12.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 7/15

1)

Vai Direktīvas 2009/103/EK (1) 14. panta b) punktā ir ietverta kolīziju norma, kura ratione personae ir piemērojama nevien ceļu satiksmes negadījumā cietušajiem, bet arī par negadījumu atbildīgā transportlīdzekļa apdrošinātājam, nolūkā noteikt to starpā piemērojamo tiesisko regulējumu, kā arī vai šis noteikums ir speciālā tiesību norma salīdzinājumā ar noteikumiem par piemērojamajām tiesībām, kas paredzēti Regulās Roma I (2) un Roma II (3).

2)

Noraidošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā ir svarīgi noskaidrot, vai šajā lietā apdrošinātāju starpā izcēlušās tiesiskās attiecības ietilpst jēdzienā “līgumsaistības” Regulas Roma I 1. panta 1. punkta izpratnē? Ja tiesiskās attiecības starp apdrošinātājiem ir ietilpināmas jēdzienā “līgumsaistības”, tad ir svarīgi noskaidrot, vai šīs tiesiskās attiecības ietilpst apdrošināšanas līgumu kategorijā (tiesiskajās attiecībās) un vai līdz ar to tiem piemērojamās tiesību normas ir jānosaka atbilstoši Regulas Roma I 7. pantam.

3)

Noraidošas atbildes gadījumā uz pirmajiem diviem jautājumiem ir svarīgi noskaidrot, vai regresa prasības gadījumā tiesiskās attiecības starp kombinēti izmantotiem transportlīdzekļiem ietilpst “ārpuslīgumisku saistību” jēdzienā Regulas Roma II izpratnē un vai šīs tiesiskās attiecības būtu jāuzlūko kā atvasinātas tiesiskās attiecības, kuras izceļas no ceļu satiksmes negadījuma (delikta), nosakot piemērojamās tiesības atbilstoši Regulas Roma II 4. panta 1. punktam. Vai tādā gadījumā kā pamatlietā kombinēti izmantotu transportlīdzekļu apdrošinātāji ir jāuzlūko kā parādnieki, kuriem ir saistības attiecībā uz vienu un to pašu prasījumu Regulas Roma II 20. panta izpratnē, un vai piemērojamās tiesības viņu starpā pastāvošajām tiesiskajām attiecībām ir jānosaka atbilstoši šai normai.