4.8.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 253/36


Prasība, kas celta 2014. gada 15. maijā – Kurchenko/Padome

(Lieta T-339/14)

2014/C 253/51

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Serhiy Vitaliyovych Kurchenko (Chuhuiv, Ukraina) (pārstāvji – B. Kennelly un J. Pobjoy, Barristers, M. Drury un A. Swan, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītāja prasījumi:

atcelt Padomes 2014. gada 5. marta Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 26. lpp.), un Padomes 2014. gada 5. marta Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV L 66, 1. lpp.), ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza septiņus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav norādījusi pienācīgu juridisko pamatu. LES 29. pants nav pienācīgs juridiskais pamats lēmumam, jo sūdzībā, kas izvirzīta pret prasītāju, viņš netika identificēts kā persona, kas ir vājinājusi likuma varu vai cilvēktiesības Ukrainā (LES 21. panta 2. punkta un 23. panta nozīmē). Tā kā lēmums nebija spēkā, Padome nevarēja pamatoties uz LESD 215. panta 2. punktu, lai pieņemt Regulu. Ierobežojošo pasākumu noteikšanas laikā pret prasītāju nevienā tiesā nebija vērsta apsūdzība, ka viņa darbības radīja draudus vājināt likuma varu vai ar tām tika pārkāptas cilvēktiesības Ukrainā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav izpildījusi kritēriju par iekļaušanu sarakstā, proti, ka persona ir “identificēta kā atbildīga” par Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos vai cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, vai ir persona, kas ir saistīta ar kādu, kas šādi identificēta. Kā vienīgais iemesls prasītāja iekļaušanai sarakstā bija norādīts tas, ka saistībā ar viņu esot veikta “izmeklēšana” Ukrainā sakarā ar piedalīšanos noziegumos, kas saistīta ar Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos un to prettiesisku pārskaitīšanu ārpus Ukrainas. Tādēļ šeit nav pat apgalvojuma (piemērojot Tiesas argumentāciju lietā T-256/11 Ezz), ka prasītājs bija atbildīgs par Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos vai cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, vai bija saistīts ar personu, kas ir šādi pienācīgi identificēta.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pārkāpusi prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesību efektīvu aizsardzību tiesā. Prasītājam nevienā stadijā nav sniegta konkrēta informācija par “izmeklēšanu”, kura esot pamatojums viņa iekļaušanai sarakstā, vēl jo mazāk ir sniegti “nopietni un ticami” vai “konkrēti” pierādījumi šajā sakarā. Padome nav sniegusi šo informāciju, lai gan tas tika lūgts.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Padome prasītājam nav norādījusi pietiekamus iemeslus viņa iekļaušanai. Šie iemesli nebija pietiekami detalizēti un precīzi. Nekāda detalizēta informācija nav sniegta saistībā ar prasītāja rīcības raksturu, kuras dēļ viņš esot “iesaistīts”“noziegumos”, vai kā šī apgalvotā “iesaistīšanās noziegumos” ir jebkādā veidā saistīta ar “Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos” un “to prettiesisku pārskaitīšanu ārpus Ukrainas”. Nekāda detalizēta informācija nav sniegta ne par “izmeklēšanu”, ne iestādi, ne arī kas to veic, tās raksturu vai datumu, kurā tā esot sākta.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir smagi pārkāpusi prasītāja pamattiesības uz īpašumu un reputāciju. Ierobežojošie pasākumi nebija “paredzēti likumā”; tie tika noteikti bez pienācīgām garantijām, lai prasītājs varētu efektīvi paust savu nostāju Padomē; tie nav ierobežoti ar kādu konkrētu īpašumu, kas atbilstot valsts līdzekļiem, saistībā ar kuriem notikusi piesavināšanās, vai attiecināti vienīgi uz līdzekļu summu, saistībā ar kuriem esot notikusi piesavināšanās.

6.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Padome ir pamatojusies uz neprecīziem faktiem. Pretēji vienīgajam prasītāja iekļaušanas sarakstā iemeslam, nav pieejamas informācijas vai pierādījumu, ka saistībā ar prasītāju faktiski tika veikta tāda veida “izmeklēšana” Ukrainā, kāda norādīta Lēmumā un Regulā.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav nodrošinājusi prasītāja iekļaušanai sarakstā pierādījumu atbilstīgumu un pamatotību: tā nav izvērtējusi, vai pašreizējam Ukrainas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājam saskaņā ar Ukrainas Konstitūciju bija tiesības sākt izmeklēšanu pret prasītāju un Padome nav izvērtējusi to, ka saistībā ar viņu faktiski netika veikta apgalvotā “izmeklēšana”.