EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS

(pirmā palāta)

2015. gada 25. novembrī

Michela Curto

pret

Eiropas Parlamentu

“Civildienests — Akreditēti deputātu palīgi — Atlaišana — Nelabvēlīgs akts — Novēlota sūdzība — Pirmstiesas procedūras neievērošana — Acīmredzama nepieņemamība”

Priekšmets

Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru M. Curto lūdz atcelt Eiropas Parlamenta 2013. gada 5. decembra lēmumu, ar ko ir izbeigts viņas kā akreditētas deputāta palīdzes līgums, un vajadzības gadījumā atcelt lēmumu, ar kuru ir noraidīta viņas sūdzība par šo lēmumu, kā arī piespriest Parlamentam viņai samaksāt zaudējumu atlīdzību EUR 65000 apmērā

Nolēmums

Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. M. Curto sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

  1. Ierēdņu celta prasība — Iepriekšēja administratīva sūdzība — Termiņi — Absolūts raksturs — Pārbaude pēc tiesas ierosmes

    (Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

  2. Ierēdņu celta prasība — Nelabvēlīgs akts — Jēdziens — Apstiprinošs akts — Izslēgšana

    (Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

  1.  Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā tādas prasības pieņemamībai, ko ierēdnis vai pagaidu darbinieks ir iesniedzis pret iestādi, kurā viņš strādā, ir izvirzīts nosacījums par šajos pantos paredzētās iepriekšējās administratīvās procedūras likumīgu norisi.

    Par iecēlējinstitūcijas lēmumu var iesniegt sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē. Saskaņā ar šo tiesību normu sūdzība ir jāiesniedz trīs mēnešu laikā, skaitot no dienas, kurā par lēmumu ir paziņots attiecīgajai personai, taču nekādā gadījumā ne vēlāk kā no dienas, kurā šī persona par attiecīgo lēmumu uzzina, ja pasākums attiecas uz konkrētu personu.

    Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktā paredzētais trīs mēnešu termiņš sūdzības iesniegšanai par nelabvēlīgu aktu ir absolūts un nav atkarīgs no lietas dalībniekiem vai tiesas, jo tas tika ieviests, lai nodrošinātu tiesisko situāciju skaidrību un drošību, kā arī tiesisko noteiktību. Tādējādi Savienības tiesai pēc savas ierosmes ir jāpārbauda, vai šis termiņš ir ievērots.

    (skat. 27.–29. punktu)

    Atsauces

    Tiesa: rīkojums, 1987. gada 4. jūnijs, P./ESK, 16/86, EU:C:1987:256, 6. punkts.

    Pirmās instances tiesa: rīkojumi, 1992. gada 11. maijs, Whitehead/Komisija,T‑34/91, EU:T:1992:64, 18. punkts, un 2005. gada 7. septembris, Krahl/Komisija,T‑358/03, EU:T:2005:301, 35. punkts un tajā minētā judikatūra.

    Civildienesta tiesa: rīkojums, 2007. gada 10. septembris, Speiser/Parlaments,F‑146/06, EU:F:2007:153, 21. punkts.

  2.  Gan administratīva sūdzība, gan ar to saistītā prasība tiesā ir jāvērš pret prasītājam nelabvēlīgu aktu, kas Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 1. punkta izpratnē ir tas, kurš tieši un tūlītēji ietekmē ieinteresētās personas tiesisko stāvokli.

    Prasība atcelt tiesību aktu, kas ir celta par lēmumu, ar kuru tikai ir apstiprināts agrāks lēmums, kas nav ticis pārsūdzēts tam paredzētajā termiņā, ir nepieņemama. Lēmums tikai apstiprina agrāku lēmumu, ja tajā nav jaunu faktu, salīdzinot ar agrāko aktu, un ja pirms tam nav tikusi atkārtoti izvērtēta šī agrākā akta adresāta situācija.

    Administrācijas vēstule, kurā ir ietverts lēmums izbeigt pagaidu darbinieka līgumu saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 139. panta 1. punkta d) apakšpunktu, nerada nekādas šaubas par iestādes, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, vēlmi izbeigt ieinteresētās personas līgumu un tādējādi ir nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē.

    Savukārt vēstuli, kas ir adresēta ieinteresētajai personai un kurā ir noteikts tās līguma beigu datums, var kvalificēt tikai kā vienkāršu agrāka lēmuma par līguma izbeigšanu apstiprinājumu.

    (skat. 30., 33., 35. un 36. punktu)

    Atsauces

    Tiesa: spriedumi, 1978. gada 9. marts, Herpels/Komisija,54/77, EU:C:1978:45, 11.–14. punkts; 1980. gada 10. decembris, Grasselli/Komisija,23/80, EU:C:1980:284, 18. punkts, un 1987. gada 21. janvāris, Stroghili/Revīzijas palāta, 204/85, EU:C:1987:21, 6. punkts.

    Pirmās instances tiesa: rīkojumi, 2000. gada 27. jūnijs, Plug/Komisija,T‑608/97, EU:T:2000:167, 22. punkts, un 2005. gada 7. septembris, Krahl/Komisija,T‑358/03, EU:T:2005:301, 38. punkts.

    Civildienesta tiesa: rīkojumi, 2006. gada 19. decembris, Suhadolnik/Tiesa,F‑78/06, EU:F:2006:141, 31. punkts; 2007. gada 10. septembris, Speiser/Parlaments,F‑146/06, EU:F:2007:153, 23. punkts; 2008. gada 15. jūlijs, Pouzol/Revīzijas palāta,F‑28/08, EU:F:2008:100, 45. punkts, un 2011. gada 8. septembris, Pachtitis/Komisija,F‑51/11 R, EU:F:2011:130, 28. punkts.