1.

Šī apelācijas sūdzība ir vērsta pret Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 25. novembra spriedumu Simba Toys/ITSB – Seven Towns (Kubs ar režģa struktūras virsmām) ( 2 ), kurā Vispārējā tiesa noraidīja prasību atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Otrās apelācijas padomes lēmumu ( 3 ) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Simba Toys GmbH & Co. KG un Seven Towns Ltd.

2.

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa apstiprināja Biroja lēmumu, noraidot Vācijas rotaļlietu ražotāja Simba Toys (turpmāk tekstā – “Simba Toys” vai “apelācijas sūdzības iesniedzējs”) prasību atzīt par spēkā neesošu trīsdimensiju preču zīmi, kam ir Rubika kuba forma un kas reģistrēta attiecībā uz “trīsdimensiju mozaīkmīklām”.

3.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs tostarp apgalvo, ka ir pārkāptas Regulas (EK) Nr. 207/2009 ( 4 ) 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) un ii) punkta prasības, kas attiecas uz apzīmējumiem, kuri sastāv no pašas preces formas.

4.

Kā jau esmu norādījis citā tiesvedībā, šāda veida apzīmējumu problemātiku raksturo īpatnības, kas saistītas ar risku, ka no preču zīmes reģistrācijas izrietošā ekskluzivitāte tiek attiecināta uz attiecīgās preces lietošanas īpašībām, kas izpaužas tās formā. Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā ietvertās prasības nepieļauj iespēju radīt monopolu attiecībā uz attiecīgās preces būtisku iezīmi, liedzot preču zīmju tiesības izmantot šo tiesību pamatprincipiem neatbilstošā nolūkā ( 5 ).

5.

Pēdējos gados Tiesa vairākkārt ir interpretējusi šīs tiesību normas ( 6 ), tomēr to piemērošana turpina izraisīt strīdus.

6.

Regulas Nr. 207/2009 ( 7 ) 7. panta “Absolūta atteikuma pamatojums” 1. punkta e) apakšpunktā ir noteikts:

“1.   Nereģistrē:

[..]

[..].”

7.

1996. gada 1. aprīlīSeven Towns iesniedza Birojā preču zīmes reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz turpinājumā attēloto “trīsdimensiju mozaīkmīklu” (turpmāk tekstā – “strīdīgais apzīmējums”), kas ietilpst 28. klasē atbilstoši 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, ar grozījumiem:

.

8.

Šī preču zīme tika reģistrēta 1999. gada 6. aprīlī (Nr. 162784).

9.

2006. gada 15. novembrīSimba Toys iesniedza pieteikumu par šīs reģistrācijas spēkā neesamības atzīšanu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 ( 8 ) 51. panta 1. punkta a) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta a)–c) un e) apakšpunktu. Ar 2008. gada 14. oktobra lēmumu Biroja Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu. 2008. gada 23. oktobrīSimba Toys šo lēmumu pārsūdzēja.

10.

Ar 2009. gada 1. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Biroja Otrā apelācijas padome noraidīja pārsūdzību.

11.

Noraidot iebildumu attiecībā uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pārkāpumu, Apelācijas padome norādīja, ka apstrīdētajai formai acīmredzami nav mozaīkmīklas formas un nevar arī atzīt, ka to nosaka pašas preces raksturs. Attiecībā uz iebildumu, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu, tā tostarp norādīja, ka formas būtiskas iezīmes un it īpaši “kuba režģa struktūra” nesniedz nekādas norādes ne par preces funkciju, ne pat par jebkādas funkcijas pastāvēšanu.

12.

Simba Toys cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu ar prasības pieteikumu, kas iesniegts Vispārējās tiesas kancelejā 2009. gada 6. novembrī.

13.

Simba Toys izvirzīja astoņus pamatus, no kuriem divi – otrais un trešais pamats – attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta attiecīgi ii) un i) punktu.

14.

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa noraidīja prasību pilnībā kā nepamatotu.

15.

Pārsūdzētā sprieduma 27.–77. punktā Vispārējā tiesa noraidīja otro pamatu, kurš sastāv no astoņām daļām, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu.

16.

Citējot Savienības tiesu judikatūru un it īpaši spriedumu Lego Juris/ITSB ( 9 ) (pārsūdzētā sprieduma 31.–42. punkts), Vispārējā tiesa vispirms konstatēja apstrīdētā apzīmējuma būtiskās iezīmes, apgalvojot, ka to veido, pirmkārt, kuba forma un, otrkārt, režģa struktūra, kas ir norādīta uz katras kuba virsmas (pārsūdzētā sprieduma 43.–47. punkts).

17.

Turpinājumā Vispārējā tiesa norādīja, ka jānovērtē, vai visas minētās būtiskās iezīmes “atbilst” attiecīgās preces tehniskajai funkcijai (pārsūdzētā sprieduma 48. punkts).

18.

Vispārējā tiesa minēja apstrīdētā lēmuma 28. punktu, kuru apstrīdējusi prasītāja, norādot: “Piemērojot [Regulas Nr. 207/2009] 7. panta 1. punkta [e) apakšpunkta ii) punktu], trīsdimensiju preču zīmes spēkā neesamības pamatiem ir jābalstās vienīgi uz preču zīmes attēlojuma, kāds tas ticis iesniegts, pārbaudi, nevis uz piedēvētām vai šķietamām neredzamām īpašībām”; apstrīdētās preču zīmes grafiskais attēlojums “neierosina [domāt] par kādu specifisku funkciju, pat ja tiek ņemtas vērā preces, proti, “trīsdimensiju mozaīkmīklas””; šajā lietā veicamā vērtējuma ietvaros nav jāņem vērā mīklas, kas saukta par “Rubika kubu”, “labi zināmā” spēja rotēt un nav “prettiesiski un ar atpakaļvērstu spēku” jāatklāj šajos attēlojumos funkcionalitāte; kuba režģa struktūra nesniedz nekādu norādi par tā funkciju un pat ne par jebkādas funkcijas esamību, un “ir neiespējami secināt, ka tā var “sniegt [konkurences] priekšrocību vai tehnisku iedarbību trīsdimensiju mozaīkmīklu nozarē”; izskatāmā forma neietver “nekādu norādi uz mozaīkmīklu, ko tā [veido]”.

19.

Vispārējā tiesa noraidīja prasītājas otrā pamata pirmo, otro un septīto daļu, kas balstītas uz apgalvojumu, ka kuba režģa struktūras melnās līnijas ir “tehniskas funkcijas sekas”, ko veido rotācija vai cita mozaīkmīklas individuālo elementu pārvietošanas iespēja (pārsūdzētā sprieduma 51.–55. punkts) vai arī “pilda šo funkciju”, nošķirot mozaīkmīklas atsevišķus elementus tā, lai tos varētu pārvietot ar rotējošām kustībām (pārsūdzētā sprieduma 52.–62. punkts).

20.

Līdzīgi Vispārējā tiesa noraidīja pamata trešo un ceturto daļu, attiecīgi, par to, ka nav ņemtas vērā šīs normas pamatā esošās vispārējās intereses (pārsūdzētā sprieduma 63. un 64. punkts), kā arī par kritiku attiecībā uz Biroja šajā ziņā izdarītajiem konstatējumiem (pārsūdzētā sprieduma 65.–68. punkts).

21.

Turpinājumā Vispārējā tiesa noraidīja pamata piekto daļu, kas balstīta uz prasītājas apgalvojumu, ka, tāpat kā šajā lietā, lietās, kas ir spriedumu Philips ( 10 ), kā arī Lego Juris/ITSB – Mega Brands (“Sarkans Lego klucītis”) ( 11 ) pamatā, attiecīgās formas tehniskā funkcija tieši neizrietēja no apzīmējuma (pārsūdzētā sprieduma 69.–72. punkts).

22.

Galu galā Vispārējā tiesa noraidīja šī pamata sesto un astoto daļu, attiecīgi, par alternatīvo formu neesamību, kas varētu pildīt to pašu tehnisko funkciju, kā arī par apgalvojumu, ka līdzīgas trīsdimensiju mozaīkmīklas bija jau zināmas pirms apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas (pārsūdzētā sprieduma 73.–76. punkts).

23.

Pārsūdzētā sprieduma 78.–83. punktā Vispārējā tiesa noraidīja trešo pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pārkāpumu.

24.

Sprieduma motīvu daļas turpinājumā Vispārējā tiesa atzina par nepamatotiem arī pārējos prasītājas izvirzītos pamatus un rezultātā noraidīja prasību kopumā.

25.

Apelācijas sūdzībā Simba Toys lūdz Tiesu atcelt pārsūdzēto spriedumu un atcelt apstrīdēto Apelācijas padomes lēmumu, kā arī piespriest Birojam un Seven Towns atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan par apelācijas tiesvedību, gan par tiesvedību Vispārējā tiesā.

26.

Birojs un Seven Towns lūdz Tiesu noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest Seven Towns atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

27.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza sešus pamatus. Attiecīgi, pirmais un otrais pamats attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) un i) punkta pārkāpumu ( 12 ).

28.

Es veikšu tikai divu minēto pamatu analīzi, kuriem, manuprāt, – ņemot vērā apelācijas tiesvedības īpatnības – ir izšķiroša nozīme šīs lietas izskatīšanā.

29.

Kā jau esmu norādījis ( 13 ), vispārējā interese, kas ir Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā ietverto reģistrācijas šķēršļu pamatā, ir balstīta uz to, lai publiskajā jomā saglabātu attiecīgās preces būtiskās iezīmes, kas ir atspoguļotas tās formā.

30.

Šīs normas pamatojums izriet no preču zīmju aizsardzības sistēmas aksioloģiskiem nosacījumiem. Šī sistēma pirmām kārtām rada pamatu godīgai konkurencei, uzlabojot tirgus pārskatāmību. Ekskluzīvas tiesības lietot attiecīgo apzīmējumu neierobežo konkurentu brīvību piedāvāt preces. Viņi var brīvi smelties no potenciālo apzīmējumu pulka, kuru skaits patiešām ir neierobežots.

31.

Tomēr atsevišķās situācijās preču zīmes ekskluzīvo tiesību pastāvēšana var izraisīt konkurences traucējumus. Tas it īpaši attiecas uz tādu apzīmējumu reģistrāciju, kas atveido attiecīgās preces formu.

32.

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkts palīdz izvairīties no situācijas, kurā formas reģistrācija, radot ekskluzivitāti attiecībā uz preces pamatelementiem no efektīvas konkurences viedokļa attiecīgajā tirgū, ļautu iegūt negodīgas priekšrocības konkurences ziņā. Šāda situācija apdraudētu preču zīmju aizsardzības sistēmas pastāvēšanas mērķi.

33.

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā ir izslēgta tādas formas reģistrācija, kuras visas būtiskās iezīmes izriet no attiecīgās preces rakstura ( 14 ). Atbilstoši šai tiesību normai formas, kuru būtiskās iezīmes ir neatraujami saistītas ar attiecīgās preces funkcijām vai pamatuzdevumiem, reģistrācija tiek atteikta. Šādu iezīmju rezervēšana vienam ekonomikas dalībniekam apgrūtinātu konkurējošiem uzņēmumiem iespēju piešķirt savām precēm formu, kas būtu noderīga minēto preču lietošanai ( 15 ).

34.

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkts ļauj izvairīties no situācijām, kad preču zīmju tiesības radītu vienai sabiedrībai monopolu uz tehnisku risinājumu vai preču funkcionālu iezīmi, ko lietotājs varētu meklēt konkurentu precēs ( 16 ). Šajās tiesību normās ir nodrošināts, ka sabiedrības nevar izmantoto preču zīmju tiesības, lai neierobežoti pagarinātu ekskluzīvas tiesības uz tehniskajiem risinājumiem ( 17 ).

35.

Jānorāda, ka preču zīmju aizsardzības sistēmas mērķis atšķiras no dažu citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pamatprincipiem, kas atbalsta inovācijas un kreativitāti. Šī mērķu atšķirība rada skaidrību par to, kādēļ tiesību, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas, aizsardzības iespēja ir beztermiņa, bet citu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību likumdevējs ir ierobežojis laikā. Ja preču zīmju sistēma tiktu izmantota ar mērķi attiecināt ekskluzivitāti uz nemateriālām lietām – tādām kā dizainparaugi, izgudrojumi vai darbi, ko aizsargā autortiesības – kuru aizsardzība principā ir ierobežota laikā, tas apdraudētu pieņēmumu, kas ir preču zīmju aizsardzības pamatā ( 18 ).

36.

Vispirms aplūkošu argumentu par tāda spēkā neesamības pamata neievērošanu, kas attiecas uz formu, kura izriet no attiecīgās preces īpašībām.

37.

Šī pamata analīze ir īpaši būtiska tādēļ, ka replikas rakstā Birojs piedāvā citādu interpretāciju, nekā izriet no sprieduma Hauck ( 19 ).

38.

Jāatgādina, ka šajā spriedumā Tiesa nolēma, ka minētā reģistrācijas spēkā neesamības pamata piemērošana neattiecas tikai uz “dabiskām” precēm, kam nav alternatīvu formu, vai “reglamentētām” precēm, kuru forma ir ierobežota normās, bet ietver visus apzīmējumus, ko veido tikai un vienīgi preces forma, kura atveido funkcionālās īpašības, kas ir neatraujami saistītas ar šīs preces raksturīgajām funkcijām ( 20 ).

39.

Birojs apgalvo, ka šī interpretācija ir pārāk plaša un ka praksē tā var radīt būtiskus ierobežojumus iespējai reģistrēt apzīmējumus, kas veido preces formu, jo katra šāda forma satur pašai precei raksturīgas iezīmes. Birojs uzskata, ka minētais spēkā neesamības pamats ir piemērojams tikai normētām formām, kas ir noteiktas iepriekš un kam nav alternatīvu formu.

40.

Nepiekrītu šim viedoklim.

41.

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punktā paredzētā reģistrācijas atteikuma mērķis ir aizsargāt vispārējās intereses, liedzot reģistrēt formas, kuru visas iezīmes ir neatraujami saistītas ar šīs preces raksturīgo funkciju vai funkcijām. Biroja ieteiktā interpretācija neatbilstu funkcijai, kas izriet no normas ratione legis, jo tā potenciāli ļautu reģistrēt vispārpieņemtas attiecīgās preces iezīmes. Šāda interpretācija atļautu, piemēram, reģistrēt kubu, kas tiek izmantots kauliņu spēlē, kā arī galda spēlēs, jo šāda kuba forma ir nevis reglamentēta, bet gan vienīgi vispārīgi pieņemta. Turklāt šādas šauras interpretācijas gadījumā šī tiesību norma zaudē jēgu, jo standartizētām formām acīmredzami nav atšķirtspējas un tās nevar to iegūt arī izmantošanas ceļā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta, kā arī 3. punkta izpratnē.

42.

Šajā lietā attiecībā uz pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) punkta pārkāpumu Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka “ir skaidrs, ka konkrēto preču raksturs, konkrētajā gadījumā – trīsdimensiju mozaīkmīkla, nekādi nenosaka, ka šīm precēm ir jābūt kuba ar režģa struktūras virsmām formai. Tādējādi, [..] no lietas materiāliem izriet, ka jau kopš reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīža trīsdimensiju mozaīkmīklas, pat tās, kurām ir rotācijas spēja, pastāvēja ļoti daudzās dažādās formās, it īpaši diapazonā no visplašāk sastopamajām ģeometriskām formām (piemēram, kubiem, piramīdām, sfērām un konusiem) līdz celtņu, vēsturisko pieminekļu, priekšmetu vai dzīvnieku formām” (pārsūdzētā sprieduma 82. punkts).

43.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs turpina apgalvot, ka Vispārējā tiesa kļūdaini ir piemērojusi aplūkojamo spēkā neesamības pamatu, jo – pēc tās domām – visas aplūkojamā apzīmējuma iezīmes izriet no attiecīgajai preču kategorijai raksturīgām lietošanas īpašībām. Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pārāk plaši definējusi preču kategoriju kā visas trīsdimensiju mozaīkmīklas, bet šeit ir runa par konkrētu mozaīkmīklas veidu – mozaīkmīklu “maģiskā kuba” formā.

44.

Birojs un Seven Towns aizstāv viedokli, kas izriet no pārsūdzētā sprieduma, it īpaši attiecībā uz attiecīgās preču kategorijas noteikšanu.

45.

Vēlos uzsvērt – kā izriet no lietas dalībnieku argumentiem – strīdīgā apzīmējuma vērtējums no aplūkojamā spēkā neesamības pamata viedokļa ir atkarīgs no tā, vai attiecīgā preču kategorija tiek aptverta plaši kā visas trīsdimensiju mozaīkmīklas, vai arī konkrēti – kā modelēšanas kauliņi vai arī kā “maģiskais kubs” ( 21 ). Pēdējā minētā forma, kas ir ar melnu režģi sadalīta kauliņa forma, neapšaubāmi ir dabiska forma.

46.

Jānorāda, ka aplūkojamo preču attiecīgās kategorijas noteikšana ir fakta jautājums. Vispārējās tiesas vērtējumu par to, vai “maģiskais kubs” ir atsevišķa preču kategorija, apelācijas ietvaros nevar tikt apstrīdēts, ja vien lietas dalībnieks neiesniedz pierādījumus par faktu vai pierādījumu sagrozīšanu.

47.

Ir taisnība, ka daži apelācijas sūdzībā norādītie argumenti, iespējams, varētu tikt interpretēti tādējādi, ka ar tiem ir domāts izvirzīt šādu pamatu, kas attiecas uz faktu vai pierādījumu sagrozīšanu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā apstākļus, ka maģiskie kubi bija pazīstami tirgū reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā, kā arī nav ņēmusi vērā tirgus izpēti, no kuras izrietēja, ka Vācijā lielākā daļa patērētāju pazina šo rotaļlietu, nesaistot to ar konkrētu ražotāju. Apelācijas sūdzības iesniedzējs atkal norādīja minēto argumentu tiesas sēdē, turpinot apgalvot, ka strīdīgajai formai ir vispārējs raksturs.

48.

Tomēr, tā kā apelācijas sūdzībā norādītā otrā pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzējs nav skaidri atsaucies uz argumentiem attiecībā uz Vācijā veikto tirgus izpēti un nesaista to ar kritiku par Vispārējās tiesas pārsūdzētā sprieduma 80.–82. punktā izdarītajiem secinājumiem, manuprāt, nevar secināt, ka tā izvirza pamatu par faktu vai pierādījumu sagrozīšanu.

49.

Jāatgādina, ka pamatam par faktu vai pierādījumu sagrozīšanu Tiesas veiktajā kontrolē apelācijas ietvaros ir izņēmuma raksturs, kādēļ pastāvīgajā judikatūrā apelācijas sūdzības iesniedzējam ir prasīts ne tikai skaidri norādīt faktus vai pierādījumus, kas, pēc tās domām, ir sagrozīti, bet arī norādīt uz attiecīgajām kļūdām Vispārējās tiesas secinājumos. Šādai sagrozīšanai ir acīmredzami jāizriet no lietas materiāliem tā, lai nebūtu vajadzības vēlreiz izvērtēt faktus un pierādījumus ( 22 ).

50.

Šo formālo prasību stingra piemērošana, manuprāt, ir vajadzīga, ievērojot sagrozīšanas pamata īpašo raksturu, kas balstīts uz pieņēmumu, ka Vispārējā tiesa acīmredzami ir pārsniegusi pierādījumu saprātīgas vērtēšanas robežas ( 23 ).

51.

Līdz ar to piedāvāju otro pamatu noraidīt kā nepieņemamu.

52.

Reģistrācijas atteikuma vai atzīšanas par spēkā neesošu pamats, kas ir ietverts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā, ir piemērojams apzīmējumiem, kas sastāv “tikai un vienīgi” no preces formas, kura ir “vajadzīga” tehniska rezultāta iegūšanai.

53.

Tādējādi likumdevējs ir ņēmis vērā apstākli, ka ikviena preces forma kaut kādā ziņā ir funkcionāla un ka nevar atteikt preces formas reģistrāciju kā preču zīmi tikai tādēļ, ka tai ir funkcionālas iezīmes. Ar vārdiem “tikai un vienīgi” un “vajadzīga” minētajā tiesību normā ir nodrošināts, ka reģistrācija tiek atteikta tikai tām preces formām, kuras ietver vienīgi tehnisku risinājumu un kuru kā preču zīmju reģistrācija tādējādi faktiski apgrūtinātu šī tehniskā risinājuma izmantošanu citiem uzņēmumiem ( 24 ).

54.

Attiecībā uz apzīmējumiem, kas sastāv “tikai un vienīgi” no preces funkcionālās formas, kura ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, šis nosacījums ir izpildīts, ja visas minētās formas (apzīmējuma) pamatiezīmes pilda tehnisku funkciju. Bet šāda apzīmējuma reģistrāciju nevar atteikt, pamatojoties uz šo tiesību normu, ja minētā preces forma satur nozīmīgu elementu, kam nav funkcionāla rakstura, piemēram, dekoratīvu vai iztēles radītu elementu, kam ir būtiska nozīme ( 25 ).

55.

Runājot par formu, kas ir “vajadzīga” norādītā tehniskā rezultāta panākšanai, šis nosacījums nenozīmē, ka minētajai formai ir jābūt vienīgajai, kas ļauj iegūt šo rezultātu. Tātad var pastāvēt alternatīvas citu izmēru vai cita dizaina formas, kas ļauj sasniegt to pašu tehnisko rezultātu. Jāpatur prātā, ka preces formas kā preču zīmes reģistrācija sniedz iespēju aizliegt citām sabiedrībām lietot ne tikai šo formu, bet arī līdzīgas formas. Tādējādi varētu izrādīties, ka arī liels skaits alternatīvu formu kļūtu nepieejams konkurentiem ( 26 ).

56.

Atbilstoši šiem principiem apzīmējums, kas sastāv no preces formas, kura vajadzīga tikai tehniska rezultāta iegūšanai un nesatur būtiskas nefunkcionālas iezīmes, nevar tikt reģistrēta kā preču zīme, jo šāda reģistrācija pārāk ierobežotu konkurentu iespējas laist tirgū preces, kuru formas satur tādu pašu tehnisko risinājumu ( 27 ).

57.

Pirmais pamats, kas attiecas uz pārsūdzētā sprieduma 50.–77. punktu, būtībā aptver divas daļas.

58.

Pamata pirmajā daļā apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir nepareizi noraidījusi tā apgalvojumu, ka apstrīdētās formas īpašībās “pilda” tehnisku funkciju (pārsūdzētā sprieduma 56.–77. punkts). Pamata otrā daļa attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentu, ka šīs iezīmes “ir” tehniskas funkcijas “sekas” (pārsūdzētā sprieduma 50.–55. punkts).

59.

Attiecībā uz pamata pirmo daļu, kas sastāv no astoņām daļām, apelācijas sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir noteikusi pārāk ierobežojošu kritēriju Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā ietvertā spēkā neesamības pamata piemērošanai. Tas kritizē Vispārējās tiesas konstatējumus, atbilstoši kuriem secinājumiem attiecībā uz minētās formas funkcionalitāti ir jābūt “pietiekami drošiem”, lai objektīvs vērotājs varētu “precīzi uztvert”, kāda ir šīs formas funkcija (pārsūdzētā sprieduma 57., 59., 71. un 72. punkts) (pirmā daļa).

60.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs vēl apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini noteikusi, ka, veicot minētās formas analīzi, ievērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, nav jāņem vērā papildu faktiskie apstākļi. Līdz ar to Vispārējā tiesa – nepareizi, pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja domām, – nav ņēmusi vērā Rubika kuba rotējošo funkciju, kaut arī tā, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 49. punkta, ir “vispārzināma” (otrā daļa).

61.

Turpmākajā apelācijas sūdzības daļā Simba Toys izsaka šādus apgalvojumus: Vispārējā tiesa ir sagrozījusi faktus, kā arī tās iesniegtos pierādījumus, apgalvojot, ka aplūkotā forma neliecina par mozaīkmīklu, ko veido pārvietojami elementi (trešā daļa); Vispārējā tiesa pārāk šauri ir interpretējusi jēdzienu “tehniskas funkcijas” (ceturtā daļa); Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā to, ka aplūkojamajai formai nav nekādas būtiskas iezīmes ar nefunkcionālu raksturu (piektā daļa); Vispārējā tiesa pārāk šauri ir definējusi vispārējās intereses (sestā daļa); Vispārējā tiesa nepareizi ir norādījusi, ka nebūtisks ir minētajai formai alternatīvu formu trūkums (septītā daļa), un tā ir arī sagrozījusi faktus un pierādījumus, apgalvojot, ka pastāv alternatīvas formas, jo mozaīkmīklas citā formā, kas nav kubs, pilda tādas pašas funkcijas kā Rubika kubs (astotā daļa).

62.

Birojs un Seven Towns noraida apelācijas sūdzības iesniedzēja argumentus, atsaucoties uz pārsūdzētajā spriedumā norādītajiem motīviem.

Vispārējās tiesas konstatējumu vērtējums

63.

Pareizi piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktu, kompetentajai iestādei ir jānosaka minētā apzīmējuma būtiskās iezīmes un pēc tam jānovērtē, vai visām šīm iezīmēm ir tehniska funkcija, kas raksturīga attiecīgajai precei. Atkarībā no gadījuma šādu secinājumu izdarīšanai var pietikt ar minētā apzīmējuma vienkāršu vizuālu analīzi vai arī tieši otrādi – to izdarīšanai var būt nepieciešams veikt padziļinātu izpēti un ņemt vērā papildu informāciju ( 28 ).

64.

Šāda pārbaude jāveic, izdarot pieteiktā apzīmējuma analīzi. Tomēr formas funkcionālais raksturs var tikt analizēts, ņemot vērā citu informāciju – piemēram, patentu dokumentāciju, kas attiecas uz konkrētu preci, vai arī informāciju, kas saistīta ar apzīmējuma faktisku lietošanu ( 29 ).

65.

Jāatgādina, ka ar reģistrācijas pieteikumā ietverto apzīmējuma grafisko attēlojumu tiek definēts precīzs aizsargājamais objekts. Tādējādi šim attēlojumam ir jābūt pašam par sevi pilnīgam un saprotamam ( 30 ). Tomēr šīs prasības neierobežo kompetentās iestādes veikto analīzi Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanas ietvaros, ja tas varētu apdraudēt vispārējās intereses ( 31 ).

66.

No minētās judikatūras izriet, ka, veicot formas funkcionālo elementu analīzi, kompetentajai iestādei nav pienākuma aprobežoties tikai ar to informāciju, kas izriet no grafiskā attēlojuma, bet tai vajadzības gadījumā ir jāņem vērā arī cita informācija, kas ir būtiska Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta piemērošanai.

67.

Attiecībā uz Tiesas pārbaudes apmēru apelācijas stadijā, vēlos uzsvērt, ka apzīmējuma būtisko iezīmju noteikšana, kā arī to funkcionalitātes vērtējums bez šaubām pieder pie faktu vērtējuma, kas nevar tikt pārbaudīts apelācijas stadijā, izņemot, ja tiek apgalvota faktu vai secinājumu sagrozīšana ( 32 ).

68.

Pašu funkcionalitātes vērtēšanas kritēriju, kā arī tā informācijas apmēra noteikšana, kurš ir jāņem vērā, tomēr ir tiesību jautājums, kas pārbaudāms apelācijas tiesvedībā ( 33 ).

69.

Šajā lietā Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 47. punktā ir nospriedusi, ka aplūkojamā apzīmējuma būtiskās iezīmes ir kuba forma, kā arī režģa struktūra, kas norādīta uz katras kuba virsmas. Tie ir faktu konstatējumi, kas nav pārbaudāmi apelācijas stadijā. Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt skaidri norāda, ka tas neapstrīd šos konstatējumus.

70.

Pārsūdzētā sprieduma 48. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka ir jānovērtē, vai apstrīdētās preču zīmes pamatiezīmes atbilst preces tehniskai funkcijai.

71.

Šajā sakarā pārsūdzētā sprieduma 49. punktā Vispārējā tiesa minēja apstrīdētā lēmuma 28. punktu, kuru kritizē apelācijas sūdzības iesniedzējs.

72.

Kā izriet no minētā lēmuma 28. punkta, Biroja Apelācijas padome tostarp ir izdarījusi šādus konstatējumus: “piemērojot [Regulas Nr. 207/2009] 7. panta 1. punkta [e) apakšpunkta ii) punktu], trīsdimensiju preču zīmes spēkā neesamības pamatiem ir jābalstās vienīgi uz preču zīmes attēlojuma, kāds tas ticis iesniegts, pārbaudi, nevis uz piedēvētām vai šķietamām neredzamām īpašībām”; apstrīdētās preču zīmes grafiskais attēlojums “neierosina [domāt] par kādu specifisku funkciju, pat ja tiek ņemtas vērā preces, proti, “trīsdimensiju mozaīkmīklas”; kuba režģa struktūra nesniedz nekādas norādes ne par to funkciju, ne arī par jebkādas funkcijas esamību”.

73.

Tā kā sprieduma turpinājumā Vispārējā tiesa šos konstatējumus kritiski neanalizē, bet kopumā noraida prasītājas kritiku, jāatzīst, ka šis spriedums apstiprina Apelācijas padomes norādītos motīvus.

74.

Šo secinājumu apstiprina pārsūdzētā sprieduma 56.–61. punktā norādītā argumentācija, kurā Vispārējā tiesa noraida prasītājas apgalvojumus, atbilstoši kuriem kuba “režģa” melnās līnijas pilda tehnisku funkciju.

75.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs Vispārējā tiesā apgalvoja, ka šīs līnijas atdala mozaīkmīklas kustināmās daļas, it īpaši tās, kas ir kustināmas ar rotējošām kustībām.

76.

Vispārējā tiesa noraida šo apgalvojumu, norādot, ka tas ir balstīts uz informāciju par Rubika kuba vertikālo un horizontālo slokšņu spēju rotēt, bet šī spēja nevar izrietēt no piedāvātās formas iezīmēm, bet gan labākajā gadījumā no kuba iekšienē esoša mehānisma. Vispārējā tiesa uzskata, ka funkcionalitātes analīzē šāds neredzams elements nav jāņem vērā, jo “šīs analīzes mērķiem Apelācijas padomei nevar tikt aizliegts no konkrētās formas, kāda tā attēlota grafiski, izdarīt secinājumus, – vēl ir vajadzīgs, lai šie secinājumi būtu pēc iespējas objektīvāki un lai tie nebūtu pilnībā spekulatīvi, bet gan pietiekami droši”; taču šajā gadījumā secināt par iekšējā rotācijas mehānisma esamību “no apstrīdētās preču zīmes grafiskajiem attēlojumiem” nebūtu atbilstoši šīm prasībām (pārsūdzētā sprieduma 59. punkts).

77.

Manuprāt, šis secinājums ir balstīts uz kļūdainiem pieņēmumiem par tiesībām, kā arī – plašākā izpratnē – tajā pietiekami netiek ņemtas vērā vispārējās intereses, kas tiek aizsargātas piemērotajās tiesību normās.

78.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa patiešām ir konstatējusi apzīmējuma būtiskās iezīmes, bet nav tās vērtējusi, ņemot vērā attiecīgajai precei raksturīgo tehnisko funkciju.

79.

Lai gan pārsūdzētā sprieduma 48. punktā Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka ir jānovērtē, vai norādītā formas “iezīme atbilst attiecīgo preču tehniskajai funkcijai”, nevienā no sekojošajiem pārsūdzētā sprieduma motīviem, kas ietverti 49.–51. un 56.–60. punktā, nav norādīts, kādas tehniskas funkcijas pilda aplūkojamā prece, kā arī nav analizētas attiecības starp šo funkciju un attiecīgās formas iezīmēm.

80.

Šajā lietā šis pieņēmums rada paradoksālu secinājumu, ka strīdīgās preču zīmes grafiskais attēlojums “neļauj noskaidrot, vai konkrētā forma ietver jebkādu tehnisku funkciju, ne arī attiecīgā gadījumā – kāda tā ir” (pārsūdzētā sprieduma 49. un 72. punkts).

81.

Šāds secinājums liecina par kļūdainu spriedumu, jo Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta nosacījuma piemērošanai – kas attiecas tikai uz apzīmējumiem, kas sastāv no attiecīgās preces formas – ir vajadzīga vismaz minimāla informācija par attiecīgās preces funkcijām.

82.

Tāpat kā lietā, kurā ir taisīts spriedums Pi‑Design, Vispārējās tiesas izdarītais secinājums ir grūti saskaņojamas ar Vispārējās tiesas izdarīto un lietas dalībnieku neapstrīdēto pieņēmumu, atbilstoši kuram šeit būtībā ir runa par apzīmējumu, kas atveido faktiskās preces formu, nevis par abstraktu formu ( 34 ).

83.

Manā izpratnē, lai veiktu pareizu formas funkcionālo iezīmju analīzi, Vispārējai tiesai vispirms bija jāņem vērā minētās preces, proti, trīsdimensiju mozaīkmīklas vai, citiem vārdiem, mīklas, kuru veido telpā pārvietojamu elementu loģiska izvietošana, funkcijas. Ja Vispārējā tiesa būtu ņēmusi vērā šo funkciju, tā nebūtu varējusi noraidīt apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu par to, ka aplūkojamais kubs katrā ziņā tiks uztverts kā tāds, kas sastāv no kustīgiem elementiem, kurus nošķir melnas līnijas.

84.

Otrkārt, Vispārējā tiesa, manuprāt, ir kļūdaini pieņēmusi, ka aplūkotās formas analīzei tās funkcionālo iezīmju aspektā ir jābalstās tikai uz reģistrācijai pieteikto grafisko attēlojumu (pārsūdzētā sprieduma 57.–59. punkts).

85.

Manuprāt, tik šaurā jomā veikta analīze ir pretrunā no Tiesas judikatūras izrietošajiem principiem.

86.

Lietās, kuras bija pamatā spriedumam Philips ( 35 ), kā arī Lego Juris/ITSB ( 36 ), kompetentā iestāde nevarēja analizēt iesniegto formu, pamatojoties tikai uz grafisko attēlojumu, neizmantojot informāciju, kas attiecas uz faktisko preci. Līdzīgi spriedumā Pi‑Design Tiesa, atceļot Vispārējās tiesas spriedumu, noraidīja apgalvojumu, ka, analizējot formas funkcionālās iezīmes, ir jāaprobežojas ar tās grafisko attēlojumu, kā ir reģistrācijas pieteikumā, un nevar ņemt vērā tirgotās preces faktisko formu ( 37 ).

87.

Vajadzība ņemt vērā šādus apstākļus, kas saistīti ar minētās preces lietošanu, izriet no paša Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta rakstura, jo tā attiecas tikai uz apzīmējumiem, kurus veido konkrētās preces forma.

88.

Manuprāt, šeit nav runa par slēptu īpašību meklēšanu, kas nav saskatāmas piedāvātajā formā ( 38 ), bet par to formas iezīmju analīzes veikšanu, kas izriet no grafiska attēlojuma, ievērojot attiecīgās preces funkcijas. Kaut arī, veicot šādu vērtējumu, bez šaubām, ir jāaprobežojas ar formas, kas pieteikta reģistrācijai, analīzi, tad – kā rāda iepriekš minēto lietu apstākļi – saikne starp šo formu un preces funkciju bieži prasa ņemt vērā papildu informāciju.

89.

Tādējādi man šķiet, ka šajā lietā Vispārējā tiesa ir kļūdījusies tiesību piemērošanā, lemjot, ka, veicot aplūkoto analīzi, ir jāvadās no “konkrētās formas, kāda tā attēlota grafiski”, un ka obligāti nav jāņem vērā papildu apstākļi, ko objektīvs vērotājs nevar “precīzi uztvert”“no apstrīdētās preču zīmes grafiskajiem attēliem” (pārsūdzētā sprieduma 57.–59. punkts).

90.

Šādi konstruēti analīzes kritēriji manā izpratnē ir pretrunā iepriekš minētajai judikatūrai.

91.

Vispārējā tiesa tiešām cenšas nošķirt šo lietu no iepriekš minētajām lietām Philips un Lego Juris/ITSB. Pēc Vispārējās tiesas domām, tās atšķiras ar to, ka preces funkcija “skaidri”, kā arī “loģiski” izrietēja no formas, bet šajā lietā apstrīdētās preču zīmes grafiskais attēlojums “neļauj noskaidrot, vai konkrētā forma ietver jebkādu tehnisku funkciju” (pārsūdzētā sprieduma 67.–72. punkts).

92.

Manuprāt, šī atšķirība nav pārliecinoša. Abstrahējoties no jebkādas informācijas par aplūkojamo preci, ir grūti saprast, kādas funkcijas ir tādas formas elementiem, kas ir pieteikta reģistrācijai lietās, kurās ir taisīti spriedumi Philips, Lego Juris/ITSB, kā arī Pi‑Design:

.

93.

Spriedumā Pi‑Design Tiesa turklāt skaidri noraidīja Vispārējās tiesas viedokli, atbilstoši kuram apzīmējuma pats grafiskais attēlojums neatļauj izdarīt secinājumus par jebkādu “melno punktu” uz formas virsmas funkciju, it īpaši, ka tie ir īpaši padziļinājumi naža spalā vai citā virtuves darbarīkā ( 39 ).

94.

Līdz ar to es uzskatu, ka Vispārējā tiesa šajā lietā nepamatoti nav piemērojusi vērtēšanas kritērijus, kas izriet no Tiesas judikatūras.

95.

Turklāt Vispārējā tiesa ir izvirzījusi, manuprāt, pārāk stingrus funkcionālo formu novērtēšanas kritērijus, kuri atļauj apiet monopolizācijas aizliegumu, kas ir noteikts aplūkojamajā tiesību normā.

96.

Vēlos norādīt, ka Vispārējā tiesa nav izslēgusi, ka no apstrīdētās formas var secināt, ka melnajām līnijām ir mozaīkmīklas kustināmo elementu nodalīšanas funkcija. Tā ir uzsvērusi, ka pat tādā gadījumā objektīvs novērotājs “nevarēs precīzi uztvert tos, kuri ir paredzēti, piemēram, lai veiktu rotācijas kustības vai lai tiktu atdalīti un pēc tam no jauna savienoti, vai ļautu pārveidot konkrēto kubu citā formā” (pārsūdzētā sprieduma 57. punkts). Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka būtiski ir tas, ka apstrīdētā preču zīme “ir reģistrēta attiecībā uz “trīsdimensiju mozaīkmīklām” kopumā, proti, nevis tikai attiecībā uz tām, kurām ir rotācijas spēja”, kā arī atzinusi, ka apstrīdētās preču zīmes īpašnieks savam reģistrācijas pieteikumam nav pievienojis “aprakstu, kurā būtu precizēts, ka konkrētajai formai piemīt šāda spēja” (pārsūdzētā sprieduma 55. punkts).

97.

Sekojot Vispārējās tiesas domu gaitai, tas, ka preču zīmes īpašnieks reģistrācijas pieteikumam nav pievienojis mozaīkmīklas darbības aprakstu, ļauj paplašināt aizsardzības apjomu, kas izriet no reģistrācijas, uz jebkāda veida mozaīkmīklām ar līdzīgu formu neatkarīgi no tās darbības principiem ( 40 ). Proti, kā apgalvo pats preču zīmes īpašnieks tiesas sēdē, ekskluzīvās tiesības, kas izriet apstrīdētās formas reģistrācijas, potenciāli aptver ikvienu telpisku mozaīkmīklu, kuras elementi ir kuba “3x3x3” forma.

98.

Šāda argumentācija, manuprāt, ir pretrunā vispārējām interesēm, kas ir aplūkojamā tiesiskā regulējuma pamatā, jo tā atļauj īpašniekam nodrošināt sev monopolu uz preču īpašībām, kuras pilda ne tikai apstrīdētās formas funkcijas, bet arī citas, līdzīgas funkcijas.

99.

No minētajiem apsvērumiem izriet, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, apgalvodama, ka, veicot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punktā paredzēto analīzi, ir jāvadās pēc “konkrētās formas, kāda tā attēlota grafiski”, un nav jāņem vērā papildu elementi, ko objektīvs novērotājs nevar “precīzi uztvert”, pamatojoties uz “apstrīdētās preču zīmes grafiskajiem attēlojumiem” (pārsūdzētā sprieduma 57.–59. punkts), un tā rezultātā noraidīdama apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka kuba režģa struktūra ir nevis ornamentāls un iztēles radīts elements, bet gan pilda vienīgi tehnisku funkciju, jo nodala mozaīkmīklas kustīgos elementus, īpaši tā, lai tos varētu pārvietot ar rotējošām kustībām (pārsūdzētā sprieduma 56.–62. punkts), un visbeidzot kā nepamatotu noraidīdama otro pamatu, kas tika izvirzīts pirmajā instancē.

100.

Līdz ar to nav vajadzības analizēt pārējās daļas, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs ir izvirzījis pirmā apelācijas pamata ietvaros.

101.

Manuprāt, tādējādi pārsūdzētais spriedums ir jāatceļ, nepārbaudot pārējos apelācijas pamatus.

102.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmo daļu, ja pārsūdzētais spriedums tiek atcelts, šī Tiesa pati var pieņemt spriedumu lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.

103.

Uzskatu, ka šajā lietā šis nosacījums ir izpildīts.

104.

Lai pamatotu savu prasību Vispārējā tiesā, apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirzīja astoņus pamatus, tostarp otro pamatu, apgalvojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) punkta pārkāpumu.

105.

No šo secinājumu 99. punkta izriet, ka šis pamats ir jāapmierina.

106.

Apstrīdētā forma ir telpiskas mozaīkmīklas forma. Novērtējot apstrīdēto formu, jāņem vērā attiecīgās preces funkcija, kas ir balstīta uz telpā pārvietojamo mīklas elementu loģisku salikšanu.

107.

Šo funkciju apstiprina Rubika kuba labi zināmās (apstrīdētā lēmuma 28. punkts) īpašības, kurā kustināmie elementi, kas izvietoti vertikālās un horizontālās sloksnēs, ir pārvietojami ar rotējošu kustību ap vienu asi.

108.

Kā pareizi norāda apelācijas sūdzības iesniedzēja, lai izpildītu šādu funkciju, mīklai ir jābūt daudzskaldņa formai, kas sastāv no elementiem, kuri ir izvietoti vertikālās un horizontālās sloksnēs.

109.

Šajā sakarā pretēji Apelācijas padomes lemtajam apstrīdētā lēmuma 28. punktā, apstrīdētā apzīmējuma pamatiezīmes – kuba forma, kā arī režģa struktūra, kas vertikālas un horizontālas sloksnes vienmērīgi sadala sakārtotos elementos, kuri ir mīklas kustināmās daļas, – ir nepieciešamas šai precei raksturīgas tehniskas funkcijas izpildei.

110.

Turklāt nav būtiski tas, ka šāda mozaīkmīkla var tikt īstenota ar citas formas palīdzību, kas nav kubs ( 41 ), vai atsevišķos elementus izvietojot citādi. Ievērojot Tiesas judikatūru, preces formas reģistrācija tiek atteikta pat situācijā, kad minēto tehnisko rezultātu var sasniegt, izmantojot citu formu ( 42 ).

111.

Turklāt ir jānorāda, ka papildus minētajām funkcionālajām iezīmēm apstrīdētais apzīmējums nesatur nekādas nejaušas vai dekoratīvas iezīmes. Šādas formas reģistrācija par labu vienai personai ierobežo citu ekonomikas dalībnieku brīvību piedāvāt preces ar tādām pašām vai līdzīgām funkcijām, un ir pretēja apstrīdētajā tiesību normā aizsargātajām vispārējām interesēm.

112.

Tādējādi apelācijas sūdzības otrais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, nepārbaudot pārējos pirmajā instancē izvirzītos pamatus.

113.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, piedāvāju Tiesai atcelt pārsūdzēto spriedumu, atcelt EUIPO Apelācijas otrās padomes 2009. gada 1. septembra lēmumu (lieta R 1526/2008–2) attiecībā uz preču zīmes spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Simba Toys GmbH & Co. KG un Seven Towns Ltd, kā arī piespriest Birojam un Seven Towns atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un Tiesā.