12.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 335/14


Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 30. jūnija spriedums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Secretary of State for the Home Department/NA

(Lieta C-115/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 20. un 21. pants - Direktīva 2004/38/EK - 13. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts - Regula (EEK) Nr. 1612/68 - 12. pants - Savienības pilsoņa ģimenes locekļu uzturēšanās tiesības - Savienības pilsoņa un trešās valsts valstspiederīgā laulība - Vardarbība ģimenē - Pēc Savienības pilsoņa izceļošanas notikusi šķiršanās - Tā trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās tiesību saglabāšana, kura aizgādībā ir pāra kopīgie bērni, kuri ir Savienības pilsoņi)

(2016/C 335/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Secretary of State for the Home Department

Atbildētāja: NA

piedaloties: Aire Centre

Rezolutīvā daļa:

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 13. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir šķīries no Savienības pilsoņa un laulības ar viņu laikā ir cietis no vardarbības ģimenē, nav tiesību uz viņa uzturēšanās tiesību saglabāšanu uzņemošajā dalībvalstī atbilstoši šai tiesību normai, ja šķiršanās process tiesā ir ticis uzsākts pēc laulātā, kas ir Savienības pilsonis, izceļošanas no šīs dalībvalsts;

2)

Padomes 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka bērnam un vecākam, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais un kuram ir pilnīga aizgādība pār bērnu, ir uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī atbilstoši šai tiesību normai tādā situācijā kā pamatlietā, kurā otrs no vecākiem ir Savienības pilsonis un ir strādājis šajā dalībvalstī, bet ir pārtraucis tajā uzturēties, pirms bērns tajā sāka iet skolā;

3)

LESD 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī netiek piešķirtas nedz nepilngadīgam Savienības pilsonim, kurš kopš savas dzimšanas dzīvo šajā dalībvalstī, kuras pilsonības viņam nav, nedz vecākam, kurš ir trešās valsts valstspiederīgais un kuram ir pilnīga aizgādība pār minēto nepilngadīgo personu, ja tiem ir uzturēšanās tiesības šajā dalībvalstī atbilstoši kādam Savienības atvasināto tiesību noteikumam;

4)

LESD 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to minētajam nepilngadīgam Savienības pilsonim tiek piešķirtas uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī, ja viņš atbilst Direktīvas 2004/38 7. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai. Ja tas tā ir, šajā pašā tiesību normā vecākam, kuram ir faktiska aizgādība pār šo Savienības pilsoni, ir ļauts uzturēties kopā ar to uzņemošajā dalībvalstī.


(1)  OV C 171, 26.5.2015.