem, Vispārējai tiesai esot bijis jākonstatē, ka preču zīmei “CARRERA” nav reputācijas Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē.

29

Ciktāl K. Hesse ar šo pamatu tiecas pierādīt, ka Vispārējā tiesa esot nepamatoti apstiprinājusi, ka agrākās preču zīmes bija ieguvušas reputāciju Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē, ir jānorāda, ka šis konstatējums ietilpst Vispārējās tiesas veiktā faktu vērtējuma jomā, kas saskaņā ar šī sprieduma 24. punktā minēto Tiesas pastāvīgo judikatūru nevar būt apelācijas sūdzības priekšmets, ja vien nebūtu sagrozīti šai tiesai iesniegtie fakti un pierādījumi.

30

Šajā ziņā ir jāatgādina, kā arī izriet no Tiesas pastāvīgās judikatūras, ka šādai sagrozīšanai ir skaidri jāizriet no lietas materiāliem tā, lai nebūtu jāveic jauna faktu un pierādījumu izvērtēšana (skat. tostarp spriedumu Waterford Wedgwood/Assembled Investments (Proprietary), C‑398/07 P, EU:C:2009:288, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).

31

Būtībā vienīgi apgalvojot, ka, ja Vispārējā tiesa būtu ņēmusi vērā noteiktus citus uzņēmuma GfK īstenotās aptaujas rezultātus un elementus, ne vien tos, kurus ņēmusi vērā Apelācijas padome, šai tiesai būtu bijis jāsecina, ka preču zīmei “CARRERA” nav reputācijas, K. Hesse nepierāda, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētajā spriedumā būtu izdarījusi kļūdainu tai iesniegto faktu vērtējumu un vēl jo vairāk – to sagrozīšanu.

32

No iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemams un katrā ziņā acīmredzami nepamatots.

Par trešo pamatu

33

Ar savu trešo pamatu K. Hesse būtībā apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka pastāvēja “tēla pārnešanas” risks par labu reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei. Vispārējās tiesas šajā ziņā sniegtajos apsvērumos neesot ievēroti Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta piemērošanas nosacījumi. It īpaši neesot pieņemami, ka tā iespējamība vien, ka preces, attiecībā uz kurām lūgta preču zīmes reģistrācija, varētu tikt izmantotas automašīnās, un to tehniskā būtība pamatotu šī panta piemērošanu. Apelācijas padomes apsvērumi šajā kontekstā absolūti neesot argumentēti un nekādā ziņā nepamato “sociālu ieradumu”, kas var izraisīt tēla pārnešanu minētā panta mērķiem. Apelācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā, tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka šajā lietā konfliktējošās preces nav līdzīgas, kā viņš to apgalvoja saistībā ar pirmo pamatu.

34

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka saistībā ar savu trešo pamatu K. Hesse, neprecizējot ne pārsūdzētā sprieduma motīvu daļas punktus, kurus viņš apstrīd, ne kļūdu tiesību piemērošanā, ko Vispārējā tiesa tajos esot pieļāvusi, izvirza līdzīgu argumentāciju tai, ko viņš izklāstīja Vispārējā tiesa, kritizējot Apelācijas padomes vērtējumu attiecībā uz “tēla pārnešanas” risku par labu reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, t.i., argumentu, ko Vispārējā tiesa noraidīja pārsūdzētā sprieduma 69.–73. punktā.

35

Otrkārt, ciktāl K. Hesse apstrīd “tēla pārnešanas” iespēju, balstoties uz pieņēmumu, saskaņā ar kuru konkrētās preces neesot līdzīgas, pietiek norādīt, ka apelācijas sūdzības pirmais pamats, kas vērsts pret Vispārējās tiesas apgalvojumu, ka šāda līdzība pastāv, tika noraidīts šī sprieduma 22.–27. punktā.

36

Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida.

37

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, apelācijas sūdzība ir jānoraida pilnībā.

Tiesāšanās izdevumi

38

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Porsche un ITSB ir prasījuši piespriest K. Hesse atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā šis spriedums K. Hesse ir nelabvēlīgs, viņam ir jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt Porsche un ITSB tiesāšanās izdevumus.

 

Ar šādu pamatojumu Tiesa (sestā palāta) nospriež:

 

1)

apelācijas sūdzību noraidīt;

 

2)

Kurt Hesse atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

 

[Paraksti]


( *1 )   Tiesvedības valoda – vācu.