|
10.6.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 175/25 |
Prasība, kas celta 2014. gada 21. martā – Eiropas Komisija/Eiropas Savienības Padome
(Lieta C-133/14)
2014/C 175/31
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – R. Lyal, W. Mölls un D. Martin)
Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
|
— |
atcelt Padomes 2013. gada 17. decembra Direktīvu 2013/64/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 91/271/EEK un 1999/74/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK, 2006/7/EK, 2006/25/EK un 2011/24/ES pēc Majotas statusa maiņas attiecībā uz Eiropas Savienību (1); |
|
— |
atstāt spēkā Direktīvu 2013/64/ES līdz stāsies spēkā jauna direktīva ar atbilstošu juridisko pamatu; |
|
— |
piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Komisija prasa atcelt Direktīvu 2013/64/ES, kuru Padome pieņēma, kā juridisko pamatu izmantojot LESD 349. pantu.
Komisija pārmet Padomei, ka tā ir pieņēmusi šo direktīvu, kaut arī Komisija piedāvāja balstīt šo tiesību aktu uz nozares juridiskajiem pamatiem, proti, LESD 43. panta 2. punktu, 114. pantu, 153. panta 2. punktu, 168. pantu un 192. panta 1. punktu.
Tā uzskata, ka atbilstoši apstrīdētās direktīvas mērķim LESD 349. pants nevar tikt likumīgi izmantots kā juridiskais pamats. LESD 349. pants ir piemērojams tikai tad, ja ir runa par atkāpi no principa par primāro tiesību piemērošanu visattālākajiem reģioniem, kā tas ir noteikts LESD 355. panta 1. punktā. Taču ar attiecīgo direktīvu, neatkāpjoties no Līgumiem, var pielāgot vienīgi sekundāros tiesību aktus, lai reaģētu uz situāciju, kāda radusies Majotas statusa maiņas rezultātā. Šādu interpretāciju apstiprinātu ne tikai LESD 349. pants, bet arī Līguma juridisko pamatu sistēma, kā arī šī panta vēsturiskā izcelsme.