Lieta T‑76/14

Morningstar, Inc.

pret

Eiropas Komisiju

“Konkurence — Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana — Konsolidētas reāllaika datu plūsmas pasaules tirgus — Lēmums, ar kuru tiek atzītas par saistošām saistības, ko piedāvājis uzņēmums, kas atrodas dominējošā stāvoklī — Regulas (EK) Nr. 1/2003 9. pants”

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 15. septembra spriedums

1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Vērtēšanas kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru tiek padarītas par obligātām saistības, kādas ir piedāvājis uzņēmums, uz kuru attiecas dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas izvērtēšanas procedūra – Potenciāli konkurējošs uzņēmumu, kurš riskē ciest ievērojamas negatīvas sekas šo saistību dēļ un kurš ir aktīvi piedalījies administratīvajā procesā – Pieņemamība

   (LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 1/2003 9. panta 1. punkts)

2. Konkurence – Administratīvā procedūra – Pārkāpumu izbeigšana – Komisijas pilnvaras – Iecelšana amatā – Rīcības brīvība – Samērīguma principa ievērošana – Pārbaude tiesā – Piemērojamība

   (Padomes Regulas Nr. 1/2003 9. pants)

3. Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Prasības – Esoša pamata paplašināšana – Robežas

   (Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 48. panta 2. punkts)

4. Konkurence – Administratīvā procedūra – Pārkāpumu izbeigšana – Komisijas lēmums, ar kuru tiek padarītas par obligātām saistības, kādas ir pieņemtas saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 9. pantu – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Neesamība

   (LESD 102. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 9. pants)

5. Konkurence – Administratīvā procedūra – Pārkāpumu izbeigšana – Komisijas lēmums, ar kuru tiek padarītas par obligātām saistības, kādas ir pieņemtas saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 9. pantu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība – Pārkāpuma neesamība

   (LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 9. pants)

1.  Kaut arī tikai ar vienkāršu piedalīšanos administratīvā procedūra, kuras rezultātā tiek pieņemts lēmums, ar kuru tiek padarītas par obligātām saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 9. panta 1. punktu saistības, kuras ir piedāvājis cits uzņēmums nodokļu maksātājs procedūrā saskaņā ar LESD 102. pantu un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 54. pantu, nav pietiekami, lai pierādītu, ka prasītāja ir tikusi skarta individuāli ar lēmumu, ar kuru šīs saistības ir padarītas par obligātām, tomēr tās aktīva piedalīšanās administratīvajā procedūrā ir faktors, kas tiek ņemts vērā konkurences jomā, tostarp specializētākā saistību jomā saskaņā ar Regulas 1/2003 9. pantu, lai kopā ar citiem īpašiem apstākļiem noteiktu viņas prasības pieņemamību. Šāds īpašs apstāklis var tikt uzskatīts par tādu, kas ietekmē prasītājas pozīciju attiecīgajā tirgū. Tā tas it īpaši ir gadījumā, kad prasītāja darbojas tirgū, kuru raksturo neliels skaits konkurentu un kurā uzņēmumam, kurš ir uzņēmies minētās saistības, ir dominējošais stāvoklis. Šādā gadījumā ierobežojošiem pasākumiem no dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma puses, kādi tiek apskatīti Komisijas sākotnējā vērtējumā, var būt ievērojama negatīva ietekme uz prasītājas darbībām.

   (sal. ar 30., 31., 34. un 35. punktu)

2.  Mehānisma, kas ir ieviests ar Regulas Nr. 1/2003 9. pantu, kontekstā Komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz saistību, kuras tā piedāvā, pieņemšanu vai noraidīšanu, lai kliedētu bažas par iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, uz ko tā ir norādījusi savā sākotnējā vērtējumā. Ciktāl Komisija tika aicināta veikt analīzi, kas paredz izvērtēt daudzus ekonomiskos faktorus, tādu kā perspektīvu analīzi, lai novērtētu attiecīgā uzņēmuma piedāvāto saistību atbilstību, tai šajā ziņā ir arī rīcības brīvība, kas Tiesai ir jāņem vērā, īstenojot savu kontroli. No minētā izriet, ka ierobežotas kontroles, ko veic Savienības tiesa šādās sarežģītās ekonomiskās situācijās, ietvaros tā nevar aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu ekonomisko novērtējumu.

   Attiecībā uz saistību samērīgumu tests, kāds Komisijai ir jāizmanto procedūrā saskaņā ar Regulas 1/2003 9. pantu, ietver noskaidrošanu, vai saistības ir pietiekamas un vai tās var adekvāti kliedēt Komisijas bažas, ņemot vērā lietas apstākļus, proti, bažu nopietnību, to apjomu un trešo personu intereses. Savienības tiesai ir tikai jāpārbauda, vai Komisijas veiktais novērtējums ir acīmredzami kļūdains, īstenojot atgādinātos principus.

   Turklāt tas, ka citas saistības arī varētu tikt akceptētas vai pat ka tās varētu būt labvēlīgākas konkurencei, nevar novest pie Komisijas lēmuma, ar kuru šīs saistības tiek padarītas par obligātām, atcelšanas, ciktāl Komisija varēja pamatoti secināt, ka šajā lēmumā pārņemtās saistības ļauj mazināt sākotnējā vērtējumā identificētās bažas.

   (sal. ar 40., 41., 45., 46., 56., 58., 59., 78. un 84.–88. punktu)

3.  Skat. nolēmuma tekstu.

   (skat. 53. un 54. punktu)

4.  Komisija nepieļauj kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka tās bažas attiecībā uz dominējošā stāvokļa iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu var tikt kliedētas, pieprasot no uzņēmuma, kuram ir dominējošais stāvoklis pasaules tirgū attiecībā uz konsolidētu reāllaika datu plūsmu, aktīvus risinājumus nevis attiecībā uz tā konkurentiem, bet attiecībā uz tā klientiem un trešajām personām, ciktāl šī uzņēmuma klientiem tiek piedāvātas dažādas iespējas piegādātāja maiņas izvēlē gan attiecībā uz to iekšējo, gan ārējo infrastruktūru. Pieņemot šādas saistības, Komisija uzskata, ka, lai kliedētu tās izteiktās bažas, nav nepieciešams iekļaut minētā uzņēmuma konkurentus licenču noteikumos, kādus šis uzņēmums ir piedāvājis klientiem un ārējiem [lietojumprogrammu] attīstītājiem.

   Runājot par atbildību un izmaksām par izmaiņām, kādas prasa veikt saistības, kas noteiktas dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam attiecībā pret klientiem, Komisija nepieļauj vēl lielāku kļūdu tiesību piemērošanā tad, ja šīs saistības – pēc tam, kad ir ticis uzlabots dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma piedāvājums attiecībā pret tā klientiem– ļauj piešķirt reālu priekšrocību minētajiem klientiem tajā ziņā, ka tiem vairs nav jāsedz pārmērīgas izmaksas piegādātāja maiņas gadījumā. Tas pats attiecas uz Komisijas secinājumu, saskaņā ar kuru sadarbība starp konsolidētās reāllaika datu plūsmas piegādātājiem un ārējiem [lietojumprogrammu] attīstītājiem var radīt apjomīgus ietaupījumus, kā rezultātā šie ietaupījumi var samazināt piegādātāja nomaiņas izmaksas, kas varētu būt papildu stimuls klientiem, tai skaitā nelieliem klientiem, lai mainītu piegādātāju.

   (sal. ar 62., 63., 67. un 69. punktu)

5.  Runājot par lēmumiem, ar kuriem tiek noteiktas par obligātām saistības, kas akceptētas saskaņā ar Regulas 1/2003 9. pantu, Komisija ir izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu – izklāstot faktiskos un tiesību apstākļus, kas tai ļāva secināt, ka piedāvātās saistības adekvāti atrisināja problēmas konkurences jomā, kuras Komisija bija konstatējusi – tādējādi, ka tai vairs nav jārīkojas tālāk. Turklāt, kaut arī Komisijai ir pienākums pamatot lēmumu, ko tā pieņem, tai nav pienākuma paskaidrot, kāpēc tā atturējās pieņemt atšķirīgu lēmumu.

   (skat. 97. un 101. punktu)