—

Prasītāja apgalvo, ka Likumā par atjaunojamās enerģijas prioritāti (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer Energien; turpmāk tekstā – “EEG”) paredzētais EEG piemaksas samazinājums energoietilpīgiem lietotājiem nav atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Šajā ziņā prasītāja norāda, ka energoietilpīgajiem lietotājiem ar šo tiesisko regulējumu neesot piešķirtas nekādas priekšrocības. Īpašais kompensācijas režīms, tieši pretēji, esot kompensācija par ārkārtas izmaksām, kas īpaši ietekmē prasītāju un tai pielīdzināmus uzņēmumus saistībā ar atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, un tā mērķis esot atjaunot to energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuriem EEG piemaksa sākotnēji esot radījusi būtisku kaitējumu.

—

Prasītāja arī norāda, ka īpašais kompensācijas režīms nav pasākums, ko piešķir “valsts vai ko piešķir no valsts līdzekļiem”. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka EEG piemaksa pati par sevi nav uzskatāma par valsts līdzekļiem un ka pat atteikšanās no šiem līdzekļiem, kas ir tikusi īstenota ar īpašo kompensācijas režīmu, tādējādi arī nevar tikt uzskatīta par pasākumu, kas piešķirts no valsts līdzekļiem.

—

EEG piemaksu neiekasē, nepārvalda un arī nesadala valsts vai publiska vai privāta organizācija, ko ir nozīmējusi vai izveidojusi valsts. Tieši pretēji – EEG piemaksu varot tieši iekasēt pārvades tīkla pārvaldītāji, pamatojoties uz atbilstošām civiltiesiska rakstura tiesībām. EEG piemaksa netiekot iemaksāta valsts budžetā, kā rezultātā īpašais kompensācijas režīms nekādā veidā, nedz tieši, nedz netieši, nesamazinot valsts ienākumus.

—

No EEG iegūtie līdzekļi netiekot arī atstāti valsts iestāžu rīcībā. Turklāt attiecībā uz līdzekļiem, kas iegūti no EEG, netiekot veikta nekāda valsts kontrole, ko īstenotu, piemēram, Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (Federālais Ekonomikas un eksporta kontroles birojs, BAFA) vai Bundesnetzagentur (Federālā tīkla aģentūra).