—

Prasītāja šajā ziņā apgalvo, ka atbilstoši LESD 296. panta otrajai daļai atbildētāja nav pietiekami pamatojusi savu lēmumu par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu. Lēmumā par procedūras uzsākšanu neesot ietverts konkrēts materiāltiesisks novērtējums, kas būtu pamatots ar faktiskiem un tiesību apsvērumiem attiecībā uz visu pārkāpumu veidojošo elementu pastāvēšanu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

—

Prasītāja šajā ziņā norāda, ka ar Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu ir pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts. Tā šajā kontekstā apgalvo, ka Tiesa savā 2001. gada 13. marta spriedumā lietā C-379/98 PreussenElektra (Recueil, I–2099. lpp.) jau ir nospriedusi, ka ar likumu par atjaunojamās enerģijas prioritāti (Gesetz für den Vorrang Erneuerbarer Energien, turpmāk tekstā – “EEG”) netiek piešķirts nekāds atbalsts. EEG būtībā esot palicis nemainīgs. It īpaši neesot mainījušies atbalsta novērtējuma pamataspekti. Tas pats attiecoties arī uz atbildētājas 2002. gada 22. maija lēmumu (OV C 164, 5. lpp.), ar kuru atbildētāja esot konstatējusi, ka EEG nav uzskatāms par atbalstu.

—

Tāpat prasītāja norāda, ka EEG maksājuma samazinājums neatbilst nosacījumiem, lai to varētu kvalificēt par atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu. Tā šajā ziņā it īpaši norāda, ka EEG maksājuma samazinājums neesot priekšrocība, ko uzņēmums nebūtu ieguvis parastajos tirgus apstākļos, ka tam nav selektīvs raksturs, ka tas nav valsts atbalsts vai no valsts līdzekļiem piešķirts atbalsts un ka tas nerada nedz konkurences izkropļojumu, nedz iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

—

Gadījumā, ja Vispārējā tiesa atzītu, ka šajā lietā pastāv valsts atbalsts, prasītāja uzskata, ka tas būtu saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktam.