14.11.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 419/15


Tiesas (otrā palāta) 2016. gada 22. septembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Microsoft Mobile Sales International Oy, iepriekš Nokia Italia SpA u.c./Ministero per i beni e le attività culturali (MiBAC) u.c.

(Lieta C-110/15) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Intelektuālais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - Ekskluzīvas reproducēšanas tiesības - Izņēmumi un ierobežojumi - 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts - Izņēmums saistībā ar kopēšanu privātai lietošanai - Taisnīga atlīdzība - Privāttiesību vienošanos noslēgšana, lai noteiktu kritērijus atbrīvošanai no taisnīgas atlīdzības maksājuma - Atlīdzības atmaksa, ko var pieprasīt vienīgi galalietotājs)

(2016/C 419/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Microsoft Mobile Sales International Oy, iepriekš Nokia Italia SpA, Hewlett-Packard Italiana srl, Telecom Italia SpA, Samsung Electronics Italia SpA, Dell SpA, Fastweb SpA, Sony Mobile Communications Italy SpA, Wind Telecomunicazioni SpA

Atbildētāji: Ministero per i beni e le attività culturali (MiBAC), Società italiana degli autori ed editori (SIAE), Istituto per la tutela dei diritti degli artisti interpreti esecutori (IMAIE), likvidācijas procesā, Associazione nazionale industrie cinematografiche audiovisive e multimediali (Anica), Associazione produttori televisivi (Apt)

piedaloties: Assotelecomunicazioni (Asstel), Vodafone Omnitel NV, H3G SpA, Movimento Difesa del Cittadino, Assoutenti, Adiconsum, Cittadinanza Attiva, Altroconsumo

Rezolutīvā daļa:

Savienības tiesības, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvas 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, ar kuru, pirmkārt, noteikts, ka tādu ierīču un datu nesēju, kas paredzēti lietošanai mērķiem, kuri acīmredzami nav privāta kopēšana, ražotāju un importētāju atbrīvošana no nodevas par privātu kopēšanu ir atkarīga no vienošanos noslēgšanas starp struktūru, kurai ir likumā noteikts monopols attiecībā uz darbu autoru interešu pārstāvēšanu, un subjektiem, kuriem ir pienākums maksāt atlīdzību, vai to nozares apvienībām, un, otrkārt, paredzēts, ka šādas nodevas atmaksāšanu, ja tā ir nepamatoti samaksāta, var pieprasīt tikai šo ierīču un datu nesēju galalietotājs.


(1)  OV C 178, 1.6.2015.