Lieta T‑840/14

International Gaming Projects Ltd

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju

(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

“Kopienas preču zīme — Iebildumu process — Kopienas grafiskas preču zīmes “Sky BONUS” reģistrācijas pieteikums — Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SKY” — Relatīvs atteikuma pamats — Sajaukšanas iespēja — Preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču klāsta ierobežojums — Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts — Nepieņemamība”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 11. marta rīkojums

Kopienas preču zīme — Apelācijas process — Prasība Savienības tiesā — Preču un pakalpojumu saraksta ierobežošana pēc apelācijas padomes lēmuma pieņemšanas — Sekas

(Vispārējās tiesas Reglamenta 188. pants; Padomes Regulas Nr. 207/2009 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 43. panta 1. punkts, 65. panta 2. punkts un 76. pants)

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 65. panta 2. punktu Vispārējā tiesa var atcelt vai mainīt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Iebildumu nodaļas lēmumu tikai “pamatojoties uz nekompetenci, būtisku procesuālu pārkāpumu, Līguma vai šīs [pašas] regulas pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu”. Saskaņā ar minētās regulas 76. pantu tiesiskuma pārbaude ir jāveic, ievērojot tos lietas faktiskos un juridiskos apstākļus, par kuriem Apelācijas padome ir bijusi informēta. No tā izriet, ka Vispārējā tiesa pārsūdzēto lēmumu var atcelt vai grozīt vienīgi tad, ja kāds no šiem atcelšanas vai grozīšanas pamatojumiem uz to attiecās tā pieņemšanas brīdī. Turpretim tā nevar atcelt vai grozīt minēto lēmumu ar pamatojumu, kas ir atklājies pēc tā pasludināšanas.

Turklāt, ja Regulas Nr. 207/2009 26. panta 1. punkta c) apakšpunktā tiek prasīts, lai “pieteikums par Kopienas preču zīmi ietver[tu] [..]preču [..] sarakstu, attiecībā uz kur[ā]m reģistrāciju pieprasa”, tad šīs pašas regulas 43. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu Kopienas preču zīmes pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču [..] sarakstu”.

Protams, runājot par Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kurā ir minētas vairākas preces, Vispārējā tiesa paziņojumu, ko tajā ir sniedzis preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs un kas tātad ir noticis pēc Apelācijas padomes lēmuma pieņemšanas, saskaņā ar kuru tas atsauc savu reģistrācijas pieteikumu tikai attiecībā uz dažām sākotnējā pieteikumā norādītajām precēm, jau ir interpretējusi kā paziņojumu par to, ka apstrīdētais lēmums tiek pārsūdzēts tikai, ciktāl tas attiecas uz atlikušajām pieteiktajām precēm, vai, ja šāds paziņojums ir ticis sniegts tiesvedības Vispārējā tiesā beigu stadijā, kā daļēju atteikšanos no prasības. Tomēr, ja, ierobežojot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā iekļauto preču sarakstu, iesniedzējs preču zīmes pieteikumā paredz nevis svītrot no šī saraksta vienu vai vairākas preces, bet gan grozīt kādu no minēto preču pazīmēm, piemēram, to funkcionālo uzdevumu vai to aprakstu, nevar izslēgt, ka šāds grozījums būtu varējis ietekmēt Biroja instanču administratīvā procesa gaitā veikto Kopienas preču zīmes pārbaudi. Šajos apstākļos pieļaut šādu grozījumu prasības Vispārējā tiesā stadijā būtu līdzvērtīgi tam, ka tiesvedības laikā tiek grozīts strīda priekšmets, kas ir aizliegts ar Reglamenta 188. pantu. Līdz ar to šāds grozījums nevar nedz ietekmēt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu, nedz tikt ņemts vērā Vispārējā tiesā, lai pārbaudītu prasības pamatotību.

Ir jākonstatē, ka saskaņā ar šo judikatūru, precizējums, kas ir formulēts tiesvedības laikā un ar kuru reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs neatsauc nevienu no Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, kas ir šī pieteikuma priekšmets, bet, veic vienīgi to funkcionālā uzdevuma precizēšanu, tādā ziņā, ka tas vairs nelūdz minēto preču aizsardzību vispārīgi, šīs kategorijas plašā izpratnē, bet vienīgi, ciktāl tās raksturo šis konkrētais funkcionālais uzdevums], [ir strīda, kas tika nodots Apelācijas padomei un kas bija apstrīdētā lēmuma priekšmets, faktisko apstākļu grozīšana, ciktāl ar to paredz izslēgt visus citus minēto preču funkcionālos uzdevumus, kam varētu būt bijusi nozīme preču salīdzinājumā. No tā izriet, ka šāds grozījums ir tāds, kas ietekmē pārbaudi, kuru Apelācijas padome būtu varējusi veikt it īpaši attiecībā uz attiecīgo preču līdzību, un līdz ar to noteikti groza Vispārējā tiesā izskatītā strīda priekšmetu.

Prasītāja ar savu prasību nevar panākt daļēju apstrīdētā lēmuma atcelšanu ar pamatojumu, ka tā pamatā ir vērtējums, ko Apelācijas padome nav veikusi, par konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju, tajā ietverot preces, kas apveltītas ar konkrētu funkcionālo uzdevumu, par kuru Apelācijas padome netika aicināta lemt. Gluži pretēji, salīdzinot attiecīgās preces, Apelācijas padomei bija jāpārbauda, vai visi minēto preču potenciālie funkcionālie uzdevumi lika konstatēt to līdzību vai pat to identiskumu. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka, lai novērtētu attiecīgo preču līdzību, ir jāņem vērā visi attiecīgie faktori, kas raksturo saikni starp tām, it īpaši to raksturs, funkcionālais uzdevums, lietojums, kā arī to konkurējošais vai papildinošais raksturs. Turklāt, lai piemērotu Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība un tas, ka šie nosacījumi ir kumulatīvi. Tomēr, ja tieši to preču salīdzinājums, kurām piemīt vispārējas un atšķirīgas īpašības, kādas ir minētas sākotnējā pieteikumā, nevis kādas tiek precizētas pēc tam,– Apelācijas padomei lika konstatēt, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv sajaukšanas iespēja, tad runa ir par apstrīdētajā lēmumā veiktu kopēju un nedalāmu vērtējumu, ko nav iespējams atcelt daļēji.

(sal. ar 19., 20. un 22.–25. punktu)