29.3.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 111/21


Vispārējās tiesas 2016. gada 18. februāra spriedums – Jannatian/Padome

(Lieta T-328/14) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai - Līdzekļu iesaldēšana - Ierobežojums ieceļošanas jomā - Prasība atcelt tiesību aktu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas - Ārpuslīgumiskā atbildība - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums - Morālais kaitējums)

(2016/C 111/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mahmoud Jannatian (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – I. Smith Monnerville un S. Monnerville, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji – F. Naert un M. Bishop)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība atcelt Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (OV L 195, 39. lpp.); Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413 (OV L 281, 81. lpp.); Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 (OV L 281, 1. lpp.); Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (OV L 88, 1. lpp.), kā arī Padomes 2012. gada 23. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 350/2012, Padomes 2012. gada 2. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 709/2012, Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, Padomes 2013. gada 26. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1203/2013 un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 397/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 (attiecīgi OV L 110, 17. lpp., OV L 208, 2. lpp., OV L 282, 16. lpp., OV L 356, 55. lpp., OV L 156, 3. lpp., OV L 316, 1. lpp. un OV L 119, 1. lpp.), ciktāl šie akti skar prasītāju, un, otrkārt, prasība atlīdzināt zaudējumus par apgalvoto kaitējumu

Rezolutīvā daļa:

1)

vairs nav jālemj par prasību, ciktāl ar to tiek prasīts atcelt Padomes 2010. gada 26. jūlija Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP; Padomes 2010. gada 25. oktobra Lēmumu 2010/644/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413; Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 961/2010, ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007, un Padomes 2012. gada 23. marta Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu, kā arī Padomes 2012. gada 23. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 350/2012, Padomes 2012. gada 2. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 709/2012, Padomes 2012. gada 15. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 945/2012, Padomes 2012. gada 21. decembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1264/2012, Padomes 2013. gada 6. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 522/2013, Padomes 2013. gada 26. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1203/2013 un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 397/2014, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012;

2)

pārējā daļā prasību noraidīt;

3)

Mahmoud Jannatian un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.


(1)  OV C 212, 7.7.2014.