31.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 402/6

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iejaukšanās, ar ko atsevišķiem piegādātājiem, tostarp arī vēsturiskajam piegādātājam, tiek noteikts pienākums piedāvāt galapatērētājam dabasgāzes piegādi par regulētām cenām, pati savā būtībā ir šķērslis šajā tiesību normā paredzētajai uz konkurenci balstīta dabasgāzes tirgus izveidei, un šis šķērslis pastāv, pat ja ar šo iejaukšanos visiem piegādātājiem tirgū nav liegts izteikt konkurējošus piedāvājumus par zemākām cenām nekā šie tarifi;

2)

Direktīvas 2009/73 3. panta 2. punkts, to lasot kopsakarā ar LESD 14. un 106. pantu, kā arī (26.) protokolu par sabiedriskiem pakalpojumiem, kurš ir pievienots ES līgumam redakcijā, kas izriet no Lisabonas līguma, un LESD, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstīm tiek ļauts izvērtēt, vai vispārējās tautsaimnieciskās interesēs uzņēmumiem, kas darbojas gāzes nozarē, ir jāparedz sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz dabasgāzes piegādes cenām, lai it īpaši nodrošinātu piegādes drošumu un teritoriālo kohēziju, ja, pirmkārt, ir izpildīti visi minētās direktīvas 3. panta 2. punktā minētie nosacījumi, un konkrēti nosacījums par šādu saistību nediskriminējošo raksturu, un, otrkārt, šo saistību noteikšanā tiek ievērots samērīguma princips.

Direktīvas 2009/73 3. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauta cenas noteikšanas metode, kuras pamatā ir izmaksu ņemšana vērā, ar nosacījumu, ka šādas metodes piemērošana neizraisa to, ka valsts iejaukšanās pārsniegtu izvirzīto vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes mērķu sasniegšanai nepieciešamo.