7.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 102/38

Prasība, kas celta 2014. gada 4. februārī – PT Musim Mas/Padome

(Lieta T-80/14)

2014/C 102/60

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PT Perindustrian dan Perdagangan Musim Semi Mas (PT Musim Mas) (Medana, Indonēzija) (pārstāvji – J. García-Gallardo Gil-Fournier, advokāts, C. Humpe, Solicitor, un A. Verdegay Mena, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

—	atcelt Padomes 2013. gada 19. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1194/2013, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kurš noteikts Argentīnas un Indonēzijas izcelsmes biodīzeļdegvielas importam (OV L 315, 2. lpp.), 1. un 2. pantu attiecībā uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības Padome esot pārkāpusi, pirmkārt, Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 343, 51. lpp.), 1. panta 1. punktu, 7. panta 2. punktu un 9. panta 3. punktu, kā arī, otrkārt, uzdodot galīgi iekasēt prasītājai noteiktos pagaidu antidempinga pasākumus, esot pārkāpusi labas pārvaldības, samērīguma un nediskriminācijas principus, jo:

—

saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 1. panta 1. punktu antidempinga pasākumi nav piemērojami tādiem eksportētājiem kā prasītāja, attiecībā uz kuru precēm dempings izrādās neesam īstenots. Tāpēc nav tiesiska pamata piemērot prasītājai pagaidu antidempinga maksājumus, kur nu vēl uzdot šos maksājumus iekasēt;

—	Padome ir pārkāpusi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 7. panta 2. punktu, nosakot un uzdodot galīgi iekasēt no prasītājas pagaidu dempinga maksājumu 2,8 % apmērā, kas pārsniedz tās pareizo dempinga pagaidu starpību;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 9. panta 3. punktā Komisijai ir aizliegts noteikt pagaidu maksājumus, ja dempinga pagaidu starpība ir mazāka par 2 %. Padome, uzdodot galīgi iekasēt prasītājai noteiktos pagaidu maksājumus, ir pārkāpusi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 9. panta 3. punktu;

—	ievērojot kļūdas, ko Eiropas Komisija izdarījusi, aprēķinot prasītājas dempinga pagaidu starpību, Padomei bija jāsecina, ka Komisija nav rūpīgi un objektīvi izvērtējusi visus būtiskos šīs lietas aspektus. Ar šo nolaidību ir izdarīts labas pārvaldības principa pārkāpums;

—	Padomes rīcība, galīgi iekasējot no prasītājas tai nepamatoti noteiktos pagaidu maksājumus, ir jāuzskata par nesamērīgu ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 mērķi un līdz ar to – par samērīguma principa pārkāpumu;

—

prasot, lai no prasītājas tiktu galīgi iekasēti nepamatoti aprēķinātie dempinga pagaidu maksājumi, un neprasot P.T. Cilandra Perkasa samaksāt dempinga pagaidu maksājumus, Padome ir atšķirīgi attiekusies pret diviem līdzīgās situācijās esošiem uzņēmumiem. Tāpēc, prasītājas ieskatā, Padome ir pārkāpusi nediskriminācijas principu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības Padome esot pārkāpusi Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 20. panta 2. punktu, 2. panta 5. punktu, 2. panta 8. punktu un 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, jo:

—	pretēji Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. panta 2. punktā noteiktajam nav norādījusi būtiskos faktus saistībā ar apgalvoto “īpašas tirgus situācijas” esamību;

—	saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 5. punktu ir koriģējusi prasītājas ražošanas izmaksas saistībā ar apgalvoto “īpašas tirgus situācijas” esamību;

—	nav ņēmusi vērā, ka prasītāja izejvielām izmanto palmu taukskābju destilātus;

—	nav ņēmusi vērā divkāršās uzskaites uzcenojumu kā prasītājas eksporta cenas daļu, tādējādi pārkāpjot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 8. punktu, un

—	nav uzlūkojusi prasītāju un tās saistītās sabiedrības kā vienu saimniecisku vienību, tādējādi pārkāpjot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu.