23.2.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2014. gada 5. decembrī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – Caner Genc/Udlændingenævnet

(Lieta C-561/14)

(2015/C 065/34)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Østre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītājs: Caner Genc

Atbildētāja: Udlændingenævnet

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai atturēšanās no jebkādas darbības klauzula, kas paredzēta Asociācijas padomes 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas izveidi, kas pievienots Eiropas Ekonomikas kopienas un Turcijas 1963. gada 12. septembra nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, 13. pantā, un/vai atturēšanās no jebkādas darbības klauzula, kas paredzēta 1970. gada 23. novembra papildprotokola, kas apstiprināts ar Padomes 1972. gada 19. decembra Regulu (EEK) Nr. 2760/72 (1), 41. panta 1. punktā, ir jāinterpretē tādējādi, ka jauniem un stingrākiem nosacījumiem attiecībā uz ģimenes locekļu, kuri nav ekonomiski aktīvi, tostarp ekonomiski aktīvu Turcijas valstspiederīgo, kuri uzturas un kuriem ir uzturēšanās atļauja dalībvalstī, nepilngadīgu bērnu ģimenes atkalapvienošanos, ir piemērojama atturēšanās no jebkādas darbības prasība, ņemot vērā:

—

Tiesas veikto atturēšanās no jebkādas darbības klauzulas interpretāciju it īpaši tās spriedumos Derin (EU:C:2007:442); Dülger (EU:C:2012:504); Ziebell (EU:C:2011:809) (Virspalāta) un Demirkan (EU:C:2013:583) (Virspalāta),

—

Ankaras nolīguma mērķi un saturu, kā tas it īpaši interpretēts spriedumos Ziebell un Demirkan, un, ņemot vērā, ka

—

nolīgumā un tam pievienotajos protokolos un lēmumos nav ietverti noteikumi par ģimenes atkalapvienošanos, un

—

apstākli, ka ģimenes atkalapvienošanās tajā laikā Kopienā, tagad Eiropas Savienībā, vienmēr ir tikusi regulēta sekundārajos tiesību aktos, šobrīd Brīvas pārvietošanās direktīvā (Direktīva 2004/38/EK) (2)?

2)

Atbildot uz 1. jautājumu, Tiesai tiek lūgts norādīt, vai jebkādas atvasinātās tiesības uz ģimenes atkalapvienošanos ekonomiski aktīvu Turcijas valstspiederīgo, kuri uzturas un kuriem ir uzturēšanās atļauja dalībvalstī, ģimenes locekļiem ir piemērojamas Turcijas darba ņēmēju ģimenes locekļiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 1/80 13. pantu, vai arī tās ir piemērojamas tikai Turcijas pašnodarbinātu personu ģimenes locekļiem saskaņā ar papildprotokola 41. panta 1. punktu?

3)

Ja atbilde uz 1. jautājumu, skatot to kopsakarā ar 2. jautājumu, ir apstiprinoša, Tiesai tiek lūgts norādīt, vai Lēmuma Nr. 1/80 13. panta 1. punktā paredzētā atturēšanās no jebkādas darbības klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka jauni ierobežojumi, kas ir “attaisnoti ar primāru vispārēju interešu apsvērumu, vai arī ir piemēroti, lai nodrošinātu likumīgā mērķa īstenošanu un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai” (ārpus Lēmuma Nr. 1/80 14. pantā paredzētajam), ir likumīgi?

4)

Ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša, Tiesai tiek lūgt norādīt:

(a)

Kādas norādes būtu jāizmanto, veicot ierobežojumu pārbaudi un samērīguma vērtējumu. Tiesai tostarp tiek lūgts norādīt, vai ir jāievēro tie paši principi, kas paredzēti tās judikatūrā par ģimenes atkalapvienošanos saistībā ar ES pilsoņu brīvu pārvietošanos, un kuri ir balstīti uz Brīvas pārvietošanās direktīvu (Direktīva 2004/38) un Līguma noteikumiem, vai arī ir jāpiemēro cits vērtējums?

(b)

Ja ir jāpiemēro cits vērtējums, nevis tas, kas izriet no Tiesas judikatūras par ģimenes atkalapvienošanos saistībā ar ES pilsoņu brīvu pārvietošanos, Tiesai tiek lūgts norādīt, vai samērīguma vērtējums, kas tiek veikts saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu par ģimenes dzīves neaizskaramību un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, būtu jāpiemēro kā atsauces punkts, un ja nē, tad kādi principi būtu jāievēro?

(c)

Neraugoties uz to, kāda novērtējuma metode ir jāpiemēro:

Vai tāds noteikums kā Dānijas Udlændingeloven (likums par ārvalstniekiem) 9. panta 13. punkts – saskaņā ar kuru ģimenes atkalapvienošanās nosacījums personai, kura ir trešās valsts valstspiederīgais un kurai ir uzturēšanās atļauja Dānijā, un kura tajā uzturas, ar savu nepilngadīgo bērnu, ja bērns vai otrs no viņa vecākiem uzturas izcelsmes valstī vai citā valstī, ir tāds, ka bērnam ir, vai arī ir iespēja izveidot tādu saikni ar Dāniju, kas būtu pamats veiksmīgai integrācijai Dānijā – ir uzskatāms par “attaisnotu ar primāru vispārēju interešu apsvērumu, vai arī ir piemērots, lai nodrošinātu likumīgā mērķa īstenošanu un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai”?

(1)  Padomes 1972. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 2760/72, ar kuru noslēdz 1970. gada 23 novembrī parakstīto papildprotokolu un finanšu protokolu Nolīgumam par asociācijas izveidi starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju un paredz pasākumus, kas pieņemami to spēkā stāšanās nolūkā (OV 1972, L 293, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Eiropas Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un pastāvīgi dzīvot dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvu 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK. (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).