Lieta T‑713/14

Starptautisko un Eiropas iestāžu civildienesta darbinieku Vācijas Federatīvajā Republikā organizācija (IPSO)

pret

Eiropas Centrālo banku

ECB – ECB personāls – Pagaidu darbam norīkoti darbinieki – Tā paša pagaidu darbam norīkota darbinieka darba maksimālā ilguma ierobežojums – Prasība atcelt tiesību aktu – Apstrīdams tiesību akts – Tiešs un individuāls skārums – Interese celt prasību – Termiņš prasības celšanai – Pieņemamība – Prasītājas arodbiedrības neinformēšana un nekonsultēšanās ar to – Ārpuslīgumiskā atbildība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 13. decembra spriedums

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Izvērtēšana pēc objektīviem kritērijiem – Eiropas Centrālās bankas lēmums, ar ko tiek ierobežots tā paša pagaidu darbam norīkota darbinieka darba maksimālais ilgums – Iekļaušana

   (LESD 263. pants)

2. Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Tiesību akts, ar kuru tiek pausts iestādes nodoms kādā jomā īstenot konkrētu rīcības modeli – Izslēgšana

   (LESD 263. pants)

3. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Profesionālas apvienības tās biedru interešu aizsardzībai un pārstāvībai prasība – Pieņemamība – Nosacījumi

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

4. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Eiropas Centrālās bankas lēmums, ar ko tiek ierobežots tā paša pagaidu darbam norīkota darbinieka darba maksimālais ilgums – Arodbiedrības, kura darbojas Bankas personāla interešu aizstāvībai, prasība – Pieņemamība

   (LESD 263. panta sestā daļa)

5. Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Fiziskas vai juridiskas personas – Prasība, kas prasītājam var dot labumu – Pieņemamība

   (LESD 263. panta ceturtā daļa)

6. Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Absolūts raksturs

   (LESD 263. panta sestā daļa)

7. Prasība atcelt tiesību aktu – Termiņi – Termiņa sākums – Tiesību akts, kas nav nedz publicēts, nedz paziņots prasītājam – Satura un pamatojuma precīza pārzināšana – Pienākums saprātīgā termiņā pieprasīt tiesību akta pilnu tekstu, tiklīdz tiek uzzināts par tā pastāvēšanu

   (LESD 263. panta sestā daļa)

8. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā – Iespēja autonomi atsaukties uz Direktīvas 2002/14 normu – Izslēgšana

   (LES 6. panta 1. punkta trešā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pants un 52. panta 7. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14)

9. Sociālā politika – Darbinieku informēšana un konsultēšanās – Direktīva 2002/14 – Piemērošanas joma – Darba ņēmējs – Jēdziens – Darba attiecību pastāvēšana – Vērtēšanas kritēriji – Pagaidu darbam norīkoti darbinieki, kas nodoti Eiropas Centrālās bankas rīcībā – Iekļaušana

   (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/14 2. panta c) punkts)

10. Iestāžu akti – Direktīvas – Tieša pienākumu noteikšana Savienības iestādēm to attiecībās ar savu personālu – Izslēgšana – Atsaukšanās iespēja – Piemērojamība

    (LESD 288. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14)

11. Ierēdņi – Eiropas Centrālās bankas darbinieki – Nodarbināšanas kārtība – Savienības direktīvu sociālās politikas jomā ievērošana – Bankai noteikti īpaši pienākumi – Neesamība

    (Eiropas Centrālās bankas Personāla nodarbināšanas kārtības 9. panta c) punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14)

12. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Pārstāvība – Arodbiedrība, kurai ir tiesības uz konsultācijām un informāciju – Obligāta apspriešanās – Piemērojamība

13. Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Pārstāvība – Arodbiedrība, kurai ir tiesības uz konsultācijām un informāciju – Neapspriešanās pirms lēmuma pagaidu darba jomā pieņemšanas – Nepieļaujamība

    (Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14)

14. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība

    (LESD 340. panta otrā un trešā daļa)

1.  Tikai pasākumi ar juridiski saistošām sekām, kas var ietekmēt trešo personu intereses, būtiski grozot to tiesisko stāvokli, ir tiesību akti, par kuriem var iesniegt prasību atcelt tiesību aktu. Lai noteiktu, vai tiesību akts, kuru prasīts atcelt, rada šādas sekas, ir jāaplūko tā saturs saistībā ar apstākļiem, kādos tas ir izstrādāts, kā arī akta izdevēja nodoms šī akta kvalifikācijā. Savukārt formai, kādā akts ir pieņemts, principā nav nozīmes, izvērtējot prasības atcelt tiesību aktu pieņemamību. Tomēr to nevar izslēgt, jo Vispārējā tiesa ņem vērā formu, kādā ir pieņemti tiesību akti, kurus tai ir lūgts atcelt, ja forma var palīdzēt identificēt tiesību aktu raksturu.

   Tādējādi vienīgi tiesību akts, kurā tā izdevējs nepārprotami un noteikti izsaka savu viedokli formā, kas ļauj noteikt tā raksturu, ir lēmums, kurš var būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets.

   Tā tas ir ar Eiropas Centrālās bankas valdes lēmumu, ar kuru ir pieņemti vispārpiemērojami noteikumi, galīgi paredzot atsevišķus kritērijus, kuri jāievēro, nodarbinot šajā iestādē pagaidu darbam norīkotus darbiniekus, proti, tā paša pagaidu darbam norīkotā darbinieka administratīviem un sekretariāta uzdevumiem nodarbinātības maksimālo ilgumu.

   Šāds akts rada saistošas tiesiskas sekas, jo, kamēr šis noteikums nav formāli grozīts vai atcelts, Banka nevar no tā atkāpties, izvērtēdama piedāvājumus, ko pagaidu darba aģentūras ir iesniegušas publiskajā iepirkumā attiecībā uz pagaidu darbam norīkotu darbinieku nodarbināšanu no šīs iestādes puses.

   (skat. 17., 18., 20., 22. un 23. punktu)

2.  Pasākums, ko iestāde veikusi, vienīgi paužot savu vai kāda sava dienesta nodomu kādā jomā īstenot konkrētu rīcības modeli, nav apstrīdams tiesību akts LESD 263. panta izpratnē. Šādas iekšējās pamatnostādnes, kurās norādīti pamatprincipi, pamatojoties uz ko iestāde saskaņā ar attiecīgajām tiesību normām plāno vēlāk pieņemt individuālus lēmumus, kuru likumīgumu var apstrīdēt saskaņā ar LESD 263. pantā paredzēto procedūru, rada sekas tikai administrācijas iekšienē un nerada nekādas tiesības vai pienākumus attiecībā uz trešajām personām. Tātad šādi akti paši nav nelabvēlīgi akti, par kuriem varētu tikt celta prasība atcelt tiesību aktu atbilstoši LESD 263. pantam.

   (skat. 19. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 44. un 46.–49. punktu)

4.  Tikai apstāklis, ka arodbiedrība, kas pārstāv personālu, esot piedalījusies sarunās, kuru rezultātā ir pieņemts akts, nav pietiekams, lai grozītu raksturu tiesībām celt prasību, kādas saistībā ar LESD 263. pantu tai var būt attiecībā uz šo aktu. Tomēr apvienības prasība var tikt atzīta par pieņemamu, ja apvienība aizstāv pati savas intereses, kas ir nošķirtas no tās locekļu interesēm, it īpaši ja pieņemtais akts ir skāris tās kā sarunu dalībnieces stāvokli, turklāt īpašās situācijās, kurās tai ir bijis sarunu dalībnieces stāvoklis, kas ir bijis skaidri ierobežots un cieši saistīts ar attiecīgā lēmuma priekšmetu, radot šai prasītājai faktisko situāciju, kura to nošķīra no visām citām personām.

   Attiecībā uz prasību, ko arodbiedrība ir cēlusi par Eiropas Centrālās bankas valdes lēmumu, ar kuru ir noteikts tā paša pagaidu darbam norīkota darbinieka darba maksimālā ilguma ierobežojums, tā kā minētās arodbiedrības kā Bankas sociālās kontaktpersonas viedoklis apspriedēs par pagaidu darbam norīkotiem darbiniekiem konkrēti attiecās uz jautājumu par viņu nodarbinātības Bankā ilgumu, pietiek pierādīt, ka apstrīdētais akts prasītāju skar individuāli LESD 263. panta sestās daļas izpratnē. Šis statuss tai ir raksturīgs, jo dažādu arodbiedrību vidū, kuras darbojas Bankas nodarbināto vai tajā strādājošo personu interešu aizstāvībai, tieši tā bija iesaistījusies apspriedēs ar Banku konkrēti jautājumos, uz kuriem attiecas apstrīdētais akts; tas individuāli izceļ to salīdzinājumā ar jebkuru citu arodbiedrību.

   Tāpat apstrīdētais akts skar šo arodbiedrību tieši, jo tā tiešās sekas ir tādas, ka tas skar sociālās kontaktpersonas stāvokli, kāds prasītājai bija apspriedēs par jautājumiem attiecībā uz pagaidu darbam norīkotiem darbiniekiem, jo apstrīdētais akts liedza tai iespēju piedalīties lēmuma pieņemšanā un to ietekmēt.

   (skat. 52., 53., 58. un 59. punktu)

5.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 63. un 64. punktu)

6.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 68. punktu)

7.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 69.–72. punktu)

8.  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pantā ir paredzētas darba ņēmēju tiesības uz konsultācijām un informāciju uzņēmumā. Šīs tiesību normas var tikt piemērotas attiecībās starp Savienības iestādēm un to personālu.

   Tomēr saskaņā ar pašu Hartas 27. panta tekstu tajā noteikto tiesību izmantošana ir iespējama tikai gadījumos un ar nosacījumiem, kas paredzēti Savienības tiesībās, kā arī valstu tiesību aktos un praksē.

   No tā izriet, ka Hartas 27. pants, kurā nav paredzēts neviens tieši piemērojams noteikums, pats par sevi nav pietiekams, lai piešķirtu privātpersonām subjektīvas tiesības uz konsultācijām un informāciju, kuras būtu piemērojamas pašas par sevi.

   Atbilstoši paskaidrojumiem attiecībā uz Hartas 27. pantu, kuri saskaņā ar LES 6. panta 1. punkta trešo daļu un Hartas 52. panta 7. punktu ir jāņem vērā to interpretējot, Savienības acquis Hartas 27. pantā noteiktajā jomā, kurā precizēti nosacījumi, ar kādiem tas ir piemērojams, veido, konkrēti, Direktīva 2002/14, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā.

   (skat. 84.–86. un 88. punktu)

9.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 97., 99. un 101. punktu)

10.  Tā kā direktīvas ir adresētas dalībvalstīm, nevis Savienības iestādēm vai struktūrām, nevar uzskatīt, ka Direktīvas 2002/14, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, normās būtu noteikti pienākumi iestādēm attiecībās ar savu personālu.

    Tomēr apstāklis, ka direktīva pati nav saistoša iestādēm, nevar izslēgt to, ka uz šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vai principiem var atsaukties attiecībā pret iestādēm, jo tie paši kā Līguma pamatnoteikumu un vispārējo principu konkrēta izpausme ir tieši piemērojami minētajām iestādēm. Tiesību kopienā tiesību vienveidīga piemērošana ir pamatprasība un uz visiem tiesību subjektiem attiecas tiesiskuma ievērošanas princips. Tātad iestādēm tāpat kā jebkuram citam tiesību subjektam ir jāievēro tām piemērojamās Līguma par ES darbību normas un vispārējie tiesību principi.

    Tāpat direktīva var būt saistoša iestādei arī tad, ja iestāde, īstenojot savu organizatorisko autonomiju, vēlas izpildīt kādu īpašu direktīvā noteikto pienākumu, vai arī tad, ja pašā vispārpiemērojamajā iekšējā tiesību aktā ir tieša norāde uz pasākumiem, ko Savienības likumdevējs noteicis Līgumu piemērošanai. Visbeidzot, iestādēm saskaņā ar tām uzlikto lojalitātes pienākumu savā kā darba devēja rīcībā ir jāņem vērā tiesību aktu normas, kas pieņemtas Savienības mērogā.

    (skat. 104.–106. punktu)

11.  Lai gan Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbināšanas kārtības 9. panta c) punkts atspoguļo vispārējo principu, saskaņā ar kuru tiesību vienveidīgai piemērošanai ir nepieciešams, lai Savienības iestādes ievērotu Savienības tiesību normas, tostarp direktīvu normas, un Savienības akts cik vien iespējams ir jāinterpretē atbilstoši visām primārajām tiesībām, tajā nav minēts, ka Banka būtu uzņēmusies izpildīt īpašu pienākumu, konkrēti, pienākumu informēt vai konsultēt darbinieku pārstāvjus, kas paredzēts Direktīvā 2002/14, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā.

    (skat. 111. punktu)

12.  Attiecībā uz tiesībām uz konsultācijām un informāciju, kādas Eiropas Centrālā banka arodbiedrībai ir atzinusi atbilstoši pamatnolīgumam, saskaņā ar kuru šīs tiesības nozīmē, ka ir jādod arodbiedrībai iespēja ietekmēt lēmuma pieņemšanu, jautājums ir par vienu no pieticīgākajām dalības formām, jo tā nekādā gadījumā administrācijai nenozīmē pienākumu atbildēt uz paustajiem apsvērumiem, bet gan dot iespēju ieinteresētajām personām ar to interešu pārstāvja starpniecību tikt uzklausītām pirms vispārpiemērojamu aktu, kas tās skar, pieņemšanas vai grozīšanas, it īpaši sniedzot piekļuvi visai atbilstošajai informācijai visā šādu aktu pieņemšanas gaitā, jo mērķis ir ļaut arodbiedrībai piedalīties konsultāciju procesā cik vien iespējams pilnīgi un efektīvi.

    Tādējādi, lai neapdraudētu konsultāciju pienākuma lietderīgo iedarbību, administrācijai ir jāpilda šis pienākums ikreiz, kad darbinieku pārstāvju konsultācijas var ietekmēt akta, kurš tiek pieņemts, saturu.

    (skat. 146. un 147. punktu)

13.  Pieņemot lēmumu, ar ko galīgi paredz atsevišķus kritērijus, kuri jāievēro, Eiropas Centrālajā bankā nodarbinot pagaidu darbam norīkotus darbiniekus, iepriekš neiesaistīdama arodbiedrību, kurai ir tiesības uz konsultācijām un informāciju, lai gan tā priekšmets ietilpa apspriežu darba grupā, kurā minētā organizācija piedalījās, priekšmetā, un nesagaidīdama šīs darba grupas ziņojumu, Banka nav ievērojusi šīs arodbiedrības tiesības uz informāciju un konsultācijām ar to – kas ietilpst tās kā arodbiedrības, kura pārstāv ieinteresētās personas, prerogatīvās –, pārkāpdama Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 27. pantu; šīs tiesības ir precizētas Direktīvā 2002/14, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā, – kura ieviesta ar pamatnolīgumu, un ar darba grupas izveidi tās ir paplašinātas, attiecinot tās uz pagaidu darbam norīkotiem darbiniekiem.

    (skat. 148. punktu)

14.  Skat. nolēmuma tekstu.

    (skat. 155. punktu)