Lieta T‑205/14
I. Schroeder KG (GmbH & Co.)
pret
Eiropas Savienības Padomi
un
Eiropas Komisiju
“Ārpuslīgumiskā atbildība — Dempings — Dažu sagatavotu vai konservētu Ķīnas izcelsmes citrusaugļu imports — Regula (EK) Nr. 1355/2008, ko Tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu — Kaitējums, kāds esot nodarīts prasītājai regulas pieņemšanas rezultātā — Prasība par zaudējumu atlīdzību — Iekšēju tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšana — Pieņemamība — Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums — Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts (tagad — Regulas (EK) Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta a) apakšpunkts) — Rūpības pienākums — Cēloņsakarība”
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 23. septembra spriedums
Prasība par zaudējumu atlīdzību – Patstāvīgs raksturs – Iekšēju tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšana – Izņēmums – Neiespējamība iegūt atlīdzību valsts tiesā – Pierādīšanas pienākums – Piemērojamība – Pierādījumu iesniegšanas ierobežošana ar tādiem pierādījumiem, kas kliedē nopietnas šaubas par aizsardzības, ko nodrošina valsts tiesību aizsardzības līdzekļi, efektīvo raksturu
(LESD 268. pants un 340. panta otrā daļa)
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums – Prasība par iestāžu rīcības brīvības robežu acīmredzamu un būtisku neievērošanu – Atturēšanās turpināt izmeklēšanu antidempinga procedūras laikā – No rūpības pienākuma izrietošo pienākumu pilnīga neievērošana – Trūkums – Savienības atbildības neiestāšanās
(LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Regula Nr. 384/96, kas grozīta ar Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu)
Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Jēdziens – Pierādīšanas pienākums
(LESD 340. panta otrā daļa)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 18., 21. un 28. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 31. un 57. punktu)
Ja iestādēm ir rīcības brīvība, tad izšķirošais kritērijs tam, lai uzskatītu, ka Savienības tiesību normu pārkāpums ir pietiekami būtisks, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, ir tas, ka [iestāde] acīmredzami un nopietni ir pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas.
Lai noteiktu apmēru rīcības brīvībai, kāda ir iestādēm, vispirms ir jānoskaidro konkrētā rīcība, kāda tiek pārmesta šīm iestādēm Regulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kura grozīta ar Regulu Nr. 1225/2009, 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta īstenošanas ietvaros. Šāda pieeja ir izskaidrojama ar to, ka tiesību normas īstenošana var ietvert dažādus tiesību aktus, par kuru īstenošanu atbildīgajai iestādei ne vienmēr ir tāda pati rīcības brīvība. Tas it īpaši attiecas uz normām par aprēķina metodi, piemēram, parastajai vērtībai, ko izmanto, aprēķinot dempinga starpības.
Komisijai ir rīcības brīvība antidempinga izmeklēšanas ietvaros gan attiecībā uz Eurostat datu analīzi, gan arī attiecībā uz tās veiktajām izmeklēšanām, pamatojoties uz šo analīzi, lai noteiktu trešo valsti ar tirgus ekonomiku saskaņā ar Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.
Tādas regulas gadījumā, ar kuru ir noteikti antidempinga maksājumi un kas ir atzīta par spēkā neesošu, jo Komisija ar izmeklēšanas neveikšanu nav ievērojusi rūpības pienākumu, kaut arī tai šī izmeklēšana bija jāveic, Komisija ar savu rīcību nav nepielikusi nopietnas un pietiekamas pūles un tādējādi ir nepareizi novērtējusi to savu pienākumu apjomu, kādi izriet no rūpības pienākuma. Turklāt, šādi rīkojoties, Komisija absolūti nav ņēmusi vērā no rūpības pienākuma izrietošos pienākumus, jo tā nav veikusi izmeklēšanas pasākumus, bet antidempinga procedūras laikā tā ir veikusi izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, pateicoties kurai Komisija atklāja divus produkta, uz kuriem attiecas antidempinga maksājumi, ražotājus no Taizemes, kuriem tā nosūtīja aptaujas anketas.
Šādos apstākļos iestādēm nevar tikt pārmests neviens akts vai rīcība, kas varētu izraisīt Savienības atbildības iestāšanos, un Savienības ārpuslīgumiskā atbildība nevar iestāties.
(sal. ar 36., 38., 41.–43., 45., 47., 49.–52. un 54.–57. punktu)
Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 59. punktu)
1. Prasība par zaudējumu atlīdzību – Patstāvīgs raksturs – Iekšēju tiesību aizsardzības līdzekļu izsmelšana – Izņēmums – Neiespējamība iegūt atlīdzību valsts tiesā – Pierādīšanas pienākums – Piemērojamība – Pierādījumu iesniegšanas ierobežošana ar tādiem pierādījumiem, kas kliedē nopietnas šaubas par aizsardzības, ko nodrošina valsts tiesību aizsardzības līdzekļi, efektīvo raksturu
(LESD 268. pants un 340. panta otrā daļa)
2. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
3. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums – Prasība par iestāžu rīcības brīvības robežu acīmredzamu un būtisku neievērošanu – Atturēšanās turpināt izmeklēšanu antidempinga procedūras laikā – No rūpības pienākuma izrietošo pienākumu pilnīga neievērošana – Trūkums – Savienības atbildības neiestāšanās
(LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Regula Nr. 384/96, kas grozīta ar Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu)
4. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Jēdziens – Pierādīšanas pienākums
(LESD 340. panta otrā daļa)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 18., 21. un 28. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 31. un 57. punktu)
3. Ja iestādēm ir rīcības brīvība, tad izšķirošais kritērijs tam, lai uzskatītu, ka Savienības tiesību normu pārkāpums ir pietiekami būtisks, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, ir tas, ka [iestāde] acīmredzami un nopietni ir pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas.
Lai noteiktu apmēru rīcības brīvībai, kāda ir iestādēm, vispirms ir jānoskaidro konkrētā rīcība, kāda tiek pārmesta šīm iestādēm Regulas Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kura grozīta ar Regulu Nr. 1225/2009, 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta īstenošanas ietvaros. Šāda pieeja ir izskaidrojama ar to, ka tiesību normas īstenošana var ietvert dažādus tiesību aktus, par kuru īstenošanu atbildīgajai iestādei ne vienmēr ir tāda pati rīcības brīvība. Tas it īpaši attiecas uz normām par aprēķina metodi, piemēram, parastajai vērtībai, ko izmanto, aprēķinot dempinga starpības.
Komisijai ir rīcības brīvība antidempinga izmeklēšanas ietvaros gan attiecībā uz Eurostat datu analīzi, gan arī attiecībā uz tās veiktajām izmeklēšanām, pamatojoties uz šo analīzi, lai noteiktu trešo valsti ar tirgus ekonomiku saskaņā ar Regulas Nr. 384/96 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.
Tādas regulas gadījumā, ar kuru ir noteikti antidempinga maksājumi un kas ir atzīta par spēkā neesošu, jo Komisija ar izmeklēšanas neveikšanu nav ievērojusi rūpības pienākumu, kaut arī tai šī izmeklēšana bija jāveic, Komisija ar savu rīcību nav nepielikusi nopietnas un pietiekamas pūles un tādējādi ir nepareizi novērtējusi to savu pienākumu apjomu, kādi izriet no rūpības pienākuma. Turklāt, šādi rīkojoties, Komisija absolūti nav ņēmusi vērā no rūpības pienākuma izrietošos pienākumus, jo tā nav veikusi izmeklēšanas pasākumus, bet antidempinga procedūras laikā tā ir veikusi izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, pateicoties kurai Komisija atklāja divus produkta, uz kuriem attiecas antidempinga maksājumi, ražotājus no Taizemes, kuriem tā nosūtīja aptaujas anketas.
Šādos apstākļos iestādēm nevar tikt pārmests neviens akts vai rīcība, kas varētu izraisīt Savienības atbildības iestāšanos, un Savienības ārpuslīgumiskā atbildība nevar iestāties.
(sal. ar 36., 38., 41.–43., 45., 47., 49.–52. un 54.–57. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 59. punktu)