14.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 223/59

Prasība, kas celta 2014. gada 30. aprīlī – Fritz Winter Eisengießerei/Komisija

(Lieta T-310/14)

2014/C 223/61

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fritz Winter Eisengießerei GmbH & Co. KG (Stadallendorf, Vācija) (pārstāvji – D. Greinacher, J. Martin un B. Scholtka, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

—

atbilstoši LESD 263. panta pirmajai daļai atcelt Komisijas 2013. gada 18. decembra lēmumu uzsākt pret Vācijas Federatīvo Republiku oficiālo izmeklēšanas procedūru attiecībā uz atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un elektroenerģijai no metāna atbilstoši Likumam par atjaunojamās enerģijas prioritāti (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer Energien; EEG) un EEG piemaksas samazinājumu energoietilpīgiem lietotājiem – Valsts atbalsts SA.33995 (2013/C) (ex 2013/NN), kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2014. gada 7. februārī (OV C 37, 73. lpp.), ciktāl Komisija ir kvalificējusi EEG 40. un 41. pantā paredzēto īpašo kompensācijas režīmu par valsts atbalstu LESD 107. panta izpratnē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus atbilstoši Tiesas Reglamenta 87. panta 3. punktam.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats: LESD 107. panta pārkāpums

Prasītāja apgalvo, ka Komisija kļūdaini ir kvalificējusi atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, izmantojot piemaksu sistēmu, un īpašo kompensācijas režīmu EEG piemaksas samazināšanai par valsts atbalstu un tādējādi tai nebija jāuzsāk oficiālā izmeklēšanas procedūra.

—

Šajā ziņā prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, sākotnēji izvērtējot to, vai īpašais kompensācijas režīms ir uzskatāms par atbalstu, jo īpašais kompensācijas režīms kā izņēmums no EEG piemaksas nepiešķir nekādas priekšrocības, ko energoietilpīgie lietotāji nebūtu varējuši iegūt parastajos tirgus apstākļos.

—	Prasītāja arī apgalvo, ka nav tikuši skarti valsts līdzekļi. Tā kā ienākumi no EEG piemaksas nav uzskatāmi par valsts līdzekļiem, valsts līdzekļi nevar būt skarti arī ar energoietilpīgiem lietotājiem paredzēto izņēmumu.

—	Prasītāja tāpat apgalvo, ka īpašais kompensācijas režīms nav arī atzīstams par konkurences izkropļojumu. Ar to esot radīti konkurences nosacījumi, kas pastāvētu arī bez EEG piemaksas.

Otrais pamats: tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums

Prasītāja apgalvo, ka Komisija, pieņemot lēmumu, ir pārkāpusi arī tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Vācijas tiesiskais regulējums atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalstam jau esot ticis padziļināti izvērtēts no valsts atbalsta tiesību viedokļa. Šī izvērtējuma ietvaros Komisija 2002. gadā esot nonākusi pie secinājuma, ka ar šo tiesisko regulējumu nav saistīts nekāds valsts līdzekļu piešķīrums. Tā kā ar 2012. gada EEG šajā ziņā nav ieviesti nekādi būtiski grozījumi salīdzinājumā ar tobrīd pastāvošo tiesisko situāciju, attiecīgajiem saimnieciskās darbības subjektiem nebija jārēķinās ar jaunu izvērtēšanu, bet tie varēja paļauties uz tiesiskā regulējuma uzturēšanu spēkā.

Trešais pamats: pilnvaru nepareiza izmantošana

Visbeidzot prasītāja uzskata, ka Komisija ir nepareizi izmantojusi pilnvaras, kas tai ir piešķirtas LESD 107. un 108. pantā. Uzsākot izmeklēšanas procedūru, Komisijas pamatmērķis galvenokārt ir bijis atbalsta atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai saskaņošana. Šis pamatmērķis esot atspoguļots arī jauno pamatnostādņu vides un enerģijas atbalstam projektā, kurā Komisija pirmo reizi ir noteikusi detalizētu tiesisko regulējumu attiecībā uz atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Lai panāktu saskaņošanu, Komisijai tomēr būtu bijis jāpiemēro šim mērķim paredzēto tiesību aktu tuvināšanas procedūru atbilstoši LESD 116. un 117. pantam.