VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2015. gada 9. jūnijā

Victor Navarro

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Civildienests — Līgumdarbinieki — Pieņemšana darbā — Uzaicinājums izteikt interesi — Nepieciešamās minimālās kvalifikācijas — Atteikums pieņemt darbā — Civildienesta tiesas Reglamenta 116. panta 2. punkta pārkāpums — Kļūda tiesību piemērošanā — Faktu sagrozīšana”

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 21. maija spriedumu Navarro/Komisija (F-46/13, Krājums-CDL, EU:F:2014:104), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums

Apelācijas sūdzību noraidīt. Victor Navarro atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

  1. Tiesvedība – Prasība Civildienesta tiesā – Aizmuguriskas lietas izskatīšanas procesa piemērošana – Civildienesta tiesas pienākums apmierināt prasītāja prasījumus – Neesamība

    (Civildienesta tiesas Reglamenta 116. panta 1. punkts)

  2. Ierēdņu celta prasība – Pamati – Prasība, kas celta par administratīvu lēmumu – Pamats par nepareizu juridisko pamatu, kas neietekmē administrācijas veiktu vērtējumu pēc būtības – Neefektīvs pamats

    (Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

  3. Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kurš nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats

  4. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Konkurss – Atlases komisija – Neatkarība – Robežas – Nelikumīgu lēmumu pieņemšana – Iecēlējinstitūcijas pienākums – Atteikums pieņemt darbā kandidātu, kurš neatbilst dalības atlases procedūrā minimālajiem nosacījumiem

  1.  No Civildienesta tiesas Reglamenta 116. panta 1. punkta izriet, ka, ja šī tiesa uzskata, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija aizmuguriska sprieduma pasludināšanai, ja prasības pieteikuma pieņemamība nerada šaubas un ja formalitātes regulāri ir tikušas izpildītas, tā pārbauda prasītāja prasījumu pamatotību un pasludina spriedumu, tomēr tai nav pienākuma apmierināt šos prasījumus.

    (skat. 21. punktu)

    Atsauce

    Tiesa: rīkojums, 2014. gada 11. septembris, Think Schuhwerk/ITSB, C-521/13 P, Krājums, EU:C:2014:2222, 22. punkts.

  2.  Administratīva lēmuma atcelšana nepareizi izvēlēta juridiskā pamata dēļ nav pamatota, ja šāda kļūda nav noteicoši ietekmējusi administratīvas sniegto vērtējumu, un tādēļ pamats par nepareiza juridiskā pamata izvēli ir jānoraida, jo tas ir tikai formāls.

    (skat. 26. punktu)

    Atsauce

    Vispārējā tiesa: spriedums, 1998. gada 16. jūlijs, Jensen/Komisija, T-156/96, Krājums-CDL, EU:T:1998:174, 33. punkts un tajā minētā judikatūra.

  3.  Pirmās instances tiesas pieļautā kļūda tiesību piemērošanā nav tāda, kas tās pasludināto spriedumu padarītu par spēkā neesošu, ja šā sprieduma rezolutīvā daļa ir pamatota ar citiem juridiskiem pamatiem. Šādas pamatu aizstāšanas gadījumā attiecīgā tiesa var ņemt vērā faktus, kurus ir konstatējusi pirmās instances tiesa.

    (skat. 33. punktu)

    Atsauces

    Tiesa: spriedumi, 2002. gada 10. decembris, Komisija/Camar un Tico, C-312/00 P, Krājums, EU:C:2002:736, 57. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2003. gada 30. septembris, Biret International/Padome, C-93/02 P, Krājums, EU:C:2003:517, 60.–66. punkts un tajos minētā judikatūra.

    Vispārējā tiesa: 2011. gada 12. jūlijs, Komisija/Q, T-80/09 P, Krājums, EU:T:2011:347, 98. punkts.

  4.  Iecēlējinstitūcijai, īstenojot savas pilnvaras, ir jāpieņem tiesiski lēmumi. Tātad tai nav saistoši tie atlases komisijas lēmumi, kuru prettiesiskums var attiecīgi padarīt par spēkā neesošiem tās pašas lēmumus. Tādējādi, ja atlases komisija kļūdaini ļauj kandidātam piedalīties konkursā un tā rezultātā iekļauj viņu piemēroto kandidātu sarakstā, tad iecēlējinstitūcijai ar pamatotu lēmumu ir jāatsakās šo kandidātu iecelt amatā, ļaujot Savienības tiesai izvērtēt šī lēmuma pamatotību.

    (skat. 38. punktu)

    Atsauces

    Tiesa: spriedums, 1986. gada 23. oktobris, Schwiering/Revīzijas palāta, 142/85, Krājums, EU:C:1986:405, 19. un 20. punkts.

    Vispārējā tiesa: 2006. gada 4. jūlijs, Tzirani/Komisija, T-45/04, Krājums-CDL, EU:T:2006:185, 46. punkts un tajā minētā judikatūra.


VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2015. gada 9. jūnijā

Victor Navarro

pret

Eiropas Komisiju

“Apelācija — Civildienests — Līgumdarbinieki — Pieņemšana darbā — Uzaicinājums izteikt interesi — Nepieciešamās minimālās kvalifikācijas — Atteikums pieņemt darbā — Civildienesta tiesas Reglamenta 116. panta 2. punkta pārkāpums — Kļūda tiesību piemērošanā — Faktu sagrozīšana”

Priekšmets

Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2014. gada 21. maija spriedumu Navarro/Komisija (F-46/13, Krājums-CDL, EU:F:2014:104), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums

Apelācijas sūdzību noraidīt. Victor Navarro atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

  1. Tiesvedība – Prasība Civildienesta tiesā – Aizmuguriskas lietas izskatīšanas procesa piemērošana – Civildienesta tiesas pienākums apmierināt prasītāja prasījumus – Neesamība

    (Civildienesta tiesas Reglamenta 116. panta 1. punkts)

  2. Ierēdņu celta prasība – Pamati – Prasība, kas celta par administratīvu lēmumu – Pamats par nepareizu juridisko pamatu, kas neietekmē administrācijas veiktu vērtējumu pēc būtības – Neefektīvs pamats

    (Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

  3. Apelācija – Pamati – Pamats, kas izvirzīts pret tādu sprieduma motīvu, kurš nav vajadzīgs tā rezolutīvās daļas pamatošanai – Neefektīvs pamats

  4. Ierēdņi – Pieņemšana darbā – Konkurss – Atlases komisija – Neatkarība – Robežas – Nelikumīgu lēmumu pieņemšana – Iecēlējinstitūcijas pienākums – Atteikums pieņemt darbā kandidātu, kurš neatbilst dalības atlases procedūrā minimālajiem nosacījumiem

  1.  No Civildienesta tiesas Reglamenta 116. panta 1. punkta izriet, ka, ja šī tiesa uzskata, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija aizmuguriska sprieduma pasludināšanai, ja prasības pieteikuma pieņemamība nerada šaubas un ja formalitātes regulāri ir tikušas izpildītas, tā pārbauda prasītāja prasījumu pamatotību un pasludina spriedumu, tomēr tai nav pienākuma apmierināt šos prasījumus.

    (skat. 21. punktu)

    Atsauce

    Tiesa: rīkojums, 2014. gada 11. septembris, Think Schuhwerk/ITSB, C-521/13 P, Krājums, EU:C:2014:2222, 22. punkts.

  2.  Administratīva lēmuma atcelšana nepareizi izvēlēta juridiskā pamata dēļ nav pamatota, ja šāda kļūda nav noteicoši ietekmējusi administratīvas sniegto vērtējumu, un tādēļ pamats par nepareiza juridiskā pamata izvēli ir jānoraida, jo tas ir tikai formāls.

    (skat. 26. punktu)

    Atsauce

    Vispārējā tiesa: spriedums, 1998. gada 16. jūlijs, Jensen/Komisija, T-156/96, Krājums-CDL, EU:T:1998:174, 33. punkts un tajā minētā judikatūra.

  3.  Pirmās instances tiesas pieļautā kļūda tiesību piemērošanā nav tāda, kas tās pasludināto spriedumu padarītu par spēkā neesošu, ja šā sprieduma rezolutīvā daļa ir pamatota ar citiem juridiskiem pamatiem. Šādas pamatu aizstāšanas gadījumā attiecīgā tiesa var ņemt vērā faktus, kurus ir konstatējusi pirmās instances tiesa.

    (skat. 33. punktu)

    Atsauces

    Tiesa: spriedumi, 2002. gada 10. decembris, Komisija/Camar un Tico, C-312/00 P, Krājums, EU:C:2002:736, 57. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2003. gada 30. septembris, Biret International/Padome, C-93/02 P, Krājums, EU:C:2003:517, 60.–66. punkts un tajos minētā judikatūra.

    Vispārējā tiesa: 2011. gada 12. jūlijs, Komisija/Q, T-80/09 P, Krājums, EU:T:2011:347, 98. punkts.

  4.  Iecēlējinstitūcijai, īstenojot savas pilnvaras, ir jāpieņem tiesiski lēmumi. Tātad tai nav saistoši tie atlases komisijas lēmumi, kuru prettiesiskums var attiecīgi padarīt par spēkā neesošiem tās pašas lēmumus. Tādējādi, ja atlases komisija kļūdaini ļauj kandidātam piedalīties konkursā un tā rezultātā iekļauj viņu piemēroto kandidātu sarakstā, tad iecēlējinstitūcijai ar pamatotu lēmumu ir jāatsakās šo kandidātu iecelt amatā, ļaujot Savienības tiesai izvērtēt šī lēmuma pamatotību.

    (skat. 38. punktu)

    Atsauces

    Tiesa: spriedums, 1986. gada 23. oktobris, Schwiering/Revīzijas palāta, 142/85, Krājums, EU:C:1986:405, 19. un 20. punkts.

    Vispārējā tiesa: 2006. gada 4. jūlijs, Tzirani/Komisija, T-45/04, Krājums-CDL, EU:T:2006:185, 46. punkts un tajā minētā judikatūra.