6.10.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 351/3


Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2014. gada 14. maija spriedumu lietā T-160/12 Adler Modemärkte AG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2014. gada 15. jūlijā iesniedza Adler Modemärkte AG

(Lieta C-343/14 P)

2014/C 351/04

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Adler Modemärkte AG (pārstāvis – J.-CPlate, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Blufin SpA

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība ir iesniegta par Vispārējās tiesas 2014. gada 14. maija spriedumu lietā T-160/12, ar kuru Vispārējā tiesa noraidīja Adler Modemärkte AG prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2012. gada 3. februāra lēmumu lietā R 1955/2010–2 saistībā ar iebildumu procesu starp Blufin SpA un Adler Modemärkte AG.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda šādus apelācijas sūdzības pamatus:

1.

Pirmkārt, tiek izvirzīts iebildums par Regulas Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Secinot par apzīmējumu līdzību un salīdzināmo preču zīmju sajaukšanas iespēju no tādu apzīmējumu elementu sakritības, kuri atbilst pilnībā aprakstošai norādei par preces īpašībām (proti, “jūraszils” kā norāde par krāsu attiecībā uz salīdzināmajās preču zīmēs norādītājām precēm) un kurus raksturīgās atšķirtspējas neesamības dēļ attiecīgā sabiedrības daļa neuzskata par norādi uz preces komerciālo izcelsmi no konkrēta uzņēmuma, lai tās norobežotu no citu uzņēmumu precēm, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi šo tiesību normu un pastāvīgo judikatūru par apzīmējumu līdzības un sajaukšanas iespējas noteikšanu. Turklāt Vispārējā tiesa šajā strīdā esot nepareizi izpratusi aprakstošas norādes juridisko jēdzienu, jo “jūraszils” tā nav uzskatījusi par aprakstošu attiecībā uz norādīto preču, proti, apģērbu, aprakstu, vai attiecīgi “jūraszils” nav uzskatījusi par būtisku preces īpašību.

2.

Otrkārt, pārsūdzētais spriedums esot pieņemts uz sagrozītu faktu pamata. Vispārējā tiesa neesot atzinusi norādes “jūraszils” preču aprakstošo nozīmi (attiecīgajās valstu valodās, it īpaši itāļu un franču valodā) attiecībā uz aplūkotajām precēm, kas ietilpst 18. un 25. klasē, lai gan lietas dalībnieku skatījumā konfliktējošie apzīmējumi neapstrīdami ietver sevī pilnībā preču aprakstošu jēdzienu, proti, “jūraszils” attiecīgajās Savienības valodās, un preču zīme, uz kuru balstīti iebildumi, ir itāļu valodas jēdzienu “blu marino” un reģistrācijai pieteiktā preču zīme – franču valodas jēdzienu “marine bleu” nelielas variācijas. Turklāt arī ITSB Iebildumu nodaļā un Apelāciju padomē iepriekš notikušajā procesā esot ticis apstiprinoši konstatēts, ka “jūraszils” (attiecīgajās Eiropas valstu valodās) ir preču aprakstošs jēdziens. Vispārējai tiesai esot saistošs šis konstatējums.

3.

Treškārt, Vispārējās tiesas sprieduma pamatojumā par “jūraszils” šķietami preci neaprakstošo nozīmi nolemtais esot pretrunīgs un nozīmējot pamatojuma neesamību. Vispārējā tiesa 54. punktā pati esot konstatējusi, ka salīdzināmo apzīmējumu elementi nozīmējot attiecīgo krāsas toni. Turklāt 55. punktā Vispārējā tiesa esot konstatējusi, ka šī nozīme esot “acīmredzama”.

4.

Ceturtkārt, pārsūdzētais nolēmums esot pieņemts, pamatojoties uz nepiemērojamu tiesisko regulējumu, proti, Regulas (EK) Nr. 207/2009 (1) normām. Piemērojamais tiesību akts esot Regula (EK) Nr. 40/94 (2).


(1)  Padomes 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi; OV L 78, 1. lpp.

(2)  Padomes 1993. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi; OV L 11, 1. lpp.