Lieta T‑691/14

(publicēts izvilkumu veidā)

Servier SAS u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Gan oriģinālā, gan ģenēriskā perindoprila, proti, sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai paredzētu zāļu, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. un 102. panta pārkāpums – Objektivitātes princips – Konsultēšanās ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību – Prasības celšanas termiņa īsums salīdzinājumā ar apstrīdētā lēmuma garumu – Strīdā patentu jomā noslēgti izlīguma nolīgumi – Licences nolīgumi – Tehnoloģijas iegūšanas nolīgumi – Ekskluzīvās tirdzniecības nolīgums – Potenciāla konkurence – Konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Konkurences ierobežojums seku dēļ – Konkurences tiesību un patentu tiesību samērošana – Kvalifikācija par atsevišķiem pārkāpumiem vai vienotu pārkāpumu – Konkrētā tirgus noteikšana attiecīgā medikamenta molekulas līmenī – Naudas sodi – Naudas sodu apvienošana saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu – Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips – Pārdošanas apjoma vērtība – Aprēķināšanas kārtība tajos pašos tirgos izdarītu pārkāpumu kumulēšanas gadījumā

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 12. decembra spriedums

Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam nepievienotiem dokumentiem – Atsauce uz cita prasītāja iesniegtu prasības pieteikumu pret to pašu lēmumu, kas pieņemts konkurences jomā – Nepieņemamība

(Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa un 53. panta pirmā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 43. panta 1. punkts un 44. panta 1. punkts)
Konkurence – Administratīvais process – Labas pārvaldības princips – Objektivitātes prasība – Apjoms – Komisijas locekļu publiskie paziņojumi administratīvās procedūras laikā

(LES 101. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants)
Konkurence – Administratīvais process – Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteja – Pienākums konsultēties – Būtiskas formas prasības – Apjoms

(LESD 101. un 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 14. pants)
Eiropas Savienības tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību – Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības princips – Ievērošana tiesvedībā – Apjoms – Prasības atcelt tiesību aktu celšanas termiņa īsums salīdzinājumā ar apstrīdētā lēmuma garumu – Pārkāpuma neesamība

[LESD 263. panta sestā daļa; Pamattiesību hartas 47. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta (1991) 102. panta 2. punkts]
Prasība atcelt tiesību aktu – Priekšmets – Lēmuma pamatojums – Izslēgšana, ja nav izņēmuma – Pamats, kas ir vērsts pret lēmuma, ar kuru konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums, pamatojumu – Pamatojums, ar kuru netiek pamatots identificēto pārkāpumu konstatējums – Neiedarbīgs pamats

(LESD 101., 102. un 263. pants)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Pārkāpumu mērķa un seku dēļ savstarpēja nošķiršana – Pārkāpums mērķa dēļ – Pietiekama kaitīguma pakāpe – Pietiekams konstatējums – Nolīguma potenciālo seku ņemšana vērā – Robežas

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Pārkāpumu mērķa un seku dēļ savstarpēja nošķiršana – Pārkāpums mērķa dēļ – Pietiekama kaitīguma pakāpe – Novērtēšana

(LESD 101. panta 1. punkts)
Konkurence – Savienības tiesību normas – Materiālā piemērošanas joma – Izlīgumi patentu jomā – Iekļaušana – Līdzsvara noteikšana starp patentu tiesībām un konkurences noteikumiem

LESD 101. panta pirmā daļa; Padomes Regula Nr. 1/2003
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Izlīgumi patentu jomā – Nolīgums, kas noslēgts starp izgudrotājlaboratoriju un ģenērisko zāļu uzņēmumu – Nolīgums, kas ietver patentu neapstrīdēšanas un preču netirgošanas noteikumus – Pamudinošs apgrieztais maksājums, kuru saņēmis ģenērisko zāļu uzņēmums – Ierobežojums mērķa dēļ

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Izlīgumi patentu jomā – Nolīgums, kas noslēgts starp izgudrotājlaboratoriju un ģenērisko zāļu uzņēmumu – Nolīgums, kas ietver patentu neapstrīdēšanas un preču netirgošanas noteikumus – Maksājums, kuru saņēmis ģenērisko zāļu uzņēmums – Pamudinoša apgrieztā maksājuma kvalifikācija – Nosacījumi

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Aksesuārs ierobežojums – Jēdziens – Ierobežojums, kas ir nepieciešams pamatdarījuma īstenošanai, kuram nav pret konkurenci vērsta rakstura – Pamatdarījums, kas ir konkurences ierobežojums mērķa dēļ – Akcesorisko ierobežojumu teorijas nepiemērojamība, esot pamudinošajam apgrieztajam maksājumam

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Uzņēmuma kvalifikācija par potenciālu konkurentu – Reālās un konkrētas iespējas ienākt tirgū – Kritēriji – Būtisks elements – Uzņēmuma spēja ienākt konkrētajā tirgū – Pietiekami ātra ienākšana – Tirgū esošo tirgus dalībnieku uztvere

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Uzņēmuma kvalifikācija par potenciālu konkurentu – Reālās un konkrētas iespējas ienākt tirgū – Kritēriji – Būtisks elements – Uzņēmuma spēja ienākt konkrētajā tirgū – Patentu radītie šķērsli

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Uzņēmuma kvalifikācija par potenciālu konkurentu – Reālās un konkrētas iespējas ienākt tirgū – Kritēriji – Būtisks elements – Uzņēmuma spēja ienākt konkrētajā tirgū – Vērtēšanas datums – Pierādīšanas pienākums

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 2. pants)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Vērtēšanas kritēriji – Uzņēmuma kvalifikācija par potenciālu konkurentu – Kritēriji – Būtisks elements – Uzņēmuma spēja ienākt konkrētajā tirgū – Ģenērisko zāļu uzņēmums – Šķēršļi, kas ir saistīti ar izgudrotājlaboratorijas patentiem, kā arī ar ģenērisko zāļu uzņēmuma tehniskajām, regulatīvajām vai finanšu grūtībām – Reālās un konkrētas iespējas pārvarēt šīs grūtības un ienākt attiecīgajā tirgū

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Izlīgumi patentu jomā – Nolīgums, kas noslēgts starp izgudrotājlaboratoriju un ģenērisko zāļu uzņēmumu – Nolīgums, kas ietver patentu neapstrīdēšanas un preču netirgošanas noteikumus – Maksājums, kuru saņēmis ģenērisko zāļu uzņēmums – Pamudinoša apgrieztā maksājuma kvalifikācija – Pamudinošais raksturs, kas izriet no paša nolīguma formulējuma

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Izlīgumi patentu jomā – Nolīgums, kas noslēgts starp izgudrotājlaboratoriju un ģenērisko zāļu uzņēmumu – Nolīgums, kas ietver patentu neapstrīdēšanas un preču netirgošanas noteikumus – Ekskluzīvās iepirkšanas noteikums, kas ir uzskatāms par preču netirgošanas noteikumu

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Izlīgumi patentu jomā – Nolīgums, kas noslēgts starp izgudrotājlaboratoriju un ģenērisko zāļu uzņēmumu – Nolīgums, kas ietver patentu neapstrīdēšanas un preču netirgošanas noteikumus – Akcesorisks nolīgums, ar kuru ir paredzēta līdzekļu nodošana ģenērisko zāļu uzņēmumam – Pamudinoša apgrieztā maksājuma kvalifikācija – Nosacījumi

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Aizliegtas vienošanās, kuru sekas turpinās pēc to formālas izbeigšanas – LESD 101. panta piemērošana

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Izlīgumi patentu jomā – Nolīgums, kas noslēgts starp izgudrotājlaboratoriju un ģenērisko zāļu uzņēmumu – Nolīgums, kas ietver patentu neapstrīdēšanas un preču netirgošanas noteikumus – Akcesorisks licences nolīgums, ar kuru ir paredzēta līdzekļu nodošana ģenērisko zāļu uzņēmumam – Leģitimitāte – Līdzekļu nodošanas kvalifikācija par pamudinošu apgriezto maksājumu – Nosacījumi

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Izlīgumi patentu jomā – Nolīgums, kas noslēgts starp izgudrotājlaboratoriju un ģenērisko zāļu uzņēmumu – Nolīgums, kas ietver patentu neapstrīdēšanas un preču netirgošanas noteikumus – Akcesorisks licences nolīgums, ar kuru ir paredzēta līdzekļu nodošana ģenērisko zāļu uzņēmumam – Pamudinoša akcesoriska licences nolīguma kvalifikācija – Licence, kas neatver visu teritoriju, kuru aptver ierobežojošie noteikumi – Neatbilstība

(LESD 101. panta 1. punkts)
Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu – Pierādīšanas pienākuma apjoms – Komisijas izraudzīto pierādījumu nepieciešamā precizitātes pakāpe – Strīdīgie nolēmumi, kas noslēgti līgumu formā un ir plaši publiskoti – Sekas

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Konkurences apdraudējums – Nolīguma pretkonkurences rakstura izvērtējums saistībā ar tā ietekmi uz tirgu – Noteikumi – Konkurences vērtējums, ja nebūtu strīdīgā nolīguma – Nolīgums, kas īstenots pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas – Komisijas pienāks analizēt nolīguma faktisko iedarbību uz konkurenci

(LESD 101. panta 1. punkts)
Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma atzīšana par atbildīgu par visu pārkāpumu – Nosacījumi – Prakses un nelikumīgas darbības, kas ir daļa no kopējā plāna – Novērtēšana – Kritēriji – Visu dalībnieku kopējs mērķis

(LESD 101. panta 1. punkts)
Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Farmaceitiskie produkti – Zāļu, kuras zāļu izrakstītāji atzīst vai uztver par ekvivalentām, pieejamība – Kvalitatīva vai cenu rakstura konkurences spiediena ņemšana vērā

(LESD 102. pants; Komisijas paziņojums 97/C 372/03)
Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Kritēriji – Farmaceitiskie produkti – Zāļu, kuras zāļu izrakstītāji atzīst vai uztver par ekvivalentām, pieejamība – Attiecīgā tirgus analīzē pieļautās kļūdas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt šīs analīzes rezultātu

(LESD 102. pants)
Dominējošais stāvoklis – Konkrētais tirgus – Noteikšana – Pārbaude tiesā – Tiesiskuma pārbaude – Padziļināta pārbaude – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Komisijas rīcības brīvība – Attiecīgā tirgus analīzē pieļautās kļūdas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt šīs analīzes rezultātu

LESD 101., 102. un 263. pants
Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips – Apjoms – Rīcības, par kuru ir ticis uzlikts sods, pārkāpjošā rakstura paredzamība – Izlīgums patentu jomā, kas noslēgts starp izgudrotājlaboratoriju un ģenērisko zāļu uzņēmumu – Nolīgums, kas ir pretrunā konkurences tiesībām – Oriģinālo zāļu sabiedrības, kas nevar nezināt savas rīcības pretkonkurences raksturu

(LESD 101. panta 1. punkts; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 1. punkts)
Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Atbilstošs raksturs – Pārbaude tiesā – Naudas sodu apvienošana, kuru uzlikti sabiedrībai, kas ir piedalījusies vairākos atsevišķos pārkāpumos – Samērīguma principa pārkāpums – Nosacījumi

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar ko uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Tādu vērtējuma elementu norādīšana, kas ļāvuši Komisijai piemērot korekcijas koeficientu pārdošanas apjoma vērtībai – Pietiekama norādīšana – Precīzākas informācijas vēlāka paziņošana – Ietekmes neesamība

(LESD 101. panta 1. punkts)
Konkurence – Savienības tiesību normas – Pārkāpumi – Izdarīšana tīši vai nolaidības dēļ – Jēdziens – Uzņēmums, kas nevar ignorēt savas rīcības pretkonkurences raksturu

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 1. punkts)
Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārkāpuma smagums – Vērtēšanas kritēriji – Pienākums ņemt vērā konkrēto ietekmi uz tirgu – Neesamība

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas paziņojums 2006/C 210/02, 20.–22. punkts)
Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Pamatsummas noteikšana – Pārkāpuma smagums – Ienākšanas maksa – Vērā ņemami faktori

(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas paziņojums 2006/C 210/02, 25. punkts)

Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 90. un 91. punktu)
Viena no Savienības tiesību sistēmā ietvertajām garantijām administratīvajās procedūrās tostarp ir labas pārvaldības princips, kas ir ietverts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā un kas nosaka kompetentās iestādes pienākumu rūpīgi un objektīvi pārbaudīt visus apstākļus, kam ir nozīme attiecīgajā lietā. Šī objektivitātes prasība ietver, pirmkārt, subjektīvo objektivitāti tādā nozīmē, ka nevienam ieinteresētās struktūras darbiniekam, kas atbildīgs par lietu, nedrīkst pastāvēt aizspriedumi vai personīgs pieņēmums, un objektīvo objektivitāti, atbilstoši kurai attiecīgajai iestādei ir jāsniedz pietiekamas garantijas, lai varētu izslēgt jebkādas leģitīmas šaubas par tās neitralitāti.

Šajā sakarā divi Komisijas locekļi, kuri secīgi ir bijuši atbildīgi par konkurenci un kuri laikā, kad tika pieņemts lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. un 102. panta pārkāpums, nav pārkāpuši ne objektivitātes principu, ne arī tiesības uz labu pārvaldību, kuras ir attiecīgajiem uzņēmumiem, publiskojot pēc būtības to, ka pret šiem uzņēmumiem ir sākta procedūru, tiem ir nosūtīts paziņojums par iebildumiem un drīzumā tiks pieņemts lēmums, ar kuru šo procedūru izbeidz, tiktāl, ciktāl tie ir vienīgi informējuši citas iestādes un sabiedrību par notiekošo izmeklēšanu diskrēti un atturīgi, kā tas ir atbilstoši viņu objektivitātes pienākuma izpildei.

(skat. 119., 131.–134. punktu)
Regulas Nr. 1/2003 14. panta 1. punktā paredzētā konsultēšanās ar Aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa padomdevēju komiteju ir būtiska formalitāte, kuras pārkāpums ietekmē Komisijas galīgā lēmuma tiesiskumu, ja tiek pierādīts, ka apstāklis, ka netika ievēroti konsultēšanās noteikumi, liedza padomdevējai komitejai sniegt savu atzinumu, pilnībā pārzinot lietas apstākļus. Tas, vai prasību, kuras izriet no konsultēšanos ar padomdevēju komiteju regulējošajiem noteikumiem, saturs un būtība ir vai nav būtiski, tādējādi ir jāvērtē katrā atsevišķajā gadījumā, ņemot vērā mērķi ļaut komitejai veikt tās padomdevējas funkcijas, pilnībā pārzinot lietas apstākļus.

Tomēr, tā kā viens no padomdevēju komitejas locekļiem nav izteicis iebildumus attiecībā uz noteikto sanāksmju datumiem, nav uzskatāms par šīs komitejas pagaidu lēmuma projekta būtiskās formalitātes pārkāpumu tas, ka šis projekts ir iesūtīts pakāpeniski, atsevišķos gadījumos neievērojot Regulas Nr. 1/2003 14. panta 3. punktā noteikto četrpadsmit dienu termiņu, jo padomdevēju komitejas locekļi ir bijuši pietiekami informēti par lietas būtību un pagaidu lēmuma projekta saturu, ņemot vērā to, ka tiek nosūtīti vai saņemti dažādi dokumenti, kas pieņemti vai saņemti procedūras gaitā, un ka līdz ar to padomdevēju komiteja varēja sniegt savu atzinumu, pilnībā pārzinot lietas apstākļus.

Nav arī pārkāpts pienākums konsultēties ar padomdevēju komiteju, ja padomdevēju komitejas sanāksmēs piedalās ierobežots skaits valsts konkurences iestāžu pārstāvju, jo nav tiesību normas par kvoruma attiecībā uz padomdevēju komitejas atzinumu pieņemšanu; Regulas Nr. 1/2003 14. panta 3. punktā ir skaidri noteikts, ka padomdevēju komiteja var sniegt atzinumu pat tad, ja locekļi nav ieradušies un nav pārstāvēti, un ka Komisijai saskaņā ar to ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai dalībvalstu konkurences iestādes varētu piedalīties padomdevēju komitejā.

(sal. ar 148.–150., 154.–156., 165. un 166. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 170.–174. punktu)
Tikai lēmuma, ar kuru konstatēts konkurences noteikumu pārkāpums, rezolutīvā daļa var radīt tiesiskas sekas un radīt kaitējumu, un vērtējums, kas izklāstīts lēmuma pamatojumā, pats par sevi nevar būt prasības atcelt tiesību aktu priekšmets. Šos vērtējumus var iesniegt Savienības tiesas veiktajai tiesiskuma pārbaudei tikai, ciktāl šie vērtējumi kā nelabvēlīga akta pamatojums ir nepieciešamais pamats šī tiesību akta rezolutīvajai daļai un, konkrētāk, ja šis pamatojums var mainīt attiecīgā akta rezolutīvajā daļā pieņemtā lēmuma būtību.

Līdz ar to šis atcelšanas pamats, kas ir vērsts pret Komisijas lēmumu un kas nevis attiecas uz rīcību un praksi, kuras ir konkurences noteikumu pārkāpums, par kuru ar šo lēmumu ir uzlikts sods, bet gan uz kontekstu, kurā ir noticis šis pārkāpums, katrā ziņā ir jānoraida kā neefektīvs.

(skat. 188. un 198. punktu)
Pret konkurenci vērsta nolīguma mērķis un sekas ir nevis alternatīvi, bet gan kumulatīvi nosacījumi, lai novērtētu, vai uz šo nolīgumu attiecas LESD 101. panta 1. punktā paredzētais aizliegums. Šajā sakarā nav nepieciešams pierādīt rīcības konkrētās pret konkurenci vērstās sekas, ja jau ir pierādīts tās pret konkurenci vērstais mērķis. Turklāt konkurences ierobežojuma mērķa dēļ konstatējums, it īpaši izmantojot aplūkojamā nolīguma ekonomiskā un juridiskā konteksta pārbaudi, nevar likt vērtēt šī nolīguma sekas, jo citādi zustu lietderīgā iedarbība LESD 101. panta 1. punktā paredzētajam nošķīrumam starp konkurenci ierobežojošu mērķi un sekām.

Tādējādi Komisija un Savienības tiesa, vērtējot nolīguma ierobežojošo mērķi un it īpaši ņemot vērā tā ekonomisko un juridisko kontekstu, nevar pilnībā ignorēt šī nolīguma potenciālās sekas. Ciktāl par konkurenci ierobežojošiem mērķa dēļ ir uzskatāmi vienīgi nolīgumi, kuriem ir pietiekama kaitējuma pakāpe, jo tie var radīt pret konkurenci vērstas sekas, var uzskatīt par nelietderīgu pierādīt, ka tiem ir konkrēta ietekme uz tirgu; nolīgumiem, kuriem, ņemot vērā to kontekstu, ir potenciāli ambivalentas sekas uz tirgu, nevar tikt uzskatīti par konkurenci ierobežojošiem mērķa dēļ. Lai nezaudētu lietderīgo iedarbību starp konkurenci ierobežojošu mērķi un sekām, analizējot nolīguma potenciālās sekas, tomēr ir jāņem vērā tikai tās, kuras izriet no minētā nolīguma noslēgšanas datumā objektīvi prognozējamiem datiem.

(sal. ar 219., 221., 304., 644., 989. un 990. punktu)
Jēdziens “konkurences ierobežojums mērķa dēļ” var tikt piemērots tikai noteiktiem uzņēmumu savstarpējās koordinācijas veidiem, kuru kaitējuma konkurences pienācīgu darbībai līmenis ir pietiekams, lai varētu atzīt, ka nav jāpārbauda to sekas. Kad Komisija kvalificē nolīgumus kā konkurences ierobežojumus pēc mērķa, tomēr tai savā lēmumā nav prasīts izmantot frāzi “pietiekams kaitējums”, jo no šī lēmuma izriet, ka tā ir pareizi atsaukusies uz jēdzienu “konkurences ierobežojums mērķa dēļ”.

Lai izvērtētu, vai kāds nolīgums uzņēmumu starpā ir pietiekami kaitīga, lai to varētu uzskatīt par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ, ir jāņem vērā LESD 101. panta 1. punkta saturs saistībā ar tā sasniedzamajiem mērķiem, kā arī tās ekonomiskais un juridiskais konteksts, kurā tas notiek. Vērtējot juridisko un ekonomisko kontekstu, ir arī jāņem vērā arī attiecīgo preču vai pakalpojumu iedaba, kā arī faktiskie attiecīgā tirgus vai tirgu darbības un struktūras apstākļi.

Šajā saistībā vienīgi tas, ka lietai esot vēl nebijis raksturs, neliedz attiecīgo nolīgumu klasificēt kā tādu, kam ir konkurenci ierobežojošs mērķis. Prakse, kas minēta LESD 101. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā, neveido izsmeļošu aizliegto vienošanos uzskaitījumu, un pat ja gūtā pieredze nenoliedzami var apstiprināt noteiktu sadarbības veidu konkurencei neapšaubāmi kaitējošo raksturu, tas, ka Komisija iepriekš nav uzskatījusi, ka noteikta veida nolīgums jau sava mērķa dēļ varētu būt konkurenci ierobežojošs, pats par sevi nav tāds, kas varētu liegt – pēc strīdīgo pasākumu individuāla un detalizēta vērtējuma – to izdarīt nākotnē. Tāpat nav prasīts, ka nolīgumam jau pirmajā mirklī un bez jebkādām šaubām ir jābūt pietiekami kaitējošam konkurencei, Komisijai vai Savienības tiesai neveicot tā satura, mērķa un ekonomiskā un juridiskā konteksta individuālu un konkrētu pārbaudi, lai tas LESD 101. panta 1. punkta izpratnē būtu konkurences ierobežojums mērķa dēļ.

(skat 220., 221., 224., 230. un 231. punktu)
Izlīgumu izmantošana tiesvedībā patentu jomā neatbrīvo puses no konkurences tiesību piemērošanas.

Šajā ziņā, lai gan Komisijai nav jādefinē patenta apjoms, tomēr šī iestāde nevar neizmantot iniciatīvu gadījumā, kad patenta apjomam ir nozīme, vērtējot LESD 101. un 102. panta pārkāpumu, jo pat gadījumā, kad patenta faktiskais apjoms ir tiesvedības valsts tiesā priekšmets, Komisijai ir jāvar īstenot savas pilnvaras atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 normām, konstatējumi, ko Komisija var izdarīt, nekādi neietekmē vērtējumus, ko izdarīs valsts tiesas attiecībā uz to izskatīšanā esošiem strīdiem par patentu tiesībām, un Komisijas lēmumu pārbauda Savienības tiesa. Lai arī, tādējādi, ne Komisijai, ne Vispārējai tiesai nav jāizsakās par patenta spēkā esamību, patenta pastāvēšana tomēr ir jāņem vērā saistībā ar Savienības konkurences tiesību noteikumiem veiktajā analīzē.

Lai saskaņotu patentu tiesības un konkurences tiesības īpašajā kontekstā, kas ir izlīgumu noslēgšana starp pusēm ar patentiem saistītā strīdā, ir jāatrod līdzsvara punkts starp nepieciešamību ļaut uzņēmumiem izmantot izlīgumus, kuru skaita pieaugums ir sabiedrības interesēs, no vienas puses, un nepieciešamību novērst tādas izlīguma nolīgumu nepareizas izmantošanas risku, kas ir pretrunā konkurences tiesībām un novestu pie spēkā neesošu patentu saglabāšanas.

(skat 244., 252. un 253. punktu)
Izlīguma, kas attiecas farmaceitiskiem patentiem un ir noslēgts starp oriģinālo zāļu sabiedrību kā patentu īpašnieci un ģenērisko zāļu sabiedrību, kvalifikācija par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ prezumē to, ka ir nepieciešams, lai izlīgumā būtu iekļauta gan pamudinoša priekšrocība attiecībā uz ģenērisko zāļu sabiedrību, gan korelatīvs ierobežojums attiecībā uz tās centieniem konkurēt ar oriģinālo zāļu sabiedrību. Ja šie abi nosacījumi ir izpildīti, ir jākonstatē konkurences ierobežojums mērķa dēļ LESD 101. panta 1. punkta nozīmē, ņemot vērā to, cik lielā mērā šādi noslēgts nolīgums kaitē normālai konkurences darbībai.

Tādējādi vienīgi tas, ka šādā izlīguma nolīgumā ir ietverti netirgošanas un neapstrīdēšanas noteikumi, kuru apjoms aprobežojas ar aplūkojamā patenta apjomu, neraugoties uz to, ka šiem noteikumiem pašiem par sevi ir ierobežojošs raksturs, neļauj secināt, ka ir noticis konkurences ierobežojums ar pietiekamu kaitējuma pakāpi, lai to varētu atzīt par ierobežojumu mērķa dēļ, ja šie nolīgumi pamatojas uz to, ka puses atzīst patenta spēkā esamību. Tādu noteikumu esamība, kuru apjoms aprobežojas ar attiecīgā patenta apjomu, savukārt ir problemātiska, ja izrādās, ka šo noteikumu attiecināšana uz ģenērisko zāļu sabiedrību nav pamatota ar to, ka tā atzīst patenta spēkā esamību. Tādējādi gadījumā, kad oriģinālo zāļu sabiedrības veikts neattaisnots maksājums ģenērisko zāļu sabiedrībai ir saistīts ar izlīguma noslēgšanu, ir uzskatāms, ka ģenērisko zāļu sabiedrība ar šo maksājumu tiek mudināta ievērot netirgošanas un neapstrīdēšanas noteikumus, un ir jāsecina, ka pastāv konkurences ierobežojums mērķa dēļ.

Ja tiek konstatēta pamudinājuma pastāvēšana, puses vairs nevar atsaukties uz patenta spēkā esamības atzīšanu izlīguma ietvaros. Šajā ziņā nav nozīmes apstāklim, ka patenta spēkā esamību ir apstiprinājusi tiesa vai administratīva iestāde. Tieši tāpēc ar netirgošanas un neapstrīdēšanas noteikumiem radīto konkurences ierobežojumu patieso iemeslu ir uzskatāms pamudinājums, nevis tas, ka izlīguma puses atzīst patenta spēkā esamību; šie noteikumi – tā kā tiem šajā lietā nav nekāda leģitīma pamatojuma – normālas konkurences darbībai kaitē tik lielā mērā, ka var tikt kvalificēti kā konkurences ierobežojums mērķa dēļ.

(sal. ar 262., 263., 265., 269., 270. un 272. punktu)
Izlīgumu, kas attiecas farmaceitiskiem patentiem un ir noslēgti starp oriģinālo zāļu sabiedrību kā patentu īpašnieci un ģenērisko zāļu sabiedrību, kontekstā šo izlīgumu kvalificēšanai par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ LESD 101. panta 1. punkta nozīmē ir nepieciešams tas, lai izlīgumā būtu iekļauta gan pamudinoša priekšrocība attiecībā uz ģenērisko zāļu sabiedrību, gan korelatīvs ierobežojums attiecībā uz tās centieniem konkurēt ar oriģinālo zāļu sabiedrību.

Lai noteiktu, vai apgriezts maksājums, proti, oriģinālo zāļu sabiedrības veikta līdzekļu nodošana ģenērisko zāļu sabiedrībai, ir vai nav pamudinājums piekrist neapstrīdēšanas un netirgošanas noteikumiem, kas paredzēti izlīgumā, ir jāpārbauda, vai šis maksājums, ņemot vērā tā būtību un pamatojumu, sedz izlīgumam strīdā raksturīgās izmaksas.

Gadījumā, ja ar izlīguma nolīgumā, kurā ietverti konkurenci ierobežojoši noteikumi, paredzētu apgriezto maksājumu tiektos kompensēt ar izlīgumu saistītas izmaksas, tādas kā strīda risināšanas izdevumus, ko sedz ģenērisko zāļu sabiedrība, šo maksājumu principā nevarētu uzskatīt par pamudinošu. Šādā gadījumā tomēr nav izslēgts, ka tiek konstatēta pamudinājuma un konkurences ierobežojuma mērķa dēļ esamība. Tomēr tad Komisijai ir jāpierāda, ka naudas summām, kas atbilst šīm izlīgumam raksturīgajām izmaksām, pat ja šī izlīguma puses tās ir noteikušas un precīzi atšifrējušas, ir pārmērīgs raksturs.

Turpretī atsevišķas izmaksas, ko piemēro ģenērisko zāļu sabiedrībām, ir a priori pārāk nesaistītas ar strīdu un tā noregulējumu, lai varētu tikt uzskatītas par tādām, kas attiecas uz izlīgumu ar patentu jomu saistītā strīdā. Piemēram, ir runa par izmaksām attiecībā uz tādu produktu ražošanu, ar kuriem pārkāpj patentu nosacījumus, kas atbilst šo produktu krājumu vērtībai, kā arī par pētniecības un attīstības izmaksām, kas rodas šo produktu izstrādē. Tas pats attiecas uz summām, kas ģenērisko zāļu sabiedrībai ir jāmaksā trešajām pusēm saistībā ar ārpus strīda noslēgtiem nolīgumiem. Līdz ar to nolīguma pusēm, ja tās vēlas, lai šādu izdevumu maksājums netiktu atzīts par pamudinošu un par tādu, kas norāda uz konkurences ierobežojumu mērķa dēļ, ir jāpierāda, ka tie ir saistīti ar strīdu vai tā noregulējumu, un pēc tam jāpamato maksājuma apmērs.

(sal. ar. 272., 277., 278. un 280. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 284.–291. punktu)
Izlīguma nolīgumu, kas attiecas uz patentiem, kontekstā, kuru pārkāpuma raksturs var nebūt acīmredzams ārējam novērotājam, Komisija nevar, lai pierādītu, ka konkrētajā tirgū pastāv potenciāla konkurence, nevar vienīgi pārbaudīt, vai pastāv nepārvarami šķēršļi ienākšanai šajā tirgū, lai no tā secinātu, ka pastāv potenciāla konkurence. Tāpēc Komisija ir pareizi novērtējusi potenciālo konkurenci konkrētajā tirgū, pamatojoties uz faktisko un konkrēto ienākšanas iespēju kritēriju, saskaņā ar kuru potenciālas konkurences esamība tiek atzīta vienīgi gadījumā, ja pastāv tādas reālistiskas iespējas ienākšanai tirgū, kas būtu varējušas atspoguļoties faktos, ja nebūtu ierobežojošā akta.

Būtiskais elements, lai noteiktu reālu un konkrētu iespēju ienākt tirgū, ir uzņēmuma spēja ienākt šajā tirgū. Attiecīgā uzņēmuma nodoms ienākt tirgū ne ir obligāts, lai tiktu atzīta potenciāla konkurence minētajā tirgū, ne var to likt apstrīdēt, tomēr, ja šo nodomu nosaka, tas var apstiprināt spēju ienākt tirgū un tādējādi veicināt konkrēta tirgus dalībnieka kvalifikāciju par potenciālu konkurentu.

Lai tirgus dalībnieks būtu kvalificējams par potenciālu konkurentu, tā potenciālajai ienākšanai tirgū ir jānotiek pietiekami ātri, lai konkurētu un tādējādi izdarītu konkurences spiedienu uz tirgus dalībniekiem. Šis “pietiekami ātras” ienākšanas jēdziens ir atkarīgs no izskatāmās lietas faktiem, kā arī no juridiskā un ekonomiskā konteksta, kurā tā iekļaujas, un tie būs jāņem vērā, nosakot, vai ārpus tirgus esošs uzņēmums izdara konkurences spiedienu uz uzņēmumiem, kas pašreiz darbojas šajā tirgū.

Esoša tirgus dalībnieka uztveres kritērijs ir atbilstīgs, bet ne pietiekams, lai novērtētu potenciālas konkurences esamību. Tādējādi attiecīgo tirgus dalībnieku – pat pieredzējušu – uztvere pati par sevi nevar ļaut uzskatīt, ka cits konkrēts tirgus dalībnieks ir viens no to potenciālajiem konkurentiem. Turpretī šī uztvere var apstiprināt tirgus dalībnieka spēju ienākt tirgū un tādējādi veicināt tā kvalifikāciju par potenciālu konkurentu.

(skat. 318., 320., 325., 326.–329., 334., 336., 347. un 382. punktu)
Tāda uzņēmuma patenti, uz kuru attiecas procedūras, lai konstatētu konkurences noteikumu pārkāpumu, principā nerada nepārvaramus šķēršļus konkurenta ienākšanai konkrētā tirgū, ciktāl tirgus dalībniekiem, kas nav šajā tirgū, ir iespēja uzņemties risku laist tirgū produktu, tostarp tādu, ar ko potenciāli tiek pārkāpts spēkā esošs patents, un šī ienākšana tirgū vai produkta laišana tirgū riskējot var vainagoties panākumiem, ja patenta īpašnieks atteiktos celt prasību par pārkāpumu vai ja – gadījumā, ja šāda prasība tiktu celta, – tā tiktu noraidīta . Šī iespēja ienākt tirgū riskējot pati par sevi nenozīmē, ka potenciālajiem konkurentiem ir reālas un konkrētas iespējas ienākt tirgū, jo šīs iespējas ir atkarīgas no to spējas un nodoma īstenot šādu ienākšanu riskējot.

Turklāt, lai gan patenti principā nav nepārvarami šķēršļi konkurenta ienākšanai tirgū, bet var šādus šķēršļus radīt saskaņā ar tiesvedības patentu jomā iznākumu un ietekmēt reālas un konkrētas iespējas ienākt tirgū. Šajā sakarā pušu pašu veiktos vērtējumus attiecībā uz iespējām atzīt prasītāju patentu spēkā neesamību vai to pārkāpumu var arī ņemt vērā, lai noteiktu, vai šiem tirgus dalībniekiem, kas nav tirgū, bija reālas un konkrētas iespējas ienākt tirgū.

(skat 359., 379. un 384. punktu)
Saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpuma konstatēšanas procedūru iespējamā konkurences pastāvēšana konkrētajā tirgū starp uzņēmumiem, kas noslēguši izlīguma nolīgumus saistībā ar patentiem, tiek vērtēta attiecīgo nolīgumu noslēgšanas dienā. Lai noteiktu, vai šādi nolīgumi ierobežo konkurenci LESD 101. panta izpratnē, ir jānosaka, kāda bija faktiskā un potenciālā konkurence aplūkojamajā tirgū brīdī, kad tie tika noslēgti. No tā izriet, ka nav jāņem vērā argumenti un dokumenti attiecībā uz datiem pēc strīdīgo nolīgumu noslēgšanas, jo šie dati atspoguļo šo nolīgumu īstenošanu, nevis konkurences situāciju tirgū to noslēgšanas brīdī.

Reālu un konkrētu konkurenta iespēju ienākt tirgū pierādīšanas pienākums, kā arī, plašāk raugoties, pārkāpuma pierādīšanas pienākums attiecas uz Komisiju. Tomēr, ciktāl būtiskākie dati, kas ļauj noteikt tirgus dalībnieku, kas nav tirgū, spēju un nodomu ienākt tirgū un tādējādi to reālās un konkrētās iespējas ienākt tirgū, ir minēto sabiedrību iekšējie dati, kurus pēdējām minētajām ir vieglāk apkopot, tā kā nav pretēju pierādījumu attiecībā uz tehniskām, normatīvām, komercdarbības vai finanšu grūtībām, Komisija var noteikt šādu iespēju esamību, ja tā ir apkopojusi savstarpēji atbilstošu norāžu kopumu, kas apliecina vismaz mēģinājumus ražot un laist tirdzniecībā aplūkojamo produktu pietiekami īsā laikā, lai izdarītu spiedienu uz esošu tirgus dalībnieku.

(skat. 385. un 386. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 432.–501., 579.–614., 718.–752. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 527.–547. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 644.–678. punktu)
Izlīguma, kas attiecas farmaceitiskiem patentiem un ir noslēgts starp oriģinālo zāļu sabiedrību kā patentu īpašnieci un ģenērisko zāļu sabiedrību, kvalifikācija par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ prezumē to, ka ir nepieciešams, lai izlīgumā būtu iekļauta gan pamudinoša priekšrocība attiecībā uz ģenērisko zāļu sabiedrību, gan korelatīvs ierobežojums attiecībā uz tās centieniem konkurēt ar oriģinālo zāļu sabiedrību.

Šajā sakarā tas, ka ir noslēgts parasts tirdzniecības nolīgums, kas ir “asociēts” ar izlīguma nolīgumu, kurā ir ierobežojoši noteikumi, var būt nopietna norāde uz to, ka pastāv pamudinājums un līdz ar to konkurences ierobežojums mērķa dēļ, ja šajā akcesoriskajā nolīgumā ir paredzēts, ka oriģinālo zāļu sabiedrība nodod līdzekļus ģenērisko zāļu sabiedrībai. Tomēr šis netiešais pierādījums nav pietiekams un Komisijai tādējādi tas ir jāapstiprina, sniedzot citus saskanīgus pierādījumus, kas ļauj secināt, ka pastāv apvērsts maksājums. Šāds maksājums specifiskajā akcesorisko nolīgumu kontekstā atbilst oriģinālo zāļu sabiedrības veiktā maksājuma daļai, kura pārsniedz darījuma priekšmeta “parasto” vērtību.

No tā izriet, ka, ņemot vērā visu tās rīcībā esošo informāciju un – attiecīgā gadījumā – to, ka nolīgumu puses nav sniegušas skaidrojumu vai ticamu skaidrojumu, Komisija visaptveroša vērtējuma noslēgumā var pamatoti secināt, ka akcesoriskais nolīgums nav noslēgts parastos tirgus apstākļos, t.i., ka oriģinālo zāļu sabiedrības veiktā maksājuma vērtība pārsniedz darījuma priekšmeta vērtību vai ka ģenērisko zāļu sabiedrībai nodotā priekšmeta vērtība ir lielāka nekā tās veiktais maksājums. Līdz ar to Komisija var secināt, ka pastāv apvērsts maksājums. Savukārt apvērsts maksājums, ja tā mērķis nav kompensēt izmaksas, kuras ir saistītas ar izlīgumu, var tikt uzskatīts par pamudinošu priekšrocību. Tomēr nolīgumu puses var arī atsaukties, ka attiecīgās priekšrocība esot nenozīmīga, nebūdama pietiekami liela, lai to varētu uzskatīt par būtisku pamudinājumu akceptēt izlīguma nolīgumā paredzētos konkurenci ierobežojošos noteikumus.

(sal. ar 797., 798., 802.–804., 808.–810. un 866. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 903.–906. punktu)
Izlīguma, kas attiecas strīdu par farmaceitiskiem patentiem un ir noslēgts starp oriģinālo zāļu sabiedrību kā patentu īpašnieci un ģenērisko zāļu sabiedrību, kvalifikācija par konkurences ierobežojumu mērķa dēļ prezumē to, ka ir nepieciešams, lai izlīgumā būtu iekļauta gan pamudinoša priekšrocība attiecībā uz ģenērisko zāļu sabiedrību, gan korelatīvs ierobežojums attiecībā uz tās centieniem konkurēt ar oriģinālo zāļu sabiedrību. Taču, pastāvot licences nolīgumam, kas noslēgts starp oriģinālo zāļu sabiedrību un ģenērisko zāļu sabiedrību, šie abi elementi ir vājināti vai pat nav spēkā, un tādējādi pietiekamu kaitējuma pakāpi normālai konkurences darbībai nav viegli konstatēt.

No tā izriet, ka, izņemot apsvērumus, kas attiecas uz citu veidu akcesoriskajiem nolīgumiem, licences nolīguma sasaiste ar izlīguma nolīgumu, kas ir noslēgts faktiskā strīdā attiecībā uz farmaceitiskiem patentiem un kurā ir iekļauti netirgošanas un neapstrīdēšanas noteikumi, nav nopietns netiešs pierādījums, ka pastāv apgriezts maksājums. Līdz ar to Komisijai ir jāpamatojas uz citiem netiešiem pierādījumiem, lai pierādītu, ka licences nolīgums nav ticis noslēgts parastos tirgus apstākļos un ka faktiski tas slēpj apgrieztu maksājumu, ar kuru pamudina ģenērisko zāļu sabiedrību piekrist netirgošanas un neapstrīdēšanas noteikumiem. Šādā gadījumā līdz ar to Komisijai ir jāpierāda, ka šī atlīdzība, kuru ģenērisko zāļu sabiedrība samaksājusi patentu īpašniekam, ir neatbilstoši zema, proti, tik lielā mērā, ka to nevar pamatot ar apsvērumiem, kuri attiecas tikai uz labuma, kas ir līguma priekšmets, ekonomisko vērtību, un ka licences nolīgumā tādējādi ir ietverts apgrieztais maksājums par labu ģenērisko zāļu sabiedrībai.

(sal. ar 943., 949., 951., 952., 956. un 963. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 992.–999. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 1016. un 1025. punktu)
Lai novērtētu, vai nolīguma izraisīto konkurences nosacījumu grozījumu [konkurences izkropļojumu] dēļ tas ir uzskatāms par neatbilstošu LESD 101. panta 1. punktam, konkurences nosacījumi ir jāpārbauda reālā situācijā, kurā tie rastos, ja nebūtu apstrīdētā nolīguma ietekmes. Tādējādi runa ir par to, ka, salīdzinot konkurenci, kāda tā bija, pastāvot nolīgumam, un to, kāda tā būtu bez šī nolīguma, tiek secināts, ka, šo nolīgumu piemērojot, konkurences situācija ir pasliktinājusies.

Šajā ziņā, ja Komisija pieņem lēmumu, ar kuru tā konstatē, ka ir noticis LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums, tikai tas vien, ka Komisija ir konstatējusi potenciālas konkurences pastāvēšanu un potenciālā konkurenta rīcības brīvības ierobežošanu vai pat tās likvidēšanu, to neatbrīvo no pienākuma pierādīt attiecīgā nolīguma faktisko ietekmi uz konkurenci, ja minētā nolīguma noteikumi ir īstenoti un to ietekmi uz konkurenci var izmērīt, ņemot vērā attiecīgos faktiskos notikumus, jo īpaši tos, kas notikuši pēc nolīguma noslēgšanas un notikuši pirms minētā Komisijas lēmuma pieņemšanas. Ja Komisijai, lai pierādītu, ka nolīgumiem, kas tikuši īstenoti, ir bijušas pret konkurenci vērstas sekas, būtu iespējams pamatoties tikai uz sekām, kādas tie varētu radīt, ar LESD 101. panta 1. punktu noteiktais nošķīrums starp konkurences ierobežojumiem mērķa dēļ un seku dēļ zaudētu nozīmi.

Tādējādi Komisija ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka, tā kā tā ir konstatējusi, ka nolīgums izslēdz potenciālu konkurentu no attiecīgā tirgus, tai nav bijis, lai atklātu konkurences darbību, kāda tā būtu bijusi, ja nolīgums nebūtu bijis noslēgts, lai ņemtu vērā faktiskos notikumus, kādus tā varēja novērot sava lēmuma pieņemšanas brīdī, daži no kuriem bija ne tikai atbilstoši, bet arī izšķiroši, lai salīdzinātu konkurenci, kāda tā bija nolīguma pastāvēšanas laikā, ar konkurenci, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu šī nolīguma.

(sal. ar 1076., 1092., 1121.–1123., 1128., 1219. un 1220. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 1264.–1282. un 1295.–1303. punktu)
Lai pārbaudītu uzņēmuma iespējamo dominējošo stāvokli konkrētā tirgū, konkurences iespējas ir jānovērtē, ņemot vērā tirgu, kurā tiek pārdotas visas tās preces, kas atkarībā no to īpašībām ir īpaši piemērotas, lai apmierinātu pastāvīgas vajadzības, un ir tikai nelielā mērā savstarpēji aizstājamas ar citām precēm. Aplūkojamo tirgu nosaka tāpēc, lai noteiktu robežas, kuru iekšienē ir jāvērtē jautājums par to, vai attiecīgais uzņēmums lielā mērā spēj rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem. Tādējādi attiecīgais produktu tirgus ietver visas preces vai pakalpojumus, ko patērētāji uzskata par savstarpēji aizvietojamiem, ņemot vērā to īpašības, cenas un paredzēto lietojumu.

Šajā sakarā farmācijas nozarē konkurences attiecības atbilst mehānismiem, kas atšķiras no tiem, kuri regulē parasti tirgū notiekošo konkurences mijiedarbību, kas nav tik sīki reglamentēta. Farmācijas nozare ir “netipiska” tajā izpratnē, ka recepšu zāļu pieprasījumu nosaka zāļu izrakstītājs, nevis galapatērētājs (pacients). Tāpat ārsti zāļu izrakstīšanas izvēlē galvenokārt pamatojas uz zāļu ārstniecisko iedarbību. Līdz ar to, tā kā ar cenu nesaistītie faktori, tādi kā ārstnieciskais lietojums, nosaka ārstu izvēli, tie tādējādi arī līdzās ar cenu pamatotajiem rādītājiem ir nozīmīgs apstāklis tirgus noteikšanai.

Zāļu izvēles brīvība starp tirgū pieejamajām oriģinālajām zālēm vai starp oriģinālajām zālēm un citu molekulu ģenēriskajām versijām, un uzmanība, ko zāļu izrakstītāji primāri pievērš ārstnieciskajiem aspektiem, attiecīgā gadījumā ļauj rasties būtiskam ar kvalitāti, nevis ar tarifiem saistītam konkurences spiedienam ārpus cenu spiediena ierastajiem mehānismiem. Šāds spiediens tikpat labi var pastāvēt gan gadījumā, ja vienu zāļu ārstnieciskās īpašības izrādās neapšaubāmi pārākas nekā pārējām zālēm, kas pieejamas tās pašas patoloģijas ārstēšanai, gan gadījumā, ja zāļu izrakstītāji pieejamās zāles atzīst vai uztver par līdzvērtīgām.

Ja tās pašas slimības ārstēšanai zāļu izrakstītājiem ir izvēle starp zālēm, no kurām nevienas nav atzītas vai uztvertas kā pārākas par pārējām, šo zāļu konkurences analīze arī balstās lielākoties uz kvalitātes salīdzinājumu. Tādējādi, pastāvot zālēm, kas atzītas vai uztvertas kā līdzvērtīgas vai aizstājamas, tirgus analīzē ir jāpievērš īpaša uzmanība elementiem, kuri ļauj noteikt, ka pastāv ar kvalitāti saistīts jeb ar tarifiem nesaistīts konkurences spiediens, kas izpaužas it īpaši ar centieniem iegūt jaunus zāļu izrakstītājus attiecībā uz ārstēšanas sākotnējo izvēli, ar pacientu, kuri saņem pastāvīgu ārstēšanu, novirzīšanu pie citām konkurējošām zālēm, un ar intensitāti, ar kādu tiek reklamētas kādas zāles, pastāvot līdzvērtīgām vai lētākām alternatīvām.

(sal. ar 1380.–1382., 1385., 1395., 1397. un 1402. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 1405.–1592. punktu)
LESD 263. pantā paredzētās tiesiskuma kontroles tvērums attiecas uz visiem elementiem Komisijas lēmumos par LESD 101. un 102. panta piemērošanas procedūru, attiecībā uz kuriem Vispārējā tiesa nodrošina gan tiesību, gan faktu ziņā padziļinātu pārbaudi – prasītāju izvirzīto pamatu perspektīvā un ņemot vērā visus prasītāju izvirzītos elementus kopā.

Lai arī jomās, kurās jāveic sarežģīti ekonomiski vērtējumi, Komisijai ir novērtējuma brīvība ekonomiskajos jautājumos, tas vēl nenozīmē, ka Savienības tiesai ir jāatturas pārbaudīt, kā Komisija interpretē ekonomiska rakstura informāciju. Proti, Savienības tiesai tostarp ne tikai ir jāpārbauda iesniegto pierādījumu saturiskā pareizība, ticamība un saskanība, bet arī jāpārliecinās, vai šie pierādījumi veido visu atbilstošo informāciju, kāda ir jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai ar šiem pierādījumiem var pamatot no šīs informācijas izdarītos secinājumus.

Saistībā ar attiecīgā tirgus definīciju, lai novērtētu dominējoša stāvokļa esamību, Komisija izdara virkni kļūdu, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt tās analīzes rezultātu, jo īpaši ņemot vērā, ka konkrētais produkts, proti, zāles, kas paredzētas hipertensijas apkarošanai, atšķiras no citu tās pašas terapeitiskās grupas zāļu terapeitiskā pielietojuma, par zemu novērtējot pacientu tieksmi pāriet uz citām zālēm un pārmērīgi uzsverot cenu koeficientu konkurences ierobežojumu analīzes ietvaros.

(skat. 1587.–1590. punktu)
Efektīvs sods par pārkāpumiem konkurences tiesību jomā nevar būt tāds, ar kuru pārkāpj noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības principu, kā tas ir nostiprināts Pamattiesību hartas 49. pantā. Šis princips nav interpretējams tādējādi, ka tas aizliedz tiesas interpretācijas ceļā pakāpeniski noskaidrot to normu saturu, kurās paredzēta kriminālatbildība, ar nosacījumu, ka iznākumu bija iespējams saprātīgi paredzēt brīdī, kad tika izdarīts pārkāpums, it īpaši ņemot vērā interpretāciju, kas tajā laikā par attiecīgo tiesību normu pastāvēja judikatūrā.

Paredzamības jēdziena piemērojamība lielā mērā ir atkarīga no attiecīgā teksta satura, no jomas, uz kuru tas attiecas, kā arī no tā adresātu skaita un statusa. Likuma paredzamība nav pretrunā tam, ka attiecīgā persona ir spiesta izmantot profesionālus padomus, lai lietā pastāvošajos apstākļos saprātīgi novērtētu, kādas sekas attiecīgais akts varētu radīt. To it īpaši var attiecināt uz profesionāļiem, kas pieraduši, ka, veicot savus pienākumus, viņiem jārīkojas ar lielu piesardzību. Tādējādi var tikt sagaidīts, ka viņi būs īpaši uzmanīgi, novērtējot riskus, kas saistīti ar šādu darbību.

Šajā sakarā oriģinālo zāļu sabiedrība it īpaši varēja noprast, ka, mudinot ģenērisko zāļu sabiedrības piekrist izlīguma nolīguma patentu jomā ietvaros netirgošanas un neapstrīdēšanas noteikumiem, kuri paši ir konkurenci ierobežojoši, tiek atņemta jebkāda leģitimitāte šādu noteikumu iekļaušanai patentu jomā noslēgtā izlīguma nolīgumā. Šāda iekļaušana vairs nebija balstīta uz to, ka nolīgumu puses atzīst patenta spēkā esamību, un tādējādi bija uzskatāma par patenta neatbilstošu izmantošanu, kam nav saiknes ar tā īpašo mērķi. Oriģinālo zāļu sabiedrība varēja saprātīgi paredzēt, ka uz tās rīcību attiecas LESD 101. panta 1. punktā noteiktais aizliegums.

Lai arī, ņemot vērā to, ka aplūkojamie nolīgumi tika noslēgti kā izlīguma nolīgumi saistībā ar patentu, šo nolīgumu pārkāpjošais raksturs var nebūt skaidri pamanāms tādam ārējam novērotājam kā Komisija vai juristi, kas specializējušies aplūkojamajās jomās, tas pats nav sakāms par nolīguma pusēm.

(skat 1655., 1657., 1658., 1661. un 1666. punktu)
Naudas sodu, kas uzlikta sabiedrībai, kuri ir piedalījusies vairākos atsevišķos pārkāpumos, apvienošana principā nevar tikt uzskatīta par nesamērīgu. Vēl jo mazāk tas ir tad, ja Komisija, ņemot vērā to, ka attiecīgā sabiedrība ir izdarījusi vairākus, protams, atsevišķus, pārkāpumus, kas saistīti ar vienu un to pašu produktu, un lielā mērā ar tām pašām ģeogrāfiskām teritorijām un laikposmiem, veic korekcijas, lai samazinātu pārdošanas apjomu vērtības, kas saistīts ar dažādiem pārkāpumiem. Tomēr ir vajadzīga papildu korekcija attiecībā uz pārkāpumu, kas ir īpaši cieši saistīts ar kādu citu no pārkāpumiem, par kuriem lēmumā ir uzlikts sods, un kas, tā kā tā mērķis ir vienīgi apstiprināt šī pārkāpuma sekas, ir mazāk smags nekā pēdējais minētais.

(skat. 1685.–1699. punktu)
Tas, ka precīzāka informācija par naudas soda aprēķināšanu konkurences noteikumu pārkāpuma gadījumā tiek paziņota vēlāk tiesvedības laikā, nav tāds, ar kuru var pierādīt, ka apstrīdētajam lēmumam šajā ziņā nav pietiekama pamatojuma. Uz apstrīdētā lēmuma autora sniegtiem precizējumiem, kas papildina jau pašu par sevi pietiekamu pamatojumu, pat ja tie var būt noderīgi Savienības tiesas veicamās lēmuma pamatojuma iekšējās pārbaudes vajadzībām, jo ļauj iestādei izskaidrot tās lēmuma pamatā esošus iemeslus, tiešā nozīmē izprastais pienākums norādīt pamatojumu neattiecas.

(skat. 1732. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 1786.–1788. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 1802.–1810. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 1883.–1910. punktu)